VUORDINEICA

nazynu, voi tys kaidam paleidzēs, a dalyku ite latgalīšu vuordineicu, kas tyka sataiseita myusdīnu dzejis antologejai “Susātivs”.

leidza ar tū itei ir attīceiguos gruomotys leksikys vuordneica, ni bīžuok lītuotūs latgalīšu vuordu voi piec cytu kritereju grupeitu vuordu saroksts.

cik var, raudzeits iztikt ar skaidruojumim, sinonimim latgalīšu rokstu volūdā. kur navar, sleipim burtim teik dūts tulkojums latvīšu literarajā volūdā.

a – bet

aile – dzejūļs; rynda

ailinīks – dzejnīks

aiški – skaidrys

aizablūdēt – aizamaļdeit, apmaldīties

aizamest – aizķerties

aizamierst – izkrist nu pruota, aizmirsties

Aizavīkste – vīta aiz Aivīkstis

aizdavumi – uzdevumi

aizglobuot – nūglobuot, paslēpt

akmiņs, akmisteņš – akmens, akmentiņš

apakleite – apkaklīte

apaška – zamuška, apakša

apčert – apjimt, apgiut, apķert

apkrist – nūkrist

apkrūņuot – izlikt krūni

apleicejs – apkārtējs

apleicīne – apkārtne; loks

apleik – apkārt

apmaukt – apviļkt, apģērbt

appleisuojs – ar plaisom, caurumim

apsadūmuotka – apsadūmuošona

apšmukt – nūplukt

aptimst – palikt tymsuokam

aptuomiņ – apdullis, apreibis

apzaideit – apzīst (dubļūs, suopēs, prīcā i c.), nosmērēt

apzeimēt – apzīmēt (ar zeimuli)

apzeimuot – apzīmēt (ar zeimem)

