autori un traumas

Visi nākam no bērnības, un visi bērnībā esam dabūjuši pa muti. Ja pa muti nedabū bērnībā, tad izaug liela galva un citiem lielas mokas visu mūžu. Pašam ta nekas, tikai nevar saprast, ko citi bremzē un piekasās.

Cita starpā bērnībā bija jāraksta sacerējumi latviešu literatūrā. Ja labi uztrenējās un atkoda učenes stilu, varēja dabūt 10 – vienai patika ass un domājošs stils, cita bija traka uz paradoksiem, citai vajadzēja vaidēšanu un jūsmošanu. Meistarības augstākais līmenis bija uzrakstīt tā, ka učene nelabo gramatikas kļūdas, raud un neko nesaprot. Pēdējo sacerējumu 12. klases pavasarī uzrakstīju gandrīz pilnu burtnīcu – bija kaut kas par lapsenes spīdzināšanu un indēšanu ar “Moment” līmi. Diezgan sīķs agonijas apraksts. Nav jau žēl.

Ja mainījās literatūras učenes, katru gadu septembrī bija sliktas atzīmes – 4 vecajā sistēmā un 7 vai augstākais 8 jaunajā. Toties jau oktobrī varēja dabūt ko labāku un finālā, neko nezinot ne par kādiem autoriem un literatūru, izlokoties ieskaitēs un kontroldarbos, semestrī sanāca normāla atzīme.

“Saruna ar manu Čaku” bija viens no baisākajiem skolas gadu sacerējumu tematiem. Atceros, ka kaut ko samurgoju – pusi no toreiz noteiktā minimālā vārdu limita (ja vajag 350, bija 175 vārdi) un pierakstīju, ka savu pusi uzrakstīju, lai Čaks raksta otru pusi. Neatceros, ar ko tas beidzās. Ja neatceros, tad laikam bez sankcijām.

Vienmēr rakstījām par brīvajiem tematiem. Mums ar draudzeni Santu bija tāds kā sports – vienmēr uzrakstīt kā brīvo tematu. Pat tad, ja brīvo nav un jāraksta par Šekspīru vai Pāvilu Rozīti.

Kad učene uzlika tabu un vairs nevarēja izlocīties ar brīvajiem tematiem, rakstot par kaut kādām pupu mizām, taisni gadījās nenormāli baisi temati. Mācījāmies par Raini. Izvēlējos tematu “Raiņa cilvēks – cīnītājs un robežu grāvējs” (joprojām nāk vēmiens) un kaut kādā umpapa stilā salēju dzīvu piķi – skandošas frāzes, vietām pat kaut kādā pantmērā. Biju nikna kā vells.

Par Raini gan ne velna nezinu joprojām, bet bija dažas lugas, kas man patika – “Jāzeps un viņa brāļi”, piemēram. Kad izdomāja, ka jāmācās dzejoļi no galvas un visi sacēla dumpi, ka videnē tāds anahronisms, no dusmām iemācījos 11 dzejoļus. Pirmie 3 gāja diezgan grūti, uz beigām pietika tikai izlasīt. Stundā gan lietoju špikeri, lai atcerētos dzejoļu secību – ja pareizi atceros, no katras krājuma nodaļas bija pa vienam. Klase elsa vien. Bet citus laikam tā arī nepaspēja īsti izsaukt. :)

Nu jā. Pirmo sacerējumu ar citātiem uzrakstīju tikai 12. klases izlaiduma eksāmenā – analizēju Vācieša dzeju. Ne jau tāpēc, ka baigi patika (drusku patika gan), bet tāpēc, ka brīvais temats bija pilnīgi idiotisks un eksāmenā ļāva izmantot citātu kartotēkas, bet tāda man bija tikai ar Vācieša tekstiem. Metodiski pieķēros vienam autoram un sarakstīju, jo citiem neatlika sīkas vaļas – bija pavasaris. :)

Učene pēc tam bija šokā, ka māku rakstīt ar citātiem un pat zinu, kur liek pieturzīmes. Citādi, pārfrāzējot draudzenes Santas teikto par sacerējumiem – “pēc mūsu sacerējumiem par Aspaziju diez vai var pateikt, ka Aspazija vispār kaut ko rakstīja…” Cita Santas spārnotā frāze bija “Kaut to Aspaziju kāds bērnībā būtu nosmacējis ar spilvenu!” To viņa teica pirms ieskaites, kad mēģinājām saprast, kāds ir autora devums, blabla un starpbrīdī, sēdēdamas gaiteņa galā uz grīdas, lasījām visādus “Es vētras zvanis esmu un zvanu negaisu”.

