saprge

Posts Tagged ‘dzeja’

tviteris kā iedvesmas rīks. kāpēc ne

In muni on 09/11/2009 at 16:42

tramvajssauklis3sauklis4sauklis

avizesauklis2.

visas Rīgas smakas 11. tramvajā laižas uz centru
vēmekļi, netīras apakšiņas, pohas, malkas apkure
pasažierei priekšā uz pleca pat baloža kaka
visas Rīgas smakas sasēstas tramvajā un kratās uz centru
pasažierei ar kaku ir sarkana jaka, un viņa runā par suņa dzīvi

visi pilsētas kaķi šonakt izgāja ielās
visas pilsētas krāsas laižas uz Daugavu ziemot
pilsēta iztek kā tukša un caura kanna – Easy to go, hard to leave
tikai līviem pie kājas, Līvu laukumā zvaniņi zvana
tingeļtangeļu maršs: viens, divi, trīs, nu tu esi brīvs
latvietis vai krīvu krīvs, krievvalodīgais vai svaigi izcepts līvs
easy to go, paņem koku, uzkūko, neņem koku, nekūko
ceptai nāvei šonakt ķiršu garša, paņem kūku, pagaršo

mobīlim nosēdās baterija, abonements aizņemts vai citā zōnā
uz debesu balkōna pareizo avīzi lasa pareizā krāsā
apkārt rozes un begōnijas, debesu rasa, zīlītes prōsu prasa

zvani un nesazvani, visiem pilsētas kaķiem šonakt ir labi
visi pilsētas kaķi šonakt maršē pa torņiem
hard to leave – līvu līvam šonakt dzeltenas lapas krīt
un Daugavā aiztek uz jūru visi liekie un nesaprastie
takši instruē kaķus dzīvot un neizsamist
lēkāt no torņa uz torni un nepakrist

vien, divi un trīs
šonakt tu esi līvs
mazliet zaļš un mazliet arī dzīvs

dzeja par korupciju

In seikumi on 19/10/2009 at 17:26

korupceja1korupceja2

Nui, es zynu, ka šudiņ vajadzēja raksteit nūpītnu rokstu par Latgalistikys konferenci, RA sataiseitū lelū pietiejumu par sociolingvistiskū situaceju Latgolā, latgalīšu volūdu kai regionalū volūdu, konferencis rezoluceju, par latgalīšu blogim – vysu tū, kū ļauds meklej i kū jim Gūglis cioce naīdūd. Tys ir, Gūglis cioce jim soka īt iz munu blogu, koč ite nikuo taida nav.

Tok ite niu ir Tālivalža Kalnāja dzejūļs par korupceju nu kruojuma “Varde un ekskavators”, kas izdūts Reigā 1955. godā Latvejis Vaļsts izdevnīceibā (ituo nūsaukuma deļ es bierneibā dūmuoju, ka Latveja ir vaļsts).

Gruomota ir unikala. Eists sovetskūs godu smuords i nu papeira, i teksta. Atrosta bibliotekā, kū vede iz izguoztuvi. Tai goduos.

Laiks nasaudzej literaturu – te jei ir laika kolpyune i maule, te jau manaška i atsvīstuo. Deļtuo laikam nav tik svareigi, kū roksti – atrass taipat, ka daīs laiks i vajadzeiba. A par mauli nikod nav vieli palikt i raksteit iz pasyutiejuma.

Clarin un Nacionālā korpusa seminārs

In muni on 23/04/2009 at 20:59

i mes vysi bez seita

myusim acīs nav guņs

myusu mama bej ceista

kod nūtyka pasauļa gols

es nazynuošu. es byušu

itam pasauļam jūceigs fons

dabasu dabasu zylais

augšā ni gaismys, ni guņs

2. okt. 2008.

šudiņ dorbā svīžu uorā papeirus i īsavieru,

ka ūtrā pusē lopai “Clarin un Nacionālā korpusa seminārs”

ir itys dzejūļs. tai goduos.

lalaladi

In muni on 20/03/2009 at 10:43

tovūs duorzūs īt lads

sasarauš lada skaudzēs iz statiņa mītu i kreit

dzeļža druotim aizastīp lada skaudzis

pasaulī lada laikmats

kai damat, kai sīn – pasaulī ladi īt

dzeļža druotīs pasakar laiks, stīpās i valk

valk kai kači aiz astis

a kača to nav

aiztrypastuoja da sābru

tī kačine gaida pi klāva

snīgā atsalaiž solmi, smaržoj piec pavasara

latakys izsyt ladā opolus rūbus, tak, tak i tak

pi myura sasylst saulē i kiust

kačinei ruņču laiks

a apliek vyss bolts

cik redzi – lada i lada laiks

a upislejā stuov lada skaudzis

lieneņom izarīž, apsarauš, īt

tu sacieji, puorīs

puorīs kai puorguoja dzeive

puorīs kai pubertāte, vacums i prīca

puorīs kai kaču laiks – padzīduosi i gona

tik lads lelom skaudzem gulstās iz statiņa mītu

tovūs duorzūs īt lads

vysa upisleja juo pylna

Dzeja. Bez PVN

In muni pasuokumi on 19/01/2009 at 23:47

susativs_afisa_moza

21. janvars jau reit, 21 % PVN jau kluot.