asnis – asins

atguoduot – pīminēt, atsaukt atmiņā, atcerēties

atlaidys – grāku nūžāluošonys dīnys bazneicā

atlaist – piedot

atlasis – atzolys, atvases

atmeklēt – ilgu laiku meklēt

atmežgt – atraiseit, atškatynuot, atpiņķēt

atsaguoduot – atguoduot, pīminēt, atcerēties

atsajimt – pīsajimt, atsagiut

atsalaist – atlidot

atsprieklenīšona – īšona atpakaļgaitā, ūtraiž

augši iz ustobys – iz čardaka, bēniņos

auška – augša

autolavka – autoveikals

autostanceja – autoūsta

avareikys – avarejis guņs

avīša – avene

ba – ta, tod, tad

baba – vacuomuote

besakūks – cereņš

besalāns – čortalāns, valnāns

bess – čorts, smuts, valns

bizinēt – bizot

blūdēt – maldīties

bļaka – skārds

bļuznēt – maluot, nasakareigi runuot

bolka – baļķis

breineigs – breiniškeigs

buca – muca

buļvis, buļbi – kartupeļi

buoba – sīvīte

buolgs – buols, nakruosains

butylka – pudele

byuds – vaigs

byutīne – esamība

casnāgs – ķiploks

catūrga – catūrtdīne

cels – cāls, vasals, nasadaleits

cepinīks – panna

ciči – krūtis

cīš, cīši – ļoti

cukerka – kompeta, konfekte

cukrys – cukurs

cytureit – nākošajā rītā

čāguons – kovārnis

čainīks – tējkanna

čajs – tēja

čāmuots – ķēmots

čaravuot – apbūrt

čarka – mēriņš

čudnys – jūceigs

čukstynuotīs – sasačukstēt

čut ni – gandrīz

da – pi, pie; leidz; tok

dabasi – debesis

dabuovēt – dalikt

daguts – darva

dajiukt – pīrast

daplakt – pīplakt

dasadūrt – pīsaskart

dasadyurīņs – pīskuorīņs

dasamierst – aizamierst, izkrist nu pruota

dasasīt – piesieties

dasavērt – viereigai vērtīs, pieskatīt

datikt – nuonākt

dazynuot – izzynuot

daže – pat

dečs – sega

deļkuo – parkū, kāpēc

deļtam – deļtuo, partū, tādēļ

deļtuo – partū, tādēļ

depe – ķepa

dīvagūteņa – māreite

dreizs – mudrys

drūsai – drūši

dūbe – bedre

duraks – muļķis

durovys – durs, durvis

durs – durovys, durvis

dyuksts – slapņa vīta

dzeraune – sola, ciems; lauki

dzīsme, dzīsmeite – dziesma, dziesmiņa

eile – aile, rynda, kuorta; dzejūļs

eilenis – riņdenis; dzejūleiši, paņteni

gādns – švaks

gaļdeit – lupināt, lobīt

gaļdeņš – dieleits, sātmaļa daļa

garbuzs – ķirbis

gazeta – avīze

gazons – zāliens

giut, giusteit – ķert, ķerstīt

golvonūeiļ – golvonūkuort

gona – pietiekoši

gorods – piļsāta

gosts – ciemiņš

gostūs – cīmā, ciemos

graidi – streipis

grebeņs – suseklis, ķemme

greblis – reiks grebšonai

grobs – zārks

gryudiņs – iedīņa veids

guņs – uguns

himeja – kīmeja, ķīmija

i – un; arī

ierškeiži – ierški, ērkšķi

ierški – ierškeiži, ērkšķi

īguoduot – pieški īsadūmuot, atsacerēt

iļgi – ilgi

īpasēt – īsaderēt, derēt

irā, irādana – ir

īsačert – īsakert, īsagiut, aizagiut

īsavuiceit – iemācīties

īsažaut – īkrist

īspīst – īslēgt, īmīgt, īslūdzeit

īstateit – iestādīt

īškys – iekšas

īt; īmu // īnu; īmūt – īt; eju; ejūt

itei, itamā – šī, šajā

itūnakt – itamā naktī, šonakt

itys, itymā – šis, šajā

iuzys – bikses

izalaist – izkust

izaškeļt – izšķilties

izdauzeit – izsist; padareit rūbainu, cauru

izgaisynuot – pagaisynuot, pazaudēt

izmeit – sameit, izmaineit

izprasavuot – izgludināt

jauničs – bryugons, leigavaiņs

jaunive – jauna meita; ļaudova, bryute, leigova

jei, juos, jai, jū – viņa, viņas, viņai, viņā

