mans #darbagalds

ko tie citi, to tie citi. es tiem citiem līdzi.

šodien topā darbagaldi.

ļaudis izmisīgi vaicā pēc morga darbinieku, metālkaļu un zobārstu darba galdiem, bet saņem pretī tikai datorus, datorus, datorus,  datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus,  datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus,  datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus,  datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus,  datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus,  datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus,  datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus,  datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus,  datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus,  datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus,  datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus,  datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus,  datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus,  datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, datorus, jo visi tvitera bīdelētāji strādā pie datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem, datoriem. :)

loģiski – ja pasaules centrā ir dators vismaz darbā, bet citam arī mājās, tad tas nav dzelzs, mašīna vai puķudobe. tas ir, tas var būt arī dzelzs, mašīna vai puķudobe, bet dators vienalga ir centrā. viss cits ir otra nodarbošanās.

neiesim nu liekuļot – tviteris ir datorvientuļnieku paradīze un vēl viens izklaides avots tusētājiem, rīks radošajiem un palīgs darošajiem.

kas nevibrē, tā nav. kam vēl ir laiks vibrēt tviterī kā tiem, kas neskaitāmas stundas sēž pie monitora. tāpēc arī darbagalds = datorgalds.

kaut vai šis Kristapa raksts par internetkarību: Es pats vidēji ik dienu pie datora un tātad arī Interneta (mūsdienās tas mēdz iet roku rokā) pavadu 10-15 stundas. Es ceļos no rīta sešos, lai pirms darbadienas uzsākšanas varētu izlasīt to, ko sarakstījusi dumjā hamburgeru ēdāju nācija. Darba laikā nekur tālu no Interneta netieku, jo tas ir nepieciešams informācijas ieguvei un manu tiešo darba pienākumu veikšanai. Pēc darba pārnākot mājās pirmā lieta, ko izdaru ir datora pieslēgšana, lai tas savelk jaunākos meilus/ziņas kamēr pārģērbjos. Un tad kā piesēžos, tā pavadu savu laiku Internetā līdz gulētiešanas brīdim.

ja datorā ir darbs, informācija un izklaides, tad nav jābrīnās, ka datorā ir vai tajā tiek organizēta arī sociālā dzīve.

tomēr bez galdiem šodien man arī daži citi lieli prieki.

pirmais prieks – nokavēju tramvaju, jo atkal mēs parādījāmies reizē: es no kāpņutelpas, viņš no līkuma. teorētiski var paspēt, tas ir, paspēt var tīri praktiski – skrienot. pa ceļam var arī iznest miskasti, jo tas ir tikai neliels līkums. bet. es apžēlojos par tomātiem somā, ko varētu saspiest sīpoli (neliels tā sauktais cookingparty šovakar, kas gan nav organizēts tviterī) un neskrēju. gāju kājām. pa ceļam onkulītis noskretušā jakā un netīrās baltās botās, kas reiz bija baltas, stāvēja ietves malā, atliecies, lūk, šādi:

viņš stāvēja ar seju pret ielu, atliecās. tad iztaisnojās, pagriezās ar seju pret atvērtām trepju telpas durvīm un atliecās tā kāāārtīgi! noelsdamies.

gāju garām un smaidīju, vecītis pagriezās. joprojām atliecies, uzmeta man zilpelēku aci. ar rugājiem noaudzis zods, taukaina kepka, bezzobaina mute un iekritušas lūpas.

- žrut vsjakuju huiņu i boļejut! žrut i boļejut! – vecītis sēkdams noaurojās pa visu ielu.

gāju tālāk un smaidīju nu jau pa visu seju. brīnišķīgs rīts!