Lai vai kā, literatūra skolā bija liela izklaide. Neatceros, ka būtu baigi iespringusi kaut ko mācīties, bet izlocīšanās mākslu tas uztrenēja gan, kas vēlāk noderēja studējot – mācīties un zināt tikai to, kas interesē. Un, ja interesē, tad urbt līdz saknei.

Skolas laikos esmu gulējusi tiku tikai literatūras stundās. Un tikai literatūras laikā spēlēju kārtis. Tomēr tas man netraucēja iegūt doktora grādu literatūrzinātnei. Cirkam būs būt.

Taču laikam sacerējumus par šitādām debilām tēmām skolās raksta joprojām: vēstule manam Ziedonim, saruna ar Raini etc. Laiki iet, pa laikam bērnības gļuki aizmirstas, pa laikam paliek pagātnē un uzjautrina. Bet tomēr ir interesanti ieraudzīt un atcerēties.  Šī kāda mūsdienu skolnieka vēstule Upītim man dikti patika! :)

Ļ.cien. Andreja Upīša kungs.

Visu cieņu Jūsu “Zaļajai zemei”, grāmata nav tik sūdīga, kā varētu šķist, taču tomēr sūdīga ir. Bet problēmu kā tādu rada Jūsu pretīgā pretstatu slimība un runas uzplūdi. Neesat neko dzirdējis par lakonismu? Izlasīju jūsu mēslu un, goda vārds, jūtos stulbāks, nekā pirmstam. Vienīgais, kas noderēja, bija cukurgraudu skaits, ko Brīviņš iemaisīja grokā, recepte paties garšīga.

Andž! Neapgriezies tik kapā otrādi un neņem ļaunā! ;)

Ienīstot jūsu 800 lpp savārstījumu,
Jūsu lasītājs Gundars.

dziedātāju tauta uzdzied… šķībi

paralēli darba dunai paklausījos fōnā jūtubi ar tūdaliņu šoviem. nevar taču tā atpalikt no dzīves – ja tev nav TV kastes, tevis nav vispār. ja tev nav TV kastes, tu neko nezini ne par šoviem, ne kārtējiem krīzes sūdiem. savukārt, ja neko negribi zināt par šoviem un krīzi, esi vai nu ķerta, vai pasista persona, vai vienkārši izliecies un kaut ko perini. jebkurā gadījumā – aizdomīgi.

to jau visu laiku nepagurdams man saka arī petrovichs.  un galu galā – kam nav TV kastes, tas ir snobs. un snobi tikai izliekas un runā par kaut kādām nebūtiskām lietām laikā, kad LV ļaudību nodarbina SVF, LNT un TV3.

bez tam jūtubei cauruļtrubei tomēr ir būtiska atšķirība – tur nav baisās žūrijas baiso komentāru, kas katru reizi man uzdzen vēmienu. sak, par mūziku jau nav īsti ko teikt, jo pat kurlai vistai skaidrs, ka nomāva kā karaoke kaimiņu Jezups sava brāļadēla pilngadības svētku pirtī.

tādās reizēs domāju, vai tiešām no LV jau ir aizbraukuši visi un vai tiešām “dziedātāju tauta” nemāk dziedāt, ka jāsalasa visādi neprašas amatieri, miglas mērkaķi jodelētāji un jānosauc par zvaigznēm un spīguļiem? tikmēr kaut kāda zvaigžņu žūrija nevis pasaka, ka karalis ir pliks, bet slavē mistisko uzstāšanos un instalācijas. jo sūdu, kas palaists TV, vairs neklājas saukt par sūdu – tad tas ir TV gaismās mirdzošs sūds un varbūt pat drusku apelsīns.

jūtubei atšķirībā no TV ir vēl viens būtisks labums. var saīsināt. jo lielāko daļu priekšnesumu nācās apraut puszilbē – skanēja tik neglābjami šķībi, ka ausis sagriezās tūtē. nav jau man nekādas muzikālās dzirdes, bet gaili no ērzeļa māku atšķirt un govi no cūkas. internetam ir priekšrocības. ērmus var atslēgt.