Tok tikai 21. janvarī dzeja ir bez PVN. Navys -21 % nūdūkļa, a +21 % pīvīnuotuos vierteibys latgaliskuma.

Vaira informacejis:

latgaliski – lakuga.lv,

latvyski – lnb.lv

Spēlēs latgalīšu grupa “Bez PVN“.

Izguojuse myusdīnu latgalīšu dzejis antologeja “Susātivs”

In muni pasuokumi, munys gruomotys on 10/12/2008 at 11:37

Ite īlīku presis relīzi, kas tyka sagataveita latvyski i latgaliski i vakar izsyuteita Latvejis medejim i, par pīmāru, publiceita ite. Tai kai ak jau ari regionalī medeji (izjemūt sātyslopu Lakuga i avīzi “Rēzeknes Vēstis“) jū publicēs latvyski, tod nasagryb, kab vysa prāca byutu par veļti. A informaceja nikod navuodej.

482835_big

Ūtartdīņ, 16. decembrī, 18 stuņdēs vokorā Rēzeknē, Rēzeknis piļsātys kulturys nomā, Bruoļu Skryndu īlā 3, nūtiks myusdīnu latgalīšu dzejis antologejis „Susātivs” attaiseišonys svātki „Susātivs mekliešona”, kurā ar literarom i muzykalom performancem pīsadaleis latgalīšu dzejnīki i muzykanti.

Myusdīnu latgalīšu dzejis antologejā publiceita 17 latgalīšu autoru dzeja – tūs, kas itūšaļt roksta latgaliski. Jī poši sataiseja sovu dzejūļu izlasis, pīduovuoja sovys foto emocejis i rūkrokstus, izaškeire par svareiguokū publikaceju nūruodi i stuosteja par sevi literarajā CV – kas ar gruomotys sakuortuotuojis vaicuojumim, kas poša grybys rūsynuots.

Antologejā atrūnama kai pīredziejušu autoru: Annys Rancānis, Ingridys Tāraudys, Emīlejis Kalvānis, Ontona Slišāna, Valentina Lukaševiča, tai ari taidu autoru, kam itei ir vīna nu pyrmūs nūpītnuokūs publikaceju gruomotys formatā: Raibuo Suņa, Janys Čeveris-Škrivlis, Vitys Viļumys, Baibys Zveigulis dzeja.

Antologejā publiceitū dzeju papyldynoj sovpateigs pīlykums: insceneita virtuala diskuseja par latgalīšu literaturys vaicuojumim, kai ari interpretacejis lopys, kas paredzātys skaiteituoju ideju fikseišonai, kur jī var zeimēt, raksteit sovus tekstus voi papraseit kaidam autoram autografu.

Gruomotys nūsaukumam izalaseits babeņu pyura vuords „susātivs”, kas kolpoj kai vysa kruojuma vodmotivs i ir saisteits ar dziļuokuos byuteibys mekliešonu sevī.

Kai atzeist gruomotys sastateituoja, Rēzeknis Augstškolys Filologejis katedrys docente Ilga Šuplinska, itaida gruomota ir bejuse īcarāta jau seņ, tok ideja realizeita tik niule, kod sasatyka vysi faktori – vajadzeigais finansialais nūdrūšynuojums i autoru i sastateituoju iniciativa. Jei soka: „Gruomotā sasatykuši tī, kas nu babenis ci dzeda na reizi dzierdiejuši: „Nagols maņ ar tevi, bierneņ!” Tys zeimoj, ka nu normu i pareizys uzvedeibys lykumu uorā leiduši, seve i pasauļa vaicuodami, mekliejuši dorbus i nadorbus, a piečuok vuordūs tū atroduši i meklej pa šam.”

„Itei ir vīna nu paraudzeišonu sev i pasauļam paruodeit, kas ir latgalīšu literatura 21. godu symtā i kai izapauž cytaidais latvyskums – latgalīšu latvyskums. Tai saīt, ka myusu dīnuos latgalīšu literatura ir regionaluo literatura, kū roksta, izdūd i skaita Latgolā. Iz cytom vītom jū vad kai kontrabandu voi eksotisku preci. Publicej kampaņveideigi, kod latgaliskais ir mūdē i ir juoparuoda kas naviņ interesnuoks, svežņuoks,” tai stuosta antologejas redaktore i dzejis autore Ilze Sperga.

Myusdīnu latgalīšu dzejis antologeju „Susātivs” izdavuse bīdreiba „Latgolys Studentu centrs” ar Vaļsts Kulturkapitala fonda i Latvejis Universitatis latvīšu volūdys instituta atbolstu.