- jogoi nado zaņimatsa, joptvajumaķ! – vecītis nokliedza man pakaļ.

jo vairāk dzīvoju, jo vairāk pārliecinos, ka ērmu pilna pasaule. nekad nezini, kas un ko. tas priecē – negaidi un ieraudzīsi. Āgenskalns ir Rīgas Užupja republika. lai vai kā.

bet otrs prieks ir šodienas Dravnieka blogs – par jauniem stropiem, Berlīnes mūri un tviteri. cilvēks, kam darbagalds ir bišu strops, tomēr lietos tviteri. tāpēc varbūt šī vide ar laiku kļūs cilvēcīga. ar Ilzes bulciņām, LNB Sprīdīti, Diānas kaķi un Funta putniem.

tomēr trešais prieks ir tie šī rīta darba galdi. citam sakārtoti, citam savi. dators un mantas – grāmatas, krūzes, puķes un sīkumi. atkal viss kļūst daudz cilvēcīgāk.

tāpēc arī mans darbagalds – pa gabalu, tuvplānā un pavisam tuvu, lai var ieraudzīt sinepju burciņu ar bišu maizi.

jauku dienu! ir 13:02, kad šo rakstu. ir 13. novembris.

bet! šī ir lieliska diena, lai darītu savu darbu pie sava galda.

modēms E220 HSDPA un Linux :)

šudiņ taida tehniska dīna.

mekleju datoram mozu, boltu peleiti. ideali byutu, ka ar sorkonom acteņom i gaismeņom. atrodu 1 šmuku, tok jim birojs eļnē rotā, a pīguode Ls 4,5 Reigā. nu nā, par taidu cenu asu gotova īt kuojom puori Daugovai i pa ryupnīceibys kvartalim ar bezgaleigim betona statinim. tok naīšu. paļdis.

internetveikali Latvejā vyspuor ir vīna vīneiga izklaide. pat najemūt vārā apm. 120 % uzcenuojumu – gruomota, kas izdeviejam moksoj Ls 3,00 i sprostā veikalā Ls 5,40, pi jūs moksoj ls 6,90. a veikals, kur nūpierku mopsi (mozū, boltū datoru), jau bankrotiejs. raudzieju vīnā cytā nūpierkt teleponu. nā, jim precis nav. nu, ka nav, to nav. pasyutieju cytu teleponu – tože nav. pavaicuoju – a kas jiusim ir i kū es varu pasyuteit? lai verūs lopā. a lopā nav tikai pipartrauceņa ar parašutu i sudobra piltuvis. lopā ir vyss. tik nikuo nav.

itei peleite (Экспресс-мышь на колёсиках) maņ patyka. gon drupeit cyti aizdavumi i mierķauditoreja. mož mopšam (datoram) ari patyktu. byus juopavaicoj Annelei ci Līneitei, juos mož var iztambūrēt peleiti iz ritineišu. taipat. Ireta gon ari tambūrej sedzenis pa metram diametrā, tok juos dīgus mes itūnakt izlītuojom projekta īsīšonai (tyka īsnīgti 2 kilogrami 100 gramu projekta).  tok jai niu ir ari juos japuoņu tamburka, kas nu 3. septembra atstuovēja Tonis birojā.

piec puors nakšu izklaidem ar datorim i pneimatiskajim vasarim izzynuoju div lītys:

a) niu es saprūtu, parkū guļamrajonus sauc par guļamrajonim. tī vysi guļ. tuos puors stuņdis piec veina i brandiņa gulieju kai Dīva ausī. taids klusums… nikaidu pneimatiskūs vasaru, nikaidu remontu.

b) pādejā laikā vysi naktīs sepinej jūceigys lītys: dagūši TV tūrni, kreitūši samaļoti, 3 dīnu laikā rokstomi magistra dorbi, avareja atteireišonys īkuortuos, cytplanetīši Puordaugovā, a es guļu i nikuo naradzu.

kai ari grybu atzeimēt – niu ir trokūs laiks. i es laikam izaveru piec laimeiga cylvāka – vysi maņ prosa ceļu i gryb apsarunuot. vakar maņ iz īlys pavaicuoja ceļu div reizis, šudiņ pagaidom tik 1 reizi. vakar ari vaicuoja, kur ir antena. stuovieju i meklieju, kur že iz Barona īlys ir antena. atrodu. a šudiņ pavaicuoja, kur ir poliklinika. paruodieju, guojem ar onkuli obeji suons pi suona i apsarunuojom par uorstim. pateikama saskarsme i dzeivisstuosti. vokorā braukšu iz sātu 4 h autobusā. ak jau byus vēļ kaida pateikama saskarsme.