šis savukārt ir mans favorīts. vismaz ņirdzīgi. kā izlocīties un dziedāt dziesmu svešvalodā. :D ja pieliktu klāt drusku ironijas – alus kausus un vācu šlāgerparādes pompu, būtu vēl smalkāk. protams, vēl smalkāk būtu piemeklēt vēl ko baisu no vācu šlāgerestrādes – tā pati jūtube piedāvā neizsmeļamus krājumus.vajag tikai rakt.

gan neatradu brīnumainos video no vācu prātā jukšanas svētkiem, kad nācija līgojas gar gariem galdiem un vienā balsī dzied un raud kaut kādus gabalus par lībi un haimat. to visu rāda pa TV jau gadu gadiem. apmēram kaut kas šitāds, tikai vairāk ļaužu un līgošanās:

bet cita starpā šodien pa taisno no lidostas uz darbu un pat nenāk miegs. līdz 23 ar kapeikām vēl dauzījos apkārt pa miestu, kritu ap 1, cēlos pirms 5 un gulēju visur – busā, lidostā un lidmašīnā.

piederu tiem laimīgajiem vai nelaimīgajiem, kas aizmieg pirms pacelšanās un pamostas pirms nolaišanās. jau doma par lidošanu uzdzen miegu – tāds nosacījuma reflekss.  ja esmu ļoti nogurusi, pamostos pēc nolaišanās, kad visi sāk bļaut, aplaudēt un sprādzēt siksnas, bet stjuartes lamādamās dzen savās vietās un auro pa mikrofonu, ka vēl nevar celties kājās.

pie mantu kontroles vecenes atmeta ar roku, lai arī kaut kas pīkstēja – pie tam tur, kur nekā nebija. jau sāku domāt, varbūt pa miegam kāds iešuvis dzelzs drāšu implantus jeb tie ir spārni, kas dīgst. bet varbūt kaut kam kaut kur ir jāpīkst, tāpēc arī pīkstēja. kas zina tās viņu pīkstēšanas.

abas vecenes, aizmirsušas par mani, skatījās somas rentgenu un domāja, kas man tur ir. komentēja balsī. :D

uz turieni no Rīgas lidostas aizvedu gan šķēres, gan 2,5 kg siera. rokas bagāžā! pie tam par šķērēm uzzināju tikai galapunktā, kad izdomāju nogriezt atirušu diegu un sapratu, ka varu to izdarīt – šķērītes joprojām ir šķērīšu nodalījumā. :)
atpakaļ vest neriskēju. atvedu tikai tukšu Mezzo Mix pudeli, jo to vajadzēs 4. decembra ciedru šņabim uz LU trepēm. tā tak tagad tāda tradīcija – dzert šņabi un dievoties apsardzēm, ka šampanieti ni un ni, tikai limonādi!

Mezzo Mix ir kōla, kas satikusi apelsīnu. tā viņi tur saka uz etiķetes. negaršo ne pēc kolas, ne apelsīniem. bet pudele cieta un smuka.
maita gan noplēsa arī 25 centus pfanda, bet gan jau arī pēc šņabja tūres varēs aizvest uz Vāciju un nodot. :) vācieši ir kā traki ar tiem saviem pfandiem – citureiz var nosisties līks, meklēdams mantu, par kuras pudeli nav jāmaksā un pēc tam tā pudele nav jānes atpakaļ.

toties vecenes savā starpā apsprieda, ka pudele tak tukša, tāpēc lai jau ved. :D:D:D tas ir, vecene, kas bija pavadījusi manas parpalas no aparāta viena gala, otra gala vecenei apstiprināja, ka pudele tiešām esot tukša. jo to nu gan es viņai atļāvos parādīt. tā teikt, cirkam būs būt.

viņureiz gandrīz izdevās pārliecināt, ka ceļabiedrenes piena sēne puslitra burkā nav šķidrums, bet laikam aizrāvos ar sēnes izcelsmes raksturojumu un labo īpašību aprakstiem, tāpēc vācu vecis padomāja, ka viņa ved šurp kaut kādu bioloģisko ieroci, ar ko taisās apslaktēt jau tā daudz cietušo latvju tautu. toties reiz pati turp mierīgi aizvedu medu, kas bija ieliets kaut kādā kosmētikas stikla bondzelē. tā teikt, sportam.

lai gan visefektīgāk rentgenā izskatās riekstiņi ar iebiezināto pienu – kā mazas, mīlīgas atombumbas vai vismaz granātiņas. dziedošās rotaļlietas gan pārbaudes laikā reizēm sāk dziedāt.

tā nu ieraksta beigās atkal atgriezos pie dziedāšanas. jāpiebilst, ka noskatījos apmēram tikai dziedošās ģimenes. nezinu, vai visas. vairāk ziņkārības vadīta, jo 1 no viņām, izrādās, dzied bērnībslaiku paziņa. par laimi, viņu spēju noklausīties līdz galam. tomēr mierinājums.

koru kariemgan man bija līdz ūkai tikai ar laikam rōzā kora laikam septembra priekšnesumu. riebjas sildītas pusdienas un aizvakardienas ēdieni, bet tos spīdīgos tērpus, karaokes dziesmas, popsu un gorīšanos, tipa “šovus”, redzēju jau laikam pirms gada. pietiek.

labi, ka mājās nav TV. :)

Ar ko nodarbojas LU Sabiedrisko attiecību departaments?