Bīdreibys “Latgolys Studentu centrs” 2008. goda darbeibys programu atbolsta Islande, Lihtenšteina i Norvegeja EEZ finanšu instrumenta i Norvegejis finanšu instrumenta ītvorūs i Latvejis vaļsts ar Sabīdreibys integracejis fonda storpnīceibu.

Kab myusdīnu latgalīšu dzeju varātu puorskaiteit plašuoka sabīdreiba, ir īcere antologeju „Susātivs” Zīmyssvātkūs izduovynuot vysom Latgolys školom.

Piec gruomotys prezentacejis plašuokai auditorejai tiks paruodeiti ari multimedeju diska “Sūpluok” materiali (autori Ingars Gusāns, Māris Justs, Ilga Šuplinska), kas ir taiseiti Latgolys Kulturys programas finansiejuma ītvorūs.

Pošā nūslāgumā myusdīnu latgalīšu dzejis antologejis „Susātivs” attaiseišonys svātku daleibnīkim byus īspieja meklēt sevī ari muzikālū susātivi, partū ka 21 stuņdēs īsasuoks interaktivs i drupeit nostaļgiskys grupys „Borowa MC” koncerts.

Susātivs 16. decembrī Rēzeknē

In muni pasuokumi on 30/11/2008 at 03:31

antologeja_afisa

16. decembrī izīt latgalīšu dzejis antologeja “Susātivs”.

Pavysam gruomotā 17 autoru, kotram autoram – juo poša sastateita dzejis kūpa i poša raksteita rodūšuo biografeja. Papyldus – prīkšvuords, aizdavumi dzejis interpretacejai i vuordneica.

Gruomotu izdūd bīdreiba “Latgolys Studentu centrs”, sastateituoja Ilga Šuplinska, redaktore Ilze Sperga, vuoka i maketa autors Māris Justs.

nu tā

In muni on 13/10/2008 at 15:52

es nāktu ar lēniem un bailīgiem soļiem,

ja tik tu pagaidītu.

upes maigumā lēnā un mūžības spēkā

slīpējot krasta klintis un bedres apejot, appludinot,

pagaist laiks, un es ticu.

bet nakts

apņem un pazudina, ierauj miglas bezdibenī un nokauj,

mašīnu ugunīs ceļmalā parādās, pagaist pasaules gals -

aiz krūmiem ir sveša dzīve, manis tur nebūs.

es būšu jau cita citā pasaules malā.

tie tīkli, kas pazudina, piesieti katram krūmam, kur eju.

es ietu, bet nelaiž. ceļmalas krūmos aizķeras dzīve.

no rīta zirnekļa tīklā vien āda izsūktām iekšām,

hitīna pārvalkā glabājas cietais disks – viss, ko es zinu par dzīvi.

liekās informācijas nezūdamības likums:

viss, ko tu zini, ir tava dzīve. labāk, ja nezinātu.

viss, ko tu zini, ir blefs. cerību kontrolpunkti,

ejot tumsā pa miglu, skatoties nekurienē.

es zinu -

tava maiguma balss pazuda e-pastā,

rakstot starp rindām “atbrauc un paliec. šoziem ir auksti kalni.”

laikam es nāktu. es nāktu, ja aicinātu.

cerību kontrolpunkti manās smadzenēs smeldz.

vokora atrodumi

In munys gruomotys on 16/09/2008 at 17:31

atrodu dzejūļu gruomateņu par veļti. kikōne. 2005. gods.

izaruod, jam tī 1 dzejūļs ir latgaliski. 44. i 45. puslopā.

divskani uo jis roksta ar ō. voi varbyut juo vuords izarunoj [kikuone]?

dzejnīks

In par dzeivi i par cylvākim on 16/09/2008 at 13:56

najauši īsavieru nazkaidu sātyslopu, kas ir pylna ar pabaisim tekstim. ir že cylvākim pacīteiba.

vīns ari par latgalīšu volūdu. volūda kai volūda, a ortografeja – paraugs.

soki nu, kuo tik naatrassi.

.

a tod atrodu vēļ vīnu lopu. dzīsminīks.

cylvākam pateik džezs, Ingys Gailis dzeja i ir atseviški dorbi dizaina jūmā.

.

bet poša lobuokuo karteņa, kū atrodu, meklejūt pavysam kū cytu, beja itei – Kārlis Vierdeņš doncoj ar Rutu Veidemani. sirsneigai.

.

koč itei tože loba. Ontons Slišāns ar Anneli i unucānu.