ituo reita muzykalais fons – dzīsme par briļļu Valdi. skaipa sarakstē par itū temu izskanēja dūma, ka Arņam i RS ir baiguo Radejis suope. jim taidys iz LR sociali vārstys dzīsmis. varātu koncertēt iz īlu i, dūmojams, sapeļneitu vaira naudys kai Aņss ar sovim koncertim. nu tys tai. naformala sarakste par naformalom lītom.

vakar, lobojūt CV, atkluoju, ka vakar izabeidze šopera tīseibys. tai goduos. ceru, ka navajadzēs puorlikt, partū ka es nikuo nazynu ni par kaidom ceļazeimem. doru, kai vysi dora. policeja ir apturiejuse laikam 4 reizis itūs 10 godu laikā. 1. reizi nūvielēja prīceigus Zīmyssvātkus, 2. reizi izlyka 40 latu struopi par braukšonu bez tehniskuos apskatis (i izsacēja apbreinu, ka tik ilgi i tuoli asu bez juos i bez jūs braukuojuse), koč salonā beja 11 paplyki i napīsprādzeiti pasažīri (prīškā 2 gob.) – braucem iz azaru mauduotūs i tei beja konkursa golvonuo bolva “Ceļuojums iz vardivu leici”. 3. reizi aizruodēja, ka boltuos kurtkys jūsta kircinej uorā pa durovom, valkās pa zemi i var palikt nateira. 4. reizi izsacēja breidynuojumu par īšonu puori īlai naatļautā vītā (koč es beju pi ruļa i na tī nūsagrīžu pa kreisi).

par gūdu šopera tīseibom asu pīsavārsuse poliklinikom. izarud, muna saimis uorstīne ir atvalinuojumā. koč aizīprīkšejū reizi, kod maņ juos vajadzēja, tože beja atvalinuojumā. nu, tai jau julī goduos. a vajadzeiga mediciniskuo izziņa, ka asu pīskaitama. vyspuor naasu, tok jim tys nav juozyna. apjuojuse 3 Reigys poliklinikys i apzvaniejuse vēļ 2, sajiemu 5 atsacejumus i sūliejumus iz 18.-31.aug. partū nūliemu īt vīgluokū ceļu – meklēt izziņu Viļānūs. eisi sokūt, tāva ar muoti saimis uorsts Viļānūs pīrakstēs tū zeimi. jaunnedeļ. da tuo laika braukšu bez tīseibu. koč kai jau juodzeivoj.

šūreit kuortejā poliklinikā pasyutēja dierst. pasacēja, ka muna polise apmoksoj vysu, tok ni 2 uorstus – kluot juodamoksoj Ls 40 i tyvuokais komisejis datums ir 18. augusts. paļdis. tod mane vaira nabyus itymūs plotuma grādūs. byušu zemē ar UTC +8. koč veseleibys apskati itūgod jau asu izguojuse div reizis: 1. reizi slimeibys deļ, 2. reizi orūduorsta deļ. niu vajag 3. reizi tīseibu deļ. tys taids sova veida bulšits. nav kur naudu likt. a medapskati CSDD Bauskys īlā nagrybu īt. vajag pa rikteigam – poliklinikā i pi uorsta, na baruot vysaidus ārmu kantorus.

vēļ maņ patyka ziņa, ka Berlīnis veloceleni tai i suokušīs – ļauds poši sazeimēja ar trafaretim iz ītvu simbolus i savylka linejis. maņ ruodīs, reiz grafiti meistari varātu sasajimt i sazeimēt iz īlu vajadzeigys lītys. izapaust iz asvalta, na kiezēt sātu sīnys i svaigi nūbalsynuotus statiņus i elektreibys butkys. nikuo jau nasoku, maņ nav nikas pret grafiti. sovā ziņā jis mani īdvasmoj urbanajā pasaulī. tok par itū veloceleņu dzelu der padūmuot. grafiti pyutiejim koč ir pīredze pyust tai, ka policeja i sietnīki naredz. jūs pīredze byutu naaizvītojama i nastu pozitivu īguļdiejumu infrastrukturā i atvīgluotu traumpunktu uorstu dorbu. juotaupej tok vysaidūs veidūs – ka navar par 10 tyukst. sagrafēt ītvis, vajag pyust.