Ar pupu mizām!

Atļaujos to apgalvot ar mierīgu sirdi. Uzņemoties atbildību par saviem vārdiem.

Jo ko gan citu var darīt departaments, kas karo ar afišām un sludinājumiem. :D To lieliski pierādīja šodienas eksperiments ar studentiem adresētu pasākumu afišas pielikšanu LU galvenās ēkas telpās un zibenīgā šīs afišas noņemšana.

Ap 13 dienā, ejot no līgumu parakstīšanas KKF, iegriezos LU un pieliku šo afišu:

Pieliku pie stenda, kur dažādas afišas (latviski un latgaliski) esmu likusi laikam kopš 1998. gada – gan par studentu dzejas konkursiem, gan pārgājieniem, gan visādiem studiju un pēcstudiju laika niekiem. Visu, kas adresēts studentiem.

Šoreiz gan nobrīnījos, ka stends tik nabadzīgs – septembra vidus, bet neviena tantiņas sludinājuma par izīrējamu pusistabu kārtīgai meitenei no laukiem un bez puišiem, nekādu tālmācības kursu vai dzeršanas un pirts. Tikai kaut kāda folkloras kopa,teātris un vēl kaut kas – tukšo laukumu gandrīz tikpat, cik akurāti piesprausto plakātu. Pat adatiņas bija – neparasta parādība tamlīdzīgiem stendiem.

Papīra afišas nebiju likusi jau labu brīdi. Jau labu laiku nevienu informatīvo materiālu par biedrības “Latgolys Studentu” organizētajiem pasākumiem netaisām drukāšanai. Internets uzvar visu. Visi, kam vajag informāciju, tāpat lieto internetu, tāpēc nav jēgas iespringt, tērējot resursus: papīru, tinti un cilvēku laiku. Kāpēc drukāt to, ko var aizsūtīt elektroniski – sākot no apsveikumiem un ielūgumiem, beidzot ar informatīviem bukletiem, afišām un citiem materiāliem. Ja nu reizēm kaut ko pielikšanai kādās kojās vai vienkārši birojā pie sienas un ielikšanai arhīvā.

Ja kaut kad 90. gados studentu informēšana nozīmēja afišu izvadāšanu ar riteni pa visām LU, RTU, RSU utt.  fakultāšu ēkām un kopmītnēm, tad šobrīd ir gan e-pasti, gan mājaslapas, gan sociālie tīkli. Fizisko komunikāciju un papīra reklāmas šādā saziņā sen nomainījusi virtuālā vide.

Toties, izrādās, LU Sabiedrisko attiecību departaments ir uzsācis karu ar papīra afišām un plakātiem, ar tantiņu sludinājumiem un jukušiem sludinātājiem. ;)

Ap 15 dienā afišas vairs nebija. Paskatījos, pabrīnījos. Tad arī atradu iemeslu – kaut kur kreisajā augšējā stenda stūrī sīkiem sarkaniem burtiem uzrakstīts, ka informācijas izvietošana jāsaskaņo ar LU Sabiedrisko attiecību departamentu, e-pasts tāds un šitāds (neredzamiem laikam zaļiem burtiem), telefons šitāds (arī tās pašas krāsas burtiem). Nemeklētu, neatrastu.

Tak jau kāds no tā departamenta vai šī departamenta uzrunāta apkopēja, sardzene utt. bija noņēmis nesaskaņoto afišu. :) Lai stends ir glīts, cenzūras kontrolēts un nemaitā LU labo tēlu un nepaved netiklībā LU studentus.

Ij dusmas par savu lieki iztērēto laiku (nebūtu nemaz gājusi pielikt), ij ņirga par nabaga departamentu, kam nav ko darīt, tāpēc jākaro ar sektantiem un oriflame izplatītājiem, pensionārēm un citiem ērmiem.

Smieklīgi norādīt e-pastu pie stenda, kur domāts likt drukātu materiālu. Jeb, ja jau esi nonācis līdz stendam un neesi iepriekš sūtījis apstiprināšanai afišas elektronisko versiju, ir jāzvana departamentam. Un tad atnāks tante un pieliks?

Mobilo telefonu ērā loģiski – atnāc un piezvani. Interneta ērā neloģiski – ja jau ej pie stenda, tad arī liec papīru. Ja gribi elektronisko reklāmu LU mājaslapā, tad arī sūti uz lapas admina e-pastu vai sazin kādu departamentu.

Jeb pirms tam ir jānāk uz katras augstskolas katru fakultāti un jāuzzina, vai pie stenda drīkst pielikt informāciju un kādi ir tās pielikšanas noteikumi?