5×5

In muni on 16/09/2008 at 01:19

a tu mani neuzmini

piec reiz pieci

ko tu zini

5×5 vēlreiz mini

atkal mani neuzmini

5×5 točna zinu

a tu mani sadedzini

5×5 sareizini

tu līdz mielēm mani zini

i vienalga neuzmini

Reiga

In muni on 16/09/2008 at 01:04

es teve, Reiga, naaizmiersšu

iz teve, Reiga, pasauļs turīs

iz tovu sapyvušūs īlu

es tikai garom guojiejs byušu

.

tūs dīnu gaistūšūs es napīmiņu

kod saulē izkusušūs īlu korstums

maņ dasagryude prūjom ejūt

.

tovs zeimūgs, Reiga, munā mīsā īcapts

tovs korstums, Reiga, munuos īkšuos gailej

tuos vīnys vosorys es napīmiņu

kod otkon jauna, nūkruosuota beji

.

tovs zaļums, Reiga, augši zorūs turīs

tovs zylums, Reiga, augši padebešūs

es ļauna napīmiņu, Reiga

kod īluos gaistūšuos es prūjom eju

tai

In muni on 11/09/2008 at 12:34

es teve nazynu

pa kaidom ļaužu stygom

nu teve aizīt laiks, kod ļaudīs smejūt

tu nūrej osorys par dzeivi

kas pagaist ejūt

.

es teve napazeistu

malnais humors i nūvadnīki

In par dzeivi i par cylvākim on 07/09/2008 at 23:03

varu īprīcynuot i ari īprīcynoju vysu pasauli, ka maņ šudiņ nabyus mobiluo telepona.
leidz ar tū pasauļs var leist nu bikšu uorā, asu tikai onlainā, kod asu, tok na sazvonoma.

pasuokums Breivdobys muzejā 6. septembrī beja tik genials, ka seņ naasu tai rauduojuse. D vīnu reizi beja juopīsatur pi statiņa.

rauduoju div reizis. piedejū reizi itai izaprīcuojuse i puorsasmiejuse beju pyrms nazcik godu, kod ar Ilonu meklējem apsveikuma dzejūli Juoņam Eļkšņam jubilejā. tod skaitieju latgalīšu dzejis antologeju, kū sastatiejs V. Valeiņs. D Ilona zyna, jei redzēja i rauduoja leidza!

īsadūmoj – vaca perduna (lai maņ atlaiž vysus grākus pret vacim perdunim i profesorim, bet ite nadūmoju nikuo ļauna, tikai faktus) sastateita izlase, kur dominej pyrmssmierts izjiutys. i nu taidys izlasis juoatrūn teksts apmāram 70 godu jubilejā… da osoru!

vysumā pasuokumam nabeja ni vainis. maisēja tik tys, ka beja juoskaita nazkaidi dzejūli. ar trejim ruodējēs par moz, ar četrim nasaruodēja opols cipars, a pīktū nūskaitieju iz dullū – kurs pasatruopēja. vēļ maisēja, ka beja juobrauc iz sātu sienīs i nasaguoja ītusēt.

bet lai voi kai, šikaladu i limanadu nu 1 kuozinīku dabuojom. sataisējem vuortus i pikantai safotografējem, lykom zeimēt. eisi sokūt, ka tik loba kompaneja. tod ari izvadeišonys, kuozu i krystobu dzeja ir loba dzeja.

vīneigais, kū izdūmuoju, braukdama viļcīnī ar cītumnīku, iz prīšku byutu labi nūškiert – dzeja tautai i trokūs dzeja. tod tautys dzejnīki varātu sovā storpā apsamaineit ar kruojumenim i komplimentim, a trokī ītusēt pa sovam ar sovim tekstim.

partū ka tei nabeja nīvodu dzeja. tei beja tautys dzeja, kas stuov puori nūvodu rūbežim.

Nūvodu dzejnīki skaita dzeju pasuocīnī „Novadu pant-Toņi”

In muni pasuokumi on 02/09/2008 at 10:39
06.09.2008 12:00 - 16:00, Reiga, Breivdobys muzejs
Sastdīņ, 6. septembrī, nu 12 leiz 16 stuņžu Latvejis Etnografiskajā breivdobys muzejā nūtiks vīns nu ituo goda Dzejis dīnu kruosainuokūs pasuocīņu – nūvodu dzejnīku dzejis skaitiejumi „Novadu pant-Toņi”, kura laikā sasatiks Latgolys, Kūrzemis, Zemgalis, Vidzemis dzejnīki, nūtiks simbolisks guojīņs pa nūvodu sātom, byus rodūšuo darbneica bārnim.
Pasuokuma „Novadu pant-Toņi” aizdavums ir popularizēt nūvodu dzejnīku veikumu, vysu vaira viereibys dagrīžūt kotra kulturviesturiskuo nūvoda – Zemgalis, Kūrzemis, Vidzemis i Latgolys – sovpateigajai kulturys identitatei i bagateibai, kas izapauž tik jam rakstureigā unikalā kulturys montuojumā i vūlūdys sovpateigumā.
Īeja pasuocīnī ir par veļti, tok juo gostim byus juonūpierk Latvejis Etnografiskajā breivdobys muzeja īejis bilets (lelajim Ls 1, studentim i pensionerim Ls 0,75, škoļnīkim Ls 0,50).
Pasuocīni „Novadu pant-Toņi” Latvejis Etnografiskajā breivdobys muzejā organizej Latvejis Rakstnīku savīneiba sadarbeibā ar regionalajom literarajom apvīneibom i bīdreibu “Latgolys Studentu centrs”.
Vaira dazynuošonys par ituo goda Dzejis dīnom sātyslopā http://www.dzejasdienas.lv