pasaklausieju šūreit draugūs muzyku. nu, kai lai soka. dīzgon nabaudama daiļrade. par pīmāru, itys - goboli par pakalem i dyrsom. kotram jau sovs. lai jau ļauds dzīd. asam tok dzīduotuoju tauta.

cyta storpā tikkū saguoja satureiga saruna skaipā ar nazkaidu arabu seksa dīvu:

5 atraideiti zvoni

- vēļ zvaneisi, nūsisšu ar syudainu mītu

1 atraideits zvons

- 

3 atraideiti zvoni

- es najūkoju. voi ar nazi pa gerkli.

1 atraideits zvons

- engliche

1 atraideits zvons

- nasaprūtu

- sex

4 atraideiti zvoni

- pa seksti nagribi?

- 

2 atraideiti zvoni

- “es ar čiulim nadoncoju.”

- hay…………… 

5 atraideiti zvoni

- apsarībs kai syudu myusa gūvei iz pakalis.

[12:11:02] *** Saruna beigta ***

nu tai tei dzeive i paīt. nūmainieju skaipam īstatejumus. nivīna araba. asu laipna bez gola. bet tūmār prīca, ka latgalīšu volūda ir lingua franca i jimā var sasaprast ar vysim. pādejū teikumu to jis saprota. :)

nu, tys vyss tai. pi tehniskuos dīnys pīsader ari tehniskys problemys. tuoļuok var naskaiteit. tok maņ ir zynoma suope par tū vysu.

____________________________________

cita starpā pa laikam esmu Linux lietotāja, bet nevienu brīdi Linux iekšu speciāliste.  (:  manuprāt, katram jādara savs, nav ko līst tur, kur nevajag. (:
bet netieku galā ar 1 problēmu.

kad pie portatīvā kompja ASUS Eee PC 1000H (tautā saukta par mopsi) lieku klāt pie vairākiem Windows XP un Vistas kompjiem jau gadu veiksmīgi lietotu un ejošu modēmu E220 HSDPA (http://en.wikipedia.org/wiki/Huawei_E220), izlec logs – ASUS Mobile Phone Tool un pat paprasa PIN kodu, pēc PIN ievadīšanas un apstiprinājuma viņš pat atrod operatora tīklu utt.
bet, spiečot connect, tad arī viss apstājas.

paziņo, ka dialing… un iet ilgi.
līdz izlec logs “Connection fail, please re-plug in your 3G device, then try again.”

cik jau sajēdzu, paskatījos pie setupiem, bet nekas nemainās, ja tur ko maina.
varbūt kādam ir idejas, kā mopsim iebarot modēmu? (:

P. S. kā jau teicu, es tikai lietoju Linux jau pāris gadus, bet neko nejēdzu no iekšām.

____________________________________

Problēma atrisināta 30. jūlija naktī.