Meklējot informāciju par LU Sabiedrisko attiecību departamenta sniegtajiem pakalpojumiem, sadaļā “Reklāma LU medijos un telpās” atrodu tikai reklāmas iespējas LU mājaslapā, reklāmas baneru cenas un to, ka “Sabiedrisko attiecību departamenta mērķis ir veidot pozitīvu Latvijas Universitātes tēlu organizācijas iekšienē, valsts un starptautiskajā līmenī.” Ne vārda par informācijas izvietošanu telpās, LU studentu informēšanu utt.

Kā smejies, rezultāts gan ir skaidrs: LU galvenajā ēkā pašlaik nav informācijas par studentiem domātiem pasākumiem.Un gan jau arī nebūs.

Departaments savu ir padarījis – afiša ir noņemta. Bet es viņiem neko tā arī nesūtīšu nekādai apstiprināšanai. Pirmkārt, nemaz necentos izlasīt un iegaumēt e-pasta adresi, otrkārt, vieglāk ir domāt par alternatīviem informācijas veidiem, nevis lauzties pa aizvērtām durvīm.

Kas no tā iegūst? Kas zaudē?

Iegūst LU glītais vaigs = viņas skaistais un labi koptais un sargātais (lasīt – pustukšais) cenzētās informācijas dēlis.

Zaudē LU, jo ko gan meklēt pie birokrātiskās Almas Māteres (tur kļuvu par bakalauru, maģistru un doktoru) ar neskaitāmiem departamentiem un kabinetiem. Pārāk spilgtā atmiņā ņemšanās ar projektu papīriem, bezgalīgām sekretārēm un komisijām, skraidīšana no ēkas uz ēku. Kaut kādas afišas cenzēšana ir šī procesa turpinājums. Un kāpēc gan vairot savas negatīvās emocijas un kavēt savu un citu ļaužu laiku.

Zaudē LU studenti, kas tā arī neuzzina par istabām ar malkas apkuri, lētām pusdienām, foršiem pasākumiem un citiem sīkumiem, ko viņiem kāds gribētu piedāvāt – papīra formātā.

Vai varbūt kaut kur man nezināmā vietā tomēr atrodas necenzētās informācijas stends ar tantiņu sludinājumiem un sektantu afišām?

Domājot par šo absurdu un departamenta centību, atcerējos Vācijas studentu ēdnīcas, kur uz galdiem mētājās šķietama makulatūra – informācijas lapiņas par tuvākajiem studentiem adresētajiem pasākumiem: disenēm, filmām, atlaidēm, konkursiem. Kāds no rīta lapiņas nolika uz galdiem, vakarā novāca, jo nenovāktās vakarā savāca apkopēja. Studenti ēda, lasīja un, ja gribēja, reklāmu ielika somā.

Bet vai gan LU skaistais vaigs paciestu tādu brīvdarbību. :D Labāk attaisnot savu eksistenci, cenzējot, cenzējot un cenzējot. Lai ir glīti.

P.S. Raksts tika uzrakstīts latviski, nevis latgaliski, lai arī LU Sabiedrisko attiecību departaments varētu iepazīties ar manu viedokli. Plus, šeit ir Gūgles tantes redzējums uz to lietu.

modēms E220 HSDPA un Linux :)

šudiņ taida tehniska dīna.

mekleju datoram mozu, boltu peleiti. ideali byutu, ka ar sorkonom acteņom i gaismeņom. atrodu 1 šmuku, tok jim birojs eļnē rotā, a pīguode Ls 4,5 Reigā. nu nā, par taidu cenu asu gotova īt kuojom puori Daugovai i pa ryupnīceibys kvartalim ar bezgaleigim betona statinim. tok naīšu. paļdis.

internetveikali Latvejā vyspuor ir vīna vīneiga izklaide. pat najemūt vārā apm. 120 % uzcenuojumu – gruomota, kas izdeviejam moksoj Ls 3,00 i sprostā veikalā Ls 5,40, pi jūs moksoj ls 6,90. a veikals, kur nūpierku mopsi (mozū, boltū datoru), jau bankrotiejs. raudzieju vīnā cytā nūpierkt teleponu. nā, jim precis nav. nu, ka nav, to nav. pasyutieju cytu teleponu – tože nav. pavaicuoju – a kas jiusim ir i kū es varu pasyuteit? lai verūs lopā. a lopā nav tikai pipartrauceņa ar parašutu i sudobra piltuvis. lopā ir vyss. tik nikuo nav.