jesmiņs – jasmīns

jimt – nimt, ņemt

jis, juo, jam, jū – viņš, viņa, viņam, viņu

jov – jau

jurdžinis – jurginis, dālijas

ka – ja

kab – kaba, lai

kačine – kaķene

kadaks – tupele

kai – kuo, kei, kā

kaimineica – kaiminīne, siebrineica

kaitavuot – kaitētīs, spēlētīs

kaitētīs – kaitavuot, spēlētīs

kakava – kakao

kalada – Dīvmaizeite

kaļaska – rateni

kaļvs – kaliejs

kam – partū ka, jo

kanova – gruovs

karameļs – kamielis

kārmans – kārmyns, kulda, kabata

kas ta – kaut kas

kasdīnys – kotru dīnu

kecinēt – smītīs

kei – kai, kuo, kā

keizarkrūņs – lileja

kimini – čymyni, ķimenes

klabinēt – izdūt klabūšu skaņu

klaiga – saucīņs

kleisnuot – klejot

kleseišona – dzeršona

klevers – uobūleņš

kluotyn – kluot, sūpluok, blakus

kļovs – kļava

kņuobuot – knābāt

kod nakod – kaut kad

koldurs – deča puorvolks

koleits – potēts

kolnavierss – kolna viersyune, augša, virsotne

komuļs, komuleits – kamols, kamoliņš

komuot – mūceit, mocīt

komyns – škurstyns, skurstenis

kopeja – kafija; kopija

korčs – korķis

krincs, krinceits – gaņkys, priekšnams

kruši – mudri, ātri

kruška – krūze

krystceļš – krustceles

kudžs – kuģis

kulda – kabata, kārmyns

kulstavneica – kulstīkla

kumuška – poštaiseits alkoholisks dzierīņs

kūmys – krustvecāki

kuo – kai, kei, kā

kupona – snīga sanasums, kupena

kūrmuļs – kurmis

labai – labi

lada puče – ladspuče, sasaļs lads iz lūga stykla

laičine – laikšins, iudiņa rūze

laist klaidā – laist vaļā

lataka – lāsteka

ledineicu bonbonkys – ledeņu konfektes

leidzīņs – līmenis

lels – liels

lieļuot – skanēt īpašā veidā

liešuoks – lātuoks

līkne – īleja

liļovs – violets

lizeika – karūte

lyls – lels, liels

ļūbesteiba – mīlesteiba

ļūbēt – mīļuot, mīlēt

ļūtns – ļoti liels, spēcīgs

mads – medus

maika – kraklys

mašine – mašyna

maut, mauduotīs – peldēt, peldēties

meikstūne – meikstyune, atkusnis zīmys laikā

meļneicys – mellenes

ments – policists

mienesnīks – mieness

miert zemē – nūmiert

mozgs – mezgls

mož, može, moža – varbyut

muckuļs – murskuļs

mudri – lelā tempā

mudrys, mudruok – dreizs, dreižuok

muocēt – prast

muokuli – padebeši, muokūni

Muoryskūks – baltais vītols

musornīks – atkrytumu spaņs

musturs – roksts

mušeit – varbyut

muškaturs – muškatka, pelargonija

myrkšynuot – mirkšķināt

myusa – muša

nadatikt – nepiekļūt

nakryškuons – naticeigais

namuokūts – viņš nemākot

namyusums – na myusu

napīzeit – naatzeit, nagribēt

navā, navādana – nav

nazkas – kaut kas

neits, neiteņa – dīgs, dīdzeņš

nimt – jimt, ņemt

niu, niule – tān, tagad

nūgiut – sagiut, noķert

nūglobuot – moslēpt

nui – jā

nuivuords – jāvārds

nūmaukt – nūviļkt, noģērbt; attaiseit

nūmuozuot – nūzīst, nosmērēt

nūsabeit – sasatryukt, sajust bailis

nūsablūdēt – nūsamaļdēt, apmaldīties

nūstuošona – pauze, apsastuošona

nūstuot – apsastuot

obrozs, obrazeņš – svātbiļde; biļde, karteņa

ocuzibsnis – acumirklis

okuots – gribiešona, vēlme

olpom – reizem; aizgūtnēm

olūts – avots

orklys – arkls

otkon – otkol

otkonatsagrīzšona – atkalatgriešanās

pa šai dīnai – joprojām

pabeiga – beigys

paceli – prūm

padebeši – muokūni, muokuli

pagaist – propuļt, pazust