1 diena manā mūžā – piecelties un iet gulēt

esmu piecēlusies.
uz ielas satiku lillā mašīnu ar lillā īpašnieci.
grāmatu visiem vajag, neviens nevar paņemt.
Leikumai tur ir cits uzvārds.
LVAVA runā latgaliski.
apkopēja ir dabūjusi pa kaklu un tagad mazgā grīdu katru dienu.
pie viena viņas sentence “Kas no tās jaunatnes ir – gari zābaki, plika naba”.
darbā esot jālieto maiņas apavi.
gribu gulēt un neko nedarīt.
sāka snigt sniegs.
atzinos, ka nekad mūžā neesmu redzējusi filmu “Baltā tuksneša saule”.
apkopēja ienāca šņākdama un klusēdama izmazgāja.
uz ielas atskanēja būkšķis. avārija.
zālītē zem loga 3 jaunieši uzcēla sniegavīru. un pasludināja skulptūru par atklātu. laikam kolēģi.
veikalā sāka pīkstēt signalizācija. apsargs panāca pārīti, gandrīz izģērba vīrieti. pīkstēja cigaretes, gandrīz tukša paciņa, kas pirkta Krievijā.
vecis brauca ar mersi un izdomāja braukt pa stacijas laukumu. nenobremzēja. aizšļūca pa sniegu un atdūrās pret laimētavas sienu. laime, ka ne pret gājējiem. izskrēja apsargs.
bomzene sēdēja uz krustojuma. viņai blakus bija melns suns saitē. suns satrakojās, sāka riet, rūkt, leca gaisā. gandrīz sakoda vīrieti, kas gaidīja zaļo gaismu. tomēr bomzene noturēja savu suni. vīrietis aizgāja, suns nomierinājās. viņš bija iekodis viņai rokā. kamēr sieviete skatījās uz roku, kāds garāmgājējs tajā ielika monētas.
pie autoostas ļaudis plūda straumēm. cauri pūlim nesās 8. tramvajs. nesamazinot ātrumu, viņš zvanīdams iztriecās cauri pūlim. nevienu nepārgrieza uz pusēm. čigāns baltās biksēs, kas gāja vislēnāk, izbrīnīts paskatījās uz mani. man šķiet, ka viņam tramvajs tomēr drusku pieskārās.
uz krustojuma mētājās gabals automašīnas.
laikam jāiet gulēt.

kā man neiet ar avīžu blogiem

ka sabiedrība ir mainījusies un ka tā mainās, agresīvi reaģējot uz citādo un komentāros izsakot savu sāpi, var just jau pāris gadus, tomēr nekad šī reakcija nav bijusi tik negatīva kā pēdējo mēnešu laikā. it kā uzkrāto ļaunumu vidējais bloga lasītājs publiskā telpā spētu dzēst, noveļot uz otru un pasaules nebūšanās vainojot pasaules nebūšanu komentētāju.

blogs ir komentārs – gan pēc būtības, gan žanra. tas ir gan dzīves komentārs, kas rakstiski apliecina, ko es šodien ēdu un satiku, ko darīju, redzēju TV, kīno, uz ielas, ko izlasīju, ko dzirdēju un atradu Yuotube. tas ir arī notikumu komentārs, analizējot procesu un izsakot savu vērtējumu, spriedumu, apkopojot informāciju un definējot savu pozīciju sev pašam un citiem.

blogs ir un nav žurnālistika. tā ir informācijas uzkrāšana un izpaušana, bet daudz mazāk krāšana kā izpaušana. tas ir, kaut ko pateikt un uzrakstīt var katrs, nemaz nav jābūt klāt vai jāpēta. to liecina grandiozā informācijas plūsma par janvāra nemieriem, kas sākās pirms tiem un nav beigusies joprojām. jo katram ir ko teikt, katrs jūtas bijis klāt un definējis savu pozīciju. ja ne citādi, tad izsmejot lāga zēnu Aļošu bez zobiem, kas kopā ar kažokādās tērptu būtni kaut ko demonstrē pie saeimas.

blogs var būt bez lasītājiem, bet bez autora tas nav iedomājams. ne jau tāpēc, ka nebūs neviena, kas to raksta, bet nebūs nolasāms, kas raksta. daudz interesantāk ir lasīt konkrētas lietas par konkrētiem cilvēkiem un viņu dzīvi, viņu pasaules skatījumu, piedzīvojumiem un notikumiem nekā sausu ziņu atreferējumu aģentūru un preses vēstījumos.

blogu būšana tomēr ir arī dialogs. starp autoru un lasītāju: autoru, kas definē savu pozīciju, sajūtas un viedokli, un lasītāju, kas savu pozīciju, sajūtas un viedokli salīdzina ar autora pausto un papildina savus priekšstatus. pat tad, ja autors runā ar sevi, viņš runā arī ar potenciālo lasītāju. lasītāji ir bloga sāls, ne velti dažbrīd blogeri samērās ar statistikām.

pie publisko dienasgrāmatu rakstīšanas esmu pieradusi, jo daru to kopš 1992. gada 1. septembra pēcpusdienas. esmu pieradusi arī pie atbildības, ka jebko, kas ir pierakstīts, var izlasīt tas, kam tas nav domāts. kā arī pēc tam komentēt manis rakstīto – verbāli vai rakstiski.