itei peleite (Экспресс-мышь на колёсиках) maņ patyka. gon drupeit cyti aizdavumi i mierķauditoreja. mož mopšam (datoram) ari patyktu. byus juopavaicoj Annelei ci Līneitei, juos mož var iztambūrēt peleiti iz ritineišu. taipat. Ireta gon ari tambūrej sedzenis pa metram diametrā, tok juos dīgus mes itūnakt izlītuojom projekta īsīšonai (tyka īsnīgti 2 kilogrami 100 gramu projekta).  tok jai niu ir ari juos japuoņu tamburka, kas nu 3. septembra atstuovēja Tonis birojā.

piec puors nakšu izklaidem ar datorim i pneimatiskajim vasarim izzynuoju div lītys:

a) niu es saprūtu, parkū guļamrajonus sauc par guļamrajonim. tī vysi guļ. tuos puors stuņdis piec veina i brandiņa gulieju kai Dīva ausī. taids klusums… nikaidu pneimatiskūs vasaru, nikaidu remontu.

b) pādejā laikā vysi naktīs sepinej jūceigys lītys: dagūši TV tūrni, kreitūši samaļoti, 3 dīnu laikā rokstomi magistra dorbi, avareja atteireišonys īkuortuos, cytplanetīši Puordaugovā, a es guļu i nikuo naradzu.

kai ari grybu atzeimēt – niu ir trokūs laiks. i es laikam izaveru piec laimeiga cylvāka – vysi maņ prosa ceļu i gryb apsarunuot. vakar maņ iz īlys pavaicuoja ceļu div reizis, šudiņ pagaidom tik 1 reizi. vakar ari vaicuoja, kur ir antena. stuovieju i meklieju, kur že iz Barona īlys ir antena. atrodu. a šudiņ pavaicuoja, kur ir poliklinika. paruodieju, guojem ar onkuli obeji suons pi suona i apsarunuojom par uorstim. pateikama saskarsme i dzeivisstuosti. vokorā braukšu iz sātu 4 h autobusā. ak jau byus vēļ kaida pateikama saskarsme.

ituo reita muzykalais fons – dzīsme par briļļu Valdi. skaipa sarakstē par itū temu izskanēja dūma, ka Arņam i RS ir baiguo Radejis suope. jim taidys iz LR sociali vārstys dzīsmis. varātu koncertēt iz īlu i, dūmojams, sapeļneitu vaira naudys kai Aņss ar sovim koncertim. nu tys tai. naformala sarakste par naformalom lītom.

vakar, lobojūt CV, atkluoju, ka vakar izabeidze šopera tīseibys. tai goduos. ceru, ka navajadzēs puorlikt, partū ka es nikuo nazynu ni par kaidom ceļazeimem. doru, kai vysi dora. policeja ir apturiejuse laikam 4 reizis itūs 10 godu laikā. 1. reizi nūvielēja prīceigus Zīmyssvātkus, 2. reizi izlyka 40 latu struopi par braukšonu bez tehniskuos apskatis (i izsacēja apbreinu, ka tik ilgi i tuoli asu bez juos i bez jūs braukuojuse), koč salonā beja 11 paplyki i napīsprādzeiti pasažīri (prīškā 2 gob.) – braucem iz azaru mauduotūs i tei beja konkursa golvonuo bolva “Ceļuojums iz vardivu leici”. 3. reizi aizruodēja, ka boltuos kurtkys jūsta kircinej uorā pa durovom, valkās pa zemi i var palikt nateira. 4. reizi izsacēja breidynuojumu par īšonu puori īlai naatļautā vītā (koč es beju pi ruļa i na tī nūsagrīžu pa kreisi).

par gūdu šopera tīseibom asu pīsavārsuse poliklinikom. izarud, muna saimis uorstīne ir atvalinuojumā. koč aizīprīkšejū reizi, kod maņ juos vajadzēja, tože beja atvalinuojumā. nu, tai jau julī goduos. a vajadzeiga mediciniskuo izziņa, ka asu pīskaitama. vyspuor naasu, tok jim tys nav juozyna. apjuojuse 3 Reigys poliklinikys i apzvaniejuse vēļ 2, sajiemu 5 atsacejumus i sūliejumus iz 18.-31.aug. partū nūliemu īt vīgluokū ceļu – meklēt izziņu Viļānūs. eisi sokūt, tāva ar muoti saimis uorsts Viļānūs pīrakstēs tū zeimi. jaunnedeļ. da tuo laika braukšu bez tīseibu. koč kai jau juodzeivoj.