pagaisynuot – izgaisynuot, pazaudēt

pakss – sātys styurs

palāda – pūce

palikt – kļūt

pamaļs – apvārsnis

pamazeņam – pamazītēm

pamest – atstāt

parāds – kuorteiba

parašuts – izpletnis

parkū – deļkuo, kāpēc

parta – sūls

partū – deļtuo, tāpēc

partū ka – jo

pasavierīņs – pasavieršona, acu skats

paseitynuot – pabaruot da seita, ēst līdz sātam

paslapyn – cytim naredzejūt, slepus

pastateit – nūlikt

pastateit sātu – izceļt sātu

pašale – nūlyktova, nalela pībyuve pi sātys zam jumta

pataiseits – sataiseits

patmalis – dziernovys

pavosora – pavasars

peipine – peipyune, margrīta, margrīteņa

peipyune – peipine, margrīta, margrīteņa

peļčis – peļķes

pierklis, pierkleits – pereklis, perekleits

piersts – pierksts

pieški – piekšni

piļņavuot – dasavērt, pieskatīt; viereigai vērtīs, kas nūteik

pīminēt – atguoduot

pīmūdruots – modrs

pips – raun jū pips! Velns lai parauj!; veirīša dzymumorgans

pīsmedzēt – pīsasyukt ar mitrumu

pīstuoška – nūstuosts, pastuosts

pīšliukt – daleist, pietuvoties lienot

plivinēt – laidelēties

ploskons – plokons

pokmeļs – paģiras

prācavuot – struoduot

praseit – lūgt

prass – gludeklis

preteimā – pretim

prīškejs – priekšējs

proīt – puorīt, izabeigt

prokrist – izkrist cauri

propuļt – pagaist, pazust

prosts, prostai, prostums – vīnkuoršs, vīnkuorši, vīnkuoršeiba

provodi – vodi

psihudoktors – psihoterapeits

puče – zīds

puorsalīt – lejūt īt puori

puorsoka – puosoka

puorsvērt – puorvarēt

pūra kryuts – cinis

pūrs – purvs

puryns – purene

pūsts – pūstums, tukšums

pušvydi – koč kur pa vydam

putyns – putns

pylnuotis – pylnmieness

pyučs – zmejs, pūķis

pyune – šķūnis

radeja – radio

rajs – paradīze

raudzeit – mēģināt

redzīņs – skatījums, viedoklis

remontniks – remontstrādnieks

riņčs – riņdžs, aplis

riņdžu riņdžim – loku lokiem

rūžaine – rožanca, rūžukrūņs

ružovs, ružovums – rozā

rygotkuot – dauzeitīs, uordeitīs, bizinēt

rysaks – zyrgs juošonai; mudrys zyrgs

ryucs, ryuceits – olūts, olūteņš

ryukuot – burbulēt, urdzēt; neapmierināti burkšķēt

sābri – kaimiņi

sads – sāds, suods, dārzs

sagiut – noķert

sajimt – īgiut, dabuot; pajimt

samāzuot – sakruosuot

sameit – izmeit, izmainiet

sapaseigs – saskaneigs, īdereigs

sapyns – sapnis

sasabūzt – sabozties

sasameit – sasamaineit; sasadorbuot

sasavasaluot – sasveicināties

sāta – mājas

sātmaļs – statiņs, žogs

sātu vīta – sātysvīta, vīta, kur nazkod bejuse sāta

satušēt – sasutynuot, sasautēt

sātyslopa – mājaslapa

sauve, sauveite – sauja, saujiņa

seikšaļte – eiss breids, mirklis

seikšaļteņa – eiss breisneņš, mirklītis

seilys – sīkolys, slīkys, siekalas

seipuls – sīpols

seits – paieds; sātīgs

semtīs – smelties

sepinēt – sapynuot, redzēt sapynu, sapņot; pļuopuot

sevkurs – kotrys

siebrineica – kaimineica, kaiminīne

siļče – siļķe

sirdeigs – nyknys, špetnys

skabeit – grebt

skaiteit – lasīt (grāmatu); skaitīt

skaline – grozs

skons – skaņa; skaļš

skrytuļs – ritenis

skučnai – garlaiceigi

skutele – skudra

skuts – augu suga

slapnis – slapjš

smālēt – peipēt

smedzini – smadzenes

smierts – nāve

smignēt – smīnēt

smuordeigs – ar smuordu, smaržīgs

smuorduot – byut ar smuordu, smaržot