Nu, i pi vīna…

In muni pasuokumi on 14/08/2008 at 22:52
09.09.08.
plkst. 15:00
Inflatio Poesis – dzejas diska prezentācija SEB bankas Rīdzenes filiāle
Vaļņu 11, Rīga

Diskā vydā ir 7 latgalīšu dzejnīki. Projektā īsasaistēja ari LgSC i, kū tī slēpt, es.

Nūvodu dzejis dīnys Reigā

In muni pasuokumi on 14/08/2008 at 22:32

Novadu dzejnieku dzejas lasījumi Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā

“Novadu pant-Toņi”

2008. gada 6. septembrī

Norises laiks: plkst. 11-15

Koncepcija

Mērķis:

Popularizēt novadu dzejnieku veikumu, uzsverot katra kultūrvēsturiskā novada – Zemgales, Kurzemes, Vidzemes un Latgales – savdabīgo kultūras identitāti, kas izpaužas novadam raksturīgā unikālā kultūras mantojumā un valodas īpatnībās.

Uzdevumi:

  1. Ar reģionālo literāro apvienību un nevalstisko organizāciju palīdzību 2008. gada 6. septembrī sapulcināt Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 3-4 dzejniekus no katra Latvijas novada;
  2. Katrā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja novada sētā (Zemgales, Kurzemes, Vidzemes un Latgales) izveidot attiecīgā novada dzejnieku dzejas lasījumu „stundu” (katra novada dzejas lasījumi ilgs 45 min + 15 minūtes starpbrīdis, kura laikā klausītāji un dalībnieki pārvietosies uz nākamā novada sētu) (scenāriju un tā izpildījumu pēc brīvas izvēles katra novada sētā organizē attiecīgā reģiona literārās apvienības pārstāvji un paši dzejas autori);

3. Ar nolūku pasākuma „Novadu pant-Toņi” pamatauditorijā (dzejas cienītāji, novadu pārstāvji u.c.) integrēt Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja apmeklētājus – ģimenes ar bērniem, pie katra novada sētas izveidot tematisku radošo (zīmēšanas, apgleznošanas, veidošanas u.tml.) darbnīcu (radošo darbnīcu organizatorisko darbu veic Latvijas Rakstnieku savienības pārstāvji, taču idejiski laipni aicināti piedalīties arī reģionu literāro apvienību un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja pārstāvji);

4. Pasākuma „Novadu pant-Toņi” noslēgumā noorganizēt radošo darbnīcu laikā tapušo darbu izstādi (organizatorisko darbu veic Latvijas Rakstnieku savienības pārstāvji).

* Projekts „Novadu pant-Toņi” nav komerciāls, tāpēc ieeja pasākumā ir bez maksas, taču tā apmeklētājiem, izņemot organizatorus un dzejas autorus, būs jāiegādājas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ieejas biļete (pieaugušajiem Ls 1, studentiem un pensionāriem Ls 0,75, skolēniem Ls 0,50) (invalīdiem, pirmsskolas vecuma bērniem, daudzbērnu ģimenēm, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, pansionātu iemītniekiem (uzrādot dokumentus) ieeja bez maksas).

šudiņ leits

In par dzeivi i par cylvākim on 13/08/2008 at 13:51

Turu lūgu vaļā, a aiz juo leita gardīnis. Myrgoj i kreit leita lasis. Kai teļvīzerī vysleidza.

Dīnys komentarūs nazkas vaicuoja par munu nakoņsekveņci – ka asu saciejuse izataisnuot pi krysta, a niu nadoru. Tai kai taida teksta napīmiņu (zynu, ka beja vacs dzejūļs, tok kaids tam ar tū sakars), paguglieju drupeit.

Nikuo pruoteiga naatrodu. Vysmoz ni par temu.

Tik itū zeimiejumu. Kaidam piec “Muzykys Skrytuļa” saguojs izzeimēt.

A dzejūleits itaids. Atrodu sovā datorā nazkur vacajūs datūs.

.