tāpēc mani mazliet izbrīna un joprojām viegli šokē manu publisko un speciāli avīžu mājaslapām rakstīto blogu lasītāju komentāri – katrs izlasa savu un reti kad manis teikto. tas ir, ir kaut kāda siena, kam es netieku pāri, jo eksistē kaut kādi aizspriedumi vai pieņēmumi, ko nav iespējams apiet. tas ir, tas atkal ir mans vērojums, kas atkal tiek aprakstīts blogā – šoreiz pa tiešo pamatblogā, rakstot par maniem atvašu blogiem: Dienā un Latvijas Vēstnesī, kuru ieraksti ieplūst arī šeit, naktineicā.

Dienas latgaliešu blogā komentāri ir gandrīz vai tikai par valodu, nevis saturu. kaut latgaliski es rakstu ne jau tāpēc, lai demonstrētu valodu, bet gan lai pateiktu man būtiskas lietas. reizēm skumji par forši uzrakstītām lietām, ko spēj izlasīt tik maz cilvēku, taču tas nenozīmē, ka es neturpināšu rakstīt – vienīgais adekvātais lasītājs un interpretētājs taču var būt tikai autors. patiesībā latgaliski rakstītie teksti ir dziļāki un dzīvespriecīgāki, bet tās, iespējams, ir tikai manas domas. vienkārši man pašai daudz interesantāk ir rakstīt latgaliski, jo tas paver iespējas atklāt jaunas lietas un darīt daudz ko pirmoreiz – kā pētniekam un radītājam saskaroties ar dzīvo, dzimto valodu, kas iznirst un atklājas slāņu slāņiem, ļaujot iepazīt sevi, savu būtību un izdzirdēt vecāku, vecvecāku un citu cilvēku man teiktos vai manā klātbūtnē sacītos vārdus dziļā bērnībā un tagad, nevis no grāmatām iemācīto latviešu literāro valodu, kur es varu būt tikai huligāns, nevis atklājējs.

Vēstneša blogā komentāri pārsvarā ir par negācijām, par manu vaidēšanu, lai gan man jau šķiet, ka es nevaidu, tas ir, vaidēšana nav mans stils. tāpēc jo lielāks izbrīns, ka tāda reakcija. vai nu latviski es runāju par sarežģītu un runāju samāksloti, vai arī, rakstot blogā latviski un meklējot tēmas, kas mani interesē kā latvieti, ne latgalieti, runāju par vispārīgām lietām, ko pieņemts uztvert tikai noteiktā skatu leņķī. tas ir, vai nu problēma ir manī, jo nemāku izteikties precīzi, skaidri, viegli uztverami, vai arī problēma ir lasītājos, kas domā stereotipiski un nemēģina izkļūt no rāmja, nolasot tikai fonu un detaļas, nevis autora pozīciju un attieksmi.

latgaliešu blogā komentāri ir galvenokārt par valodu – ka tā nav uztverama, ka vajag tulkojumu vai arī ka runāju svešā izloksnē. tas ir, latgaliešu rakstu valoda a priori nav saprotama, nav izlasāma un neattiecas uz vidējo latvieti, bet vidējam latgalietim tā neder, jo tā nav viņa izloksne, pie tam pilns ar vārdiem, ko viņš nezina. tātad acīm redzamā un pirmā nolasāmā saruna starp autoru un lasītāju ir par valodu, nevis par vēstījumu.

savukārt latviešu blogā es esmu ierobežota, jonedrīkstu rakstīt latgaliski. tas ir, lv.lv redakcija speciāli vairākkārt pieteica neko nerakstīt latgaliski. taču tas automātiski ierobežo tēmu loku, jo tiek noliegta vesela un būtiska mana esamības daļa, kā arī manas darbības sfēra, iespējams – auglīgākā un saistošākā tās daļa. šķietami ar lasītāju šeit tāpēc nevajadzētu būt nekādām problēmām, jo rakstu taču latviski. tajā pašā laikā problēmas rodas, jo tā arī neesmu spējusi sajust un saprast auditoriju un savu uzdevumu šajā mistiskajā kontekstā, ko, no vienas puses, veido grāmatveži un ierēdņi, kas lapā meklē likumus un citu oficiālo informāciju, no otras puses, pārējie 4 blogotāji (ne blogeri), kas katrs pārstāv citu nozari, tomēr vaid par vienu – par notiekošo un bieži vecišķā stilā mēģina analizēt informāciju, ko ieguvuši masu medijos, pārsvarā tradicionālajos.