šūreit kuortejā poliklinikā pasyutēja dierst. pasacēja, ka muna polise apmoksoj vysu, tok ni 2 uorstus – kluot juodamoksoj Ls 40 i tyvuokais komisejis datums ir 18. augusts. paļdis. tod mane vaira nabyus itymūs plotuma grādūs. byušu zemē ar UTC +8. koč veseleibys apskati itūgod jau asu izguojuse div reizis: 1. reizi slimeibys deļ, 2. reizi orūduorsta deļ. niu vajag 3. reizi tīseibu deļ. tys taids sova veida bulšits. nav kur naudu likt. a medapskati CSDD Bauskys īlā nagrybu īt. vajag pa rikteigam – poliklinikā i pi uorsta, na baruot vysaidus ārmu kantorus.

vēļ maņ patyka ziņa, ka Berlīnis veloceleni tai i suokušīs – ļauds poši sazeimēja ar trafaretim iz ītvu simbolus i savylka linejis. maņ ruodīs, reiz grafiti meistari varātu sasajimt i sazeimēt iz īlu vajadzeigys lītys. izapaust iz asvalta, na kiezēt sātu sīnys i svaigi nūbalsynuotus statiņus i elektreibys butkys. nikuo jau nasoku, maņ nav nikas pret grafiti. sovā ziņā jis mani īdvasmoj urbanajā pasaulī. tok par itū veloceleņu dzelu der padūmuot. grafiti pyutiejim koč ir pīredze pyust tai, ka policeja i sietnīki naredz. jūs pīredze byutu naaizvītojama i nastu pozitivu īguļdiejumu infrastrukturā i atvīgluotu traumpunktu uorstu dorbu. juotaupej tok vysaidūs veidūs – ka navar par 10 tyukst. sagrafēt ītvis, vajag pyust.

pasaklausieju šūreit draugūs muzyku. nu, kai lai soka. dīzgon nabaudama daiļrade. par pīmāru, itys - goboli par pakalem i dyrsom. kotram jau sovs. lai jau ļauds dzīd. asam tok dzīduotuoju tauta.

cyta storpā tikkū saguoja satureiga saruna skaipā ar nazkaidu arabu seksa dīvu:

5 atraideiti zvoni

- vēļ zvaneisi, nūsisšu ar syudainu mītu

1 atraideits zvons

- 

3 atraideiti zvoni

- es najūkoju. voi ar nazi pa gerkli.

1 atraideits zvons

- engliche

1 atraideits zvons

- nasaprūtu

- sex

4 atraideiti zvoni

- pa seksti nagribi?

- 

2 atraideiti zvoni

- “es ar čiulim nadoncoju.”

- hay…………… 

5 atraideiti zvoni

- apsarībs kai syudu myusa gūvei iz pakalis.

[12:11:02] *** Saruna beigta ***

nu tai tei dzeive i paīt. nūmainieju skaipam īstatejumus. nivīna araba. asu laipna bez gola. bet tūmār prīca, ka latgalīšu volūda ir lingua franca i jimā var sasaprast ar vysim. pādejū teikumu to jis saprota. :)

nu, tys vyss tai. pi tehniskuos dīnys pīsader ari tehniskys problemys. tuoļuok var naskaiteit. tok maņ ir zynoma suope par tū vysu.

____________________________________

cita starpā pa laikam esmu Linux lietotāja, bet nevienu brīdi Linux iekšu speciāliste.  (:  manuprāt, katram jādara savs, nav ko līst tur, kur nevajag. (:
bet netieku galā ar 1 problēmu.

kad pie portatīvā kompja ASUS Eee PC 1000H (tautā saukta par mopsi) lieku klāt pie vairākiem Windows XP un Vistas kompjiem jau gadu veiksmīgi lietotu un ejošu modēmu E220 HSDPA (http://en.wikipedia.org/wiki/Huawei_E220), izlec logs – ASUS Mobile Phone Tool un pat paprasa PIN kodu, pēc PIN ievadīšanas un apstiprinājuma viņš pat atrod operatora tīklu utt.
bet, spiečot connect, tad arī viss apstājas.

paziņo, ka dialing… un iet ilgi.
līdz izlec logs “Connection fail, please re-plug in your 3G device, then try again.”

cik jau sajēdzu, paskatījos pie setupiem, bet nekas nemainās, ja tur ko maina.
varbūt kādam ir idejas, kā mopsim iebarot modēmu? (:

P. S. kā jau teicu, es tikai lietoju Linux jau pāris gadus, bet neko nejēdzu no iekšām.

____________________________________

Problēma atrisināta 30. jūlija naktī.