***

kotrs satyktais

breineiga vareiba

ļūbēt viņ sevi

i nu pasauļa sitīnim

sasaraut komulī jālā i ašņainā

i izataisnuot pi krysta

.

daruodit

ka ari ar mīlesteibu var dzeivuot

i es ļūbeišu vysu pasauli

šoks

In seikumi on 12/08/2008 at 14:44

tikkū pa skaipu sajiemu audiofailu nu jaunuo Dzejis diska. jūceiga sajiuta. vysod ir jūceigi dzierdēt sevi i dzierdēt cyta interpretaceju.

zam 1 dzīsmis es napasarakstieju i tai ari napaprasieju autoratleidzeibu par dzejūli, partū ka tys vaira nabeja muns dzejūļs.

interpretacejis var byut vysaidys. ari svešys i naizeimūšys nu muna teksta.

zynu, ka itū dzejūli asu skaitiejuse ari lobuok. ite ir piec garys dīnys pi mašynys ruļa.

nu ūtrys pusis, es naasu nikaida dzejneica, kab maniakalai uzamuoktu ar tekstim.

par rokstim Latvejis Viestnesī

In par dzeivi i par cylvākim on 11/08/2008 at 16:08

Saprotu, ka napuorkopeišu ite vysus atlykušūs laikam tikai 3 voi 4 rokstus nu Latvejis Viestneša, partū ka jī nav dzeivi. Ir gryuts raksteit patīsi, ka nasaprūti spēlis nūsacejumus i par tū moksoj. It kai pasyuta muzyku, it kai nā.

Par pyrmajim rokstim sajiemu aizruodiejumus – asūši par garu, par garlaiceigu, par latgalisku. Nūsaspļuovu i niu atsadzeivuoju tikai piec nazkurejuo aicynuojuma.

Najiutu tū “blogu” asam dzeivu. Ni tī auditorejis, ni breiveibys. Nav pat kū apguozt, partū ka apleik vyss ir par daudz nikai i oficiali. Kai Tīslītu ministrejā bloceņā zeimēt uopsi iz skrytuļslidu. Ha.

Nu tuo nasamaina ni uopss, ni Tīslītu ministreja. Tikai es poša zemeidama.

Raksteišona par veļti atbreivoj. Attīceibys ar skaiteituoju (pat tod ka juo it kai nav i jis nikuo nasoka) ir cytaidys nakai ar redaktoru, kas nazkuo gaida.

Šudiņ sajiemu nu Ilonys rieceigu syutiejumu. Naatzeits dzejnīks purp iz vysa pasauļa, kas jam nadūd naudys murgu izdūšonai. Smīkleigi. Skaidrs, ka kotrys var izdūt pats samizdatā vysu, tok voi cytim par tū ir juomoksoj. Ka juo dzejūļu kruojumu byutu atbaļstejuse Rēzeknis rajona pošvaļdeiba, es nudi aizītu iz tū pošvaļdeibu pavaicuot, ar kaidom tīseibom jī munu naudu tierej syudu izdūšonai, navys ceļa molu appļaušonai voi kaida pogosta uorsta praksis gaņku remontam, voi kaida pogosta školuotuoju izgleiteibai.

Nu jā. Gruzejis Uorlītu ministrejis lopa otkon struodoj. Vīnu nakti tī beja Krīvejis hakeru īlykta Hitlera biļde. Cytu nakti nabeja nikuo. Niu ir Gruzejis bombardeišonys karte.

Vīneigīs lobums nu kara – juo laikā nivīns ak jau naizdūd syudeigu dzeju.

uobeļu sadā

In muni on 19/04/2008 at 23:54

.

nasoki maņ i pa jūkam

ka laiks itys odotom dur

ka vuorteni tovam sadam

da kuoju vaļā i nasatur

ka uobeļneicenis tovys

zīmys soltumā saļ

.

pasoki maņ, ka tev labi

ka vyss kai pa vacam īt

ka tovi uobeleiši vēļ zali

leigojās zorūs i brīst

ka myužeigi myužam byusi

ka tev navajag nikur īt

.

koč i naticeišu, es byušu

tovam uobeļu sadam sorgs

tovys uobeļneicenis sīšu

kab zači jūs nadasnīdz

tovom uobeļneicom es byušu

mīteņš, saule i snīgs

.

tikai nasoki maņ, ka nav labi

ka laiks itys odotom dur

koč i vuorteni vīnā eņdžē

i to vaira nasatur

pasoki maņ, ka ir labi

ka tu nasataisi nikur

.

zeme vece

In muni on 19/04/2008 at 16:42

.