tas gan kopumā neizslēdz veiksmīgus rakstus, tomēr arī nenorāda pozīciju – vai raksta 5 cilvēki vai 5 eksperti (kādās gan jomās?), vai varbūt redakcija izdomāja 5 autorus 5 komentāru kanāliem un nosauca tos par blogiem. turklāt kāpēc interneta portālam, kas publicē oficiālos valsts dokumentus, ir tikai 5 komentētāji, kas pa laikam kaut ko noķērc par lietām, kas drīz vien vairs nav aktuālas. tas ir, kāpēc ir vajadzīgi šie 5, ja vairāk nav neviena.

līdz ar to latgaliešu blogā es rakstu par visu, bet tieku lasīta latgaliešu valodas kontekstā, bet latviešu blogā nerakstu par latgaliešu pasākumiem, priekiem un notikumiem, jo par to rakstu jau latgaliski. tātad latviski es neskaru atsevišķas man būtiskas tēmas un rakstu par apkārtējās pasaules iespaidiem, vērojumiem, ziņu un notikumu nospiedumiem manās sajūtās un domās, manu reakciju. protams, tas nav pretrunā ar manu vienošanos ar redakciju, jo tā prasīja komentēt sabiedrībā notiekošo, nevis līksmoties un aģitēt par laimi un vienotu augšupeju. iespējams, būtu auglīgi kādā portālā noalgot pozitīvo blogeri, kas atlasītu un aprakstītu tikai pozitīvās ziņas. tomēr baidos, ka tiktu noriets vēl ātrāk nekā vaidētāji, kas vismaz pauž savu viedokli un potenciāli melo mazāk.

var jau būt, ka apkārtnes notikumu vērošana un reakcija uz tiem latviešu bloga lasītājiem liekas vaidēšana. tas ir, mans vērojošais skatījums ir vaidošā pasaules pozīcija. vai varbūt tā vienkārši ir ērtāk – pārmest otram vaidēšanu, ja pašam nekas nepatīk un pasaule nešķiet laba. vai varbūt, rakstot latviski, es meloju un atkārtoju kāda cita melus. bet par būtiskajām lietām kaut ko labu, precīzu un ceļošu, nevis ārdošu, varu pateikt tikai latgaliski.

lai vai kā – pasākums turpinās. šeit, lv.lv un diena.lv blogu sadaļās.

Par rudini i ticeibu

Pyrmuos i pādejuos sieņs – 18. juļa gailinis i 6. novembra gailinis.

Kod 19. julī satyku draugus Preiļu koncertā “Taiseits Latgolā” i sacieju, ka vakar jau iežu sieņu mērci, maņ naticēja – voi ta jau asūšys. Par agri tok. Napasenim tik Juoņadīna cauri, Pīterdīna. Kaidys sieņs?

Kod 6. novembrī aizbrauču iz Rēzekni, iz raidiejumu “Latgalīšu volūda televizejā” Latgolys Regionalajā televizejā, maņ otkon naticēja. Sieņs? Novembrī? Piec solnu? Da goņ jau sasolušys i vacys. Ka tik vēļ na iņdeigys…

A kū padareisi. Taida zīma i taida vosora.

Nabyutu nimoz iz mežu guojuse, a vīnys pazinis e-dīnysgruomotā puorskaitieju, ka Viļānu tiergā var nūpierkt sieņs. Tai tū lītu navarēja pamest. Vajadzēja īt i puorbaudēt.