snāgt – snīgt, dūt

snuotine – lelais skusts, plecu lakats; svārki

sokumi – dakšas

sola – zeme iudiņu vydā; augstuoka vīta pūrā; dzeraune, cīms

soldons – salds

sovaižuok – cytaiž

sovpateiba – īpatneiba

sovpats – īpatnis

sovums – savums

sovvaļnīks – palaidnis; sova ceļa guojiejs

spaits – stors

spečs – speķis

sprosts – vīnkuoršs

starks – bacjans, stārķis

statiet – likt

statiņs – sātmaļs, žūgs

stodula – aploks

stoletnīks – aloja

strāšnys – baileigs, našmuks

struope – sūds, sods

struopēt – izlik struopi, sodīt

stuņdinīks – pulkstenis

stuodynuot – apturēt

stuomačs – nalyugts gosts kuozuos

styga, stidzeņa – taka, taciņa

sučis – sasystu trauku fragmenti, lauskas

sūds – struope, sods

sukne – kleita; drēbis

sumynuot – apsveikt; skūpstīt

suodeņš – duorzeņš

suods – sads, sāds, dārzs

suonkauļs – riba

sūpluok – blokus, kluot, kluotyn

sūpluokīdarbeiba – blakusiedarbība

susātivs – āna

šaļtim – reizem

šaļts – moments, mirklis

šaptyns – burvis

šērve – vacuo uoda i mīsys nateireiba

škārsteiklys – internets

škauts – šķautne

škierzlots – ķirzaka

škūrstiņs – škūrstyns, komyns, skurstenis

škvarka – cepta gaļas šķēle

šlipsts – kaklasaite

šliva – plūme

šmakovka – poštaiseits styprys alkoholisks dzierīņs, dzimtenīte

šnopss – brandiņs, šņabis

šnurki – šņūrki, šņores

šņupciks – šņuocs, kabatlakatiņš

špaleri – tapetes

šudinejs – ituos dīnys; myusdīnu

šveiksti – čuksti

šykolads – šokolāde

tacynuot – asināt

taipoš – taipat

tam – partū ka, deļtuo, tāpēc

tam ka – partū ka, deļtuo, tāpēc

tān – niu, niule, itymā šaļtī, tagad

tārpynuot – izvaicuot, pratynuot

tāvaine – tāvzeme, dzimtene

teceigla – tecīla

teņuok – ite

tīnīne – tei vīta

tiuļuok – tyvuok

to – tod

tok – bet, taču

toļkin – tikai

topoļs – papele

tože – ari

treisspaņu – taids, kurā saīt vydā treju spaņu tilpums

tuolejs – tāls

tuorps – čyuska, zmejs

tyvejais – tuvais

uobeļneica – ābele

uobeļs, uobuļs – ābols

uovētīs – ākstīties; spēlēties, jokoties

ūšņuot – ostīt

ūzuls – ozols

vabale – voguls, vabole

vace, vaceite – baba, vacuomuote

vāg – vajag

vaicuojums – jautājums

vaicuot – praseit, jautāt

vaiduojums – vaidiens

vaiņuks – vaiņugs, vainags

valisprīca – vaļasprieks

Vaļuka dīna – Valentīndiena

vārdamīs – skatīdamies

varganis – ērgelis

vasals – cāls, cels, viengabalains

vāza, viezeņa – nūja, nūjiņa

veigrīžkys – veigrīsts, vīgriezes

veikt – uzvarēt

vērtīs – skatīties

viersa – virsma

viersyune – augša, virsotne

viestu eile – paziņuojums

vīšņa – ķirsis

voguls – vabale

volkuotīs – staiguot bez mierķa

voskons – dzaltons

vuiceit – mācīt

vuols – veilīņs, vāls

vuorgi – cīsšonys

vuorkuot – pļāpāt

vuška – aita

vydabolss – iekšējā balss

vyds – vidus, iekšpuse

vylnons – taiseits nu vylnys

vysā – pavysam

vysapleik – vysur apleik, visapkārt

vysleidza – vienalga

vysod – vienmēr

vysupyrma – vispirms

začs, začeits – zaķis, zaķītis

zagyuze – dzagiuze, dzeguze

zamaška – zamuška, zamyška, apakša

zeče – zeķe

zedeņu sāta – statiņs, žūgs nu zedeņu

zemneicys – zeminis

ziernyuklis – zirneklis

zuomauce – vacuo tuorpa uoda

zust – gaist

živrejs – putynu suga

žvyrs – graņts, rupa smiļkts