kod nabejs zamūs iudiņu krostūs
aizleiguos laika laivys i aizness
i otkon zeme grīzsīs ar iudini kūpā
i otkon es dūmuošu otkon par tevi
par laivom, kas aiznas i aiznas
i otkon zeme laissīs i atsalaiss
iudiņa steigys viļksīs jai puori
i otkon zeme byus iudiņa izgrauzta
zeme byus krunkaina vece
i otkon laiks aizzuodžēs laipys
kas aizvad iz viņu krostu i aiznas
i otkon vysi, kas napaspēs aizīt
puorīt jom sausā i puorīt aiz laika
sasasēss laika laivuos i maus
i otkon aizleiguos laika laivys i aizness
iz viņa iudiņa krostim i aizness
i otkon zeme ar iudini kūpā
sasajauks dubļu jauktivī malnā
i otkon zeme byus krunkaina vece
jei sēdēs iudiņa krostā i kauks
i otkon juos grumbainūs byudus
apjims laika i nalaika skusts
i juos moti siermi i gryuti
nu iudiņa izmierkuši i steivi
i otkon juos moti kai iudiņa zuolis
leiguosīs, laissīs i skars leigonuos laika laivys
i otkon juos leiguos iz viņu krostu
pa iudinim gryutim i malnim i aizness
i otkon jūs purni atsadūrs krostā
glumā i leigonā, izmierkušā i slapņā
i otkon jūs purni puoršliuks jam puori
i otkon i otkon pa iudinim malnim
a zeme kai vece grumbainim byudim
nūrauss osorys kaulainim pierstim
i sēdēs zamūs i leigonūs iudiņu krostūs
i otkon jei sauks, i jei cerēs i byus
i ļauds nu aizviņu krostu laissīs i maus
i laissīs nu krostu malnā i dyuņainā upē
pa laika izgrauztom osoru stygom
a zeme kai vece gaidēs aiz laika
kod laika laivys atleiguos gryutys i atness
kū laiku laikim ir nasušys prūm

Olūts: LaKuGa.lv

jumprova svāta

In muni on 19/04/2008 at 06:42

jumprova

.

jumprova svāta

kienigšte tova

propula poļaku zvīdru karūs

.

jumprova svāta

jī guoja i kuove

nu laiku tūs muna mīsa

iz ašņa oltora dzysa

nu laiku tūs munā mīsā

ir nuovis i karu bolss

.

a tova

Pūlejis plastmasa seja

a tova

dabasu vīnaldzeiba

Pūlejis bļakys zeļteituo pelerina

dabasu vīntuleiba

.

cik tyukstūšom tovu muosu

aizlyudz par myusu mīsom

cik tyukstūšom pasauļam kruosu

a dabasu zyluo tik vīna

.

jumprova svāta

cik dīvu, cik kardinalu

tu puordzeivuojuse klusom

cik mīsu gryma i dzysa

cik dīnu

paguoja cereibā lyudzūt

cik sīnu

atbolsus globoj

.

jumprova svāta

dabasu karalīne

kur tova sāta

.

jumprova myusu

aizlyudz tu Dīvu

i vyss kai pret sīnu

par blaktim

In muni on 10/04/2008 at 10:40

.

Pavasar, kod eisys nakts,

Mežā staigoj rasnuos blakts.

Jom iz rogim syuna aug,

Spuorni zylom spolvom,

Pošys zaļom golvom.

.

Mežā naktīs skali bļaun,

Stompoj kuojom leikom.

Jom iz astem osi zori,

Ausim leli puški;

Mežā gonuos blakšu bori

Tai kai meža rukši.

.

Rudiņūs juos losuos borūs,

Sastās vysys kūku zorūs

I iz syltom zemem skrīn.

.

karjers

In muni on 04/04/2008 at 10:28

.

kur tu beji, kur tu beji

kur tu beji, naej.

.

tymā vītā dzeļža kuojom staigoj kuopurkēdis

tymā vītā smiļšu kolni kuop nu zemis vyda

tymā vītā nabyus mīra.

kur tu beji, nalein

tymā vītā cyti laiki.

.

betona duorzi

In muni on 04/04/2008 at 10:27

.

kod nabejs bejušūs pasauļu gaismā

kur laime byus nalaimei muosa

i smierts byus jūs obeju tāvs

es aizrunuošu par dzeivi.

.

tai nikod vēļ nabeja bejs

tai nabyus pa eistam

boltom pučeitem sazīdēs pamastuos fermys

betona stalažu gindini dabasūs kuops

stuovēs par tovu i munu myužu

teļu dvēselis kircinēs vasalom čečem

aizagivušys betona kūka zorūs

junī pasauļam augsti grīsti.

.

laime byus betona kruosā

seikom plitkeņom izlykti aizgoldi

i suņubūrkšūs sēdēs kaids cyts.

.

es nabeju, nabeju, napagaisu

tik pamastuos fermuos bejušuo laika bolss

sviļpuos ap betona kuormim.

.

seiki teļu dvieseļu zīdeni

izaugs par myusu myužim

pasaulī vaira laimis kai dreikst.

.

rūžu duorzi

In muni on 04/04/2008 at 10:27

.

lai kaidūs rudiņa bolsūs runuos tovs pruots

es tova rudiņa nasabeistu.

lai kaidūs pasauļa ceļūs pagaiss tovs pruots

es tova pasauļa nasabeistu.