I beja. Nu suokuma šoks, a tod azarts meklēt. Ir tik jūceigai īt pa novembra mežu, kur vaira naskaņ putynu bolsi, a ar acim laist pa syunu. Novembrī tai nav. Novembrī mežam juobyut tukšam. Novembram pīstuov mikrieslis, palākī tūni i atsabreivuošona nu līkuo – ateimūša zīmys skaidreiba. Na dzaltoni kūšs dzeiveibys ņudzeklis syunā.

Tod es atguoduoju, kū vosorā viļcīnī runuoja diveji krīvi, kas brauce nu Reigys. Ka itūgod cīši daudz sieņu. Oplom daudz sieņu. Ka daudz sieņu ir boda godūs. Kurs čakls, tys pīlosa i zīmu ād. Partū ka sieņs aug mežā, kab vysi nabogi byutu paāduši. Dīvs na mozais bārns – ar vīnu rūku jem, ar ūtru dūd.

Tod jī suoce runuot par nazkū cytu. Par naudu i veseleibu. Ka tys suop i tī dur, a, paļdis Dīvam, vys vēļ var īdzert pa čarkai i dzeivuot. A naudys jau nikod nav bejs i nabyus. Kur lai juos pīsajem vysi – kam jau ir, tam ir. A kam nav, tam juolosa sieņs. Jī nūsasmēja i īruove nu butylkys pa guļdžam. Voi nadzeivuojs paliksiš Taipat jau sova byušona juotur.

Vīnam beja buorda i palāks biņdziuks, ūtram džynsa biksis i nazkaids džempers. Veči kai veči. Sātā sīva i saime. Bejuši iz Reigu dareišonuos.

Varbyut eistyn sieņs aug iz bodu? Varbyut Dīvs eistyn ir lobs i dūd tū, kuo nagaidi i nanūviertej, partū ka gaidi kuo cyta?

Varbyut tev atjem sasnīgtū, kab tu suoktu kū cytu. Kab tu napīsaturātu pi nasvareigu lītu.Kab tu atbreivuotu rūkys jaunam satvierīņam, acs jaunam breinumam i auss jaunai skaņai. Bez zīmys nav pavasara.

Kotrs gols ir jauna suokums. Kotra krize ir tikai saspryngums – kurs izturēs, tys pasaceļs jaunā leidzīnī. Kurs nā, tam krīze nasabeigs nikod. Kas nasalauž, tys vuica dzeivuot i byut. Attaisa jaunys durovys, padūd jaunu ceļu.

Tok palikt nakurīnē i švuorbuos voi ttaiseit durovys tuneļa golā ir kotra poša varā. Pošam ir dūts izaraut nu sastynguma. Pošam suokt i nu suoku – koč voi pasavērt cytaiž i izmontuot tū, kas ir. Pat ka nikuo taida nav. Tik nasvareigi nīki.

Tici voi nā, a saule speid ari novembrī. Zorūs loksta tukli zvierbuli, nu aportys zemis ceļās tvaiks, leitā pīlejušī meži nūsapyuš i piekšņā saulē atmirdz ar naradzātu skaidreibu – bez nikuo līka.

Koč i natici, sieņs byus – i julī, i novembrī. Kod nagaideisi, tod īraudzeisi. Partū ka breinumi ļūbej naticeigūs.

Kod klausūs, kai babys runoj par naudu, es dūmoju, cik nabyutiski tys vyss – dators, telepons, mašyna. Pasokit, kur šudiņ ir patafoni i platis, rysaki i karītis, par blatu dabuotī zuoboki, sekcejis i krystala salatu bļūdys. Kur šudiņ ir vysys krimplena suknis, lopsu kažuki i krinolini.

Nazkur ir laime. Ak jau itepat. Tikai juopasaver cytaiž. Nazkur snīgā aug meža zemneicys i nazkur piec solnys aug sieņs. Nazkur ir labi. A varbyut itepat. Itepat Viļānu mežā tok aug sieņs.

I kū tu jom padareisi – solna bejuse i aizguojuse, a juos aug. Prīceigi buož dzaltonus dagunus nu rudiņa leitūs pīlejušuos syunys, smejās sleipajā novembra saulē i gaida nazyn kuo.

Ar ticeibu var puordzeivuot eļni. Kai Ījabs.