.

munā duorzā rūzeitis boltrūzeitis

seikom lapeņom turīs pi pavasara

seikim dzeļksneišym dalypušys

seikom sakneitem malnā zemē.

.

gaisdama napagaisšu

munā duorzā septenis rūzis

runoj ar tovim bolsim

munā duorzā septenis rūzis

gaida iz atvosoru

munā duorzā septenis rūzis

izzīd ar rudiņa spāku.

.

lai kaidā pasaulī pagaiss tovs pruots

lai kaidūs bolsūs jis teve aizrunuos

es tova pasauļa nasabeistu.

munā duorzā seikim zīdenim boltrūzeitis

seņtebrī sazīd kai majā

i gaida iz atīšonu.

.

pynakli

In muni on 04/04/2008 at 10:26

.

mes taidūs kai pynaklūs

pynomēs, pynomēs, gaisom

dūmuodami par tāvu i muoti

par laimi i bruoli, par maizi i suoli.

.

nazkaida sirds

pagaisa, pagaisa, nūzīdēja

senejūs laiku gaismā.

.

nazkai aizadūmuoju

par laiku i nalaiku beigom

beja i pagaisa

tys, kuo nabeja, napagaisa

tik aizguoja senejūs laiku celim.

.

pasauļa bolsūs aizaklīdze pats laiks

nazkaidūs pynaklūs

sasaveja i veja, i veja

myuža piedejais vuords.

.

tū gaismu, tū gaismu

es nazkai īraudzieju

tei vaira nabeju es.

.

cyti konteksti, teksts tys pats

In atdzejuojumi on 21/10/2007 at 22:35

.

Naklīdz iz līpys, jei zīdēs, ka daīs juos laiks.
Pateik – verīs juos zīdūs. Napateik – nasaver.
Tys ir vyss, kū tu vari dareit.
I kai to – nūcierst līpys tu vareisi sevkurā šaļtī.
Dori tū drūsai.
Zīda i cierva streidā pyrmais vysod byus ciervs.
Piečuok naaizmiersti juos zīdūs nūslauceit zuobokus:
Nivīns pasauļa zeids nav meikstuoks par līpzīdu dreiksnom.
I nasabeist nu tūs zemē nūsystūs bišu.
Par raudzeišonu kūst zuobokā
Bite moksoj ar dzeiveibu.

(Vizma Belševica)

.

saulis kauja

In muni on 17/10/2007 at 11:15

nu redzi

tova Saulis kauja
nūtyka cytā zemē
cyti bruninīki
kuovēs ar tovim bruolim.

.

a tu
jau padūmuoji
pa eistam
par tevi

a tu
jau puču vaiņukus veji.

.

tova Saulis kauja
nūtyka cytā zemē

a tu
poša par sevi.

pakalis

In muni on 16/10/2007 at 17:02
.
tovi eņgeli šudiņ runuoja cytaidūs bolsūs.
es dzierdieju.
es že tī beju.
es taukstieju dabasu molu ar objektivu
munā SD kartē īguoja pasauļa gols.
.
es formatieju.
munā fotoaparatā niu gona vītys
kam gribi.
.
mani pajēme kliepī
pacēle. nūgluostēja.
dabasu vīntuleibai ir vairuok rūku
(laikam juostruodoj ari dabasūs
ka jau eņgelim bez spuornu ir rūkys).
.
a es že tī beju.
es redzieju vysu.
kolnu puorejuos staigoj smierts
i eņgeļu smīkli i dzīsmis ir caurlaidis karte
dabasu dzīšmu svātkūs.
aiz dabasu molys pasauļam gols.
.
es jutu -
kai niule, vaira nabyus nikod
itys laiks īsaroksta dabasu platēs
īsagreb kūka lizeiku kuotūs, beņču dieļūs.
tuo laikam naizdzēss guņs, partū ka
palnūs ir myužeiguo dzeive.
.
ītū laiku kompresej atminis failūs.
zip formatā globojās tova dzeive.
jūs bolsi skanēja nazkai ni tai
na muni, a tovi eņgeli beja.
jī dzīduoja svešys dzīsmis
i dabasūs kuope kai kolnā.
.
vīn dabasūs verūtīs žieleigai
redzieju eņgeļu pakalis boltys
jī aizagrīzuši muove
pluovuoja. kleida.

lai kur ari ītu

In muni on 15/10/2007 at 21:03

.

lai kur ari ītu
tu atrassi munu bolsu.

.

lai kur ari ītu
muoksleigūs puču myužeigumā
byus muna sirds.

.

atlaid maņ, griecineicai
kai es atlaižu cytim
nastruopej munys struopis
i pasorgoj mani nu eļnis guņs
kai es sorgoju cytus.

.

muna sirds tod byus pylna
muna sirds tī byus plyka
muna sirds īs nu krostu
kai upe nu pavasara
i nazynuos mīra.

.

lai kur ari ītu
tev nabyus vairs mīra
tu byusi bez krostu.

.