Taupeiba

Pyrms kaidys nedelis īlieju mašynā benzinu par Ls 14,40 – taids pirdīņs vīn saguoja. Da tuo laika brauču ar paguojušuo goda benzinu i ituo goda gāzi. Niu Boltkrīvejā pīlieju pylnu baku par laikam 50 santimim litrā. Plus, minus. Es jūs naudā i tyukstūšuos nasaorienteju – jī pat nasoka tyukstūša, soka dva šessot – 2600 – sprostys bulkys cena, peirāgs tī nasaīt. A 40 litru benzina beja apmāram 20 latu, 102 tyukstūšys rubļu. Plus, minus. Kaidu laiku braukšu ar itū, a tod jau redzēs. Viza tūmār ari naudu moksoj, 18. junī beigsīs mašynys apdrūšynuošona Boltkrīvejā. Munam meilajam hlamam beja Ls 5. Dzeive kai puosokā.

Ka pavysam švaki īs, byus juotaisa Flinstonu mašyna. Iz Reigu i atpakaļ, skaiti, i ni trenažira, ni solareja. Gols golā, ar tāva vacū opeli beju īsatreniejuse braukt tai, ka policeja i nasaūde – pa suņu celim, meža stidzeņom i pļovom.

Galvu nost!

Sāku rakstīt latgaliski un atcerējos, ka lv.lv tak ir jāraksta latviski. Neko darīt, esmu tā pieradusi pie paralelitātes, ka lielākoties pat nepamanu, kādā valodā rakstu. Bet ne jau par to gribēju rakstīt.

Patiesībā vispār negribēju rakstīt, bet nevaru nepapriecāties par pagaidām jautrāko šodienas ziņu – “Drīzumā uz ielas vairs nedrīkstēs atklāti dzert kvasu, kefīru un citus dzērienus, kuros alkohola koncentrācija ir 0.5 grādi.” Drošības labad paskatījos kalendārā, vai nav aprīlis.Pirmsvēlēšanu laiks ir smieklīgs. Ne dienas bez pārsteigumiem un populisma. PR dzirnavas maļ un maļ. PR dzirnavas maļ lēni un izmaļ tautas varoņus un dievus. Par kādu no viņiem jau vienalga būs jābalso.

No rīta atvēru Tviteri un ieraudzīju ziņu par briestošo kefīra un kvasa dzeršanas aizliegumu. Raksts atrodams šeit.
Nenopriecāties. Nenoņirgties.

Ziņu portāls www.db.lv raksta: Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komiteja esot atbalstījusi grozījumus pašvaldības noteikumos par alkohola (ne)lietošanu uz ielas.
Alkohols, redz, ir ne vien šņabis, liķieris, alus un punšs. Alkohols ir arī kvass un kefīrs, jo arī tajos ir alkohols. Piemēram, “Ulmaņlaiku kvasam” tas norādīts arī uz etiķetes maziem burtiņiem, alkohols 0,5 %.

Svētdien vakarā gājām pa ielu ar slotu un kvasa pudeli, kas 1:1 atgādina alus pudeli, un vēl norunājām – vai ta nu šito ar neaizliegs. Vai ta nu policija neliks maksāt – pudele pa gabalu mats matā atgādina alus pudeli. Tas nekas, ka iekšā kvass.
Nosmējāmies un aizmirsām. Izrādās, tiešām.

Laikam drīkstēs dzert tikai mākslīgos cukura kvasus, kas ražoti no koncentrātiem un garšo pēc limonādes un cukurūdens. Un kefīra vietā jādzer piens.
Vai varbūt tā ir ilgi solītā piensaimniecības nozares glābšana? Reklāmas sauklis “Piens uz tavām lūpām”, dzert pienu ir cool. Nenormāli kruti un stilīgi staigāt ar piena tetrapaku. Visi tā dara.

Dzert alkoholu uz ielas nedrīkst. Nekad gan neesmu sapratusi šī aizlieguma būtību.
Nerādīt nedzērājiem, ka eksistē alkohols? Tad jau nedrīkst dzert no pudeles, kas atgādina alkohola pudeli. Un var dzert no sulas tetrapakas vai Kolas pudeles. Vai celofāna vai papīra maisiņā ievīkstītas alkohola pudeles. Lai tik bērni neredz.
Nepiedzerties uz ielas? Bet tad jau aizliegums attiecas tikai uz procesu, nevis sekām – nevienam nenāk prātā aizvākt no ielām vecas bomzenes ar retiem zobiem un apčurājušos večus, kas guļ uz ietves. Vai pusaudžus jautrā ālēšanās prātā, jaunēkļus ar sapravītu dūšu, jauņuves ķiķinošā stāvoklī, saimes tēvus ar līganu gaitu.

Varētu pieņemt, ka reto zobu bomzenes un čurājošie veči vismaz var noderēt kā uzskates materiāls – dzersi, arī tāds paliksi. Es pat teiktu, ka derētu mācību ekskursijas pa Maskačku un tirgus rajonu, kur sevišķi liela veco dzērāju koncentrācija.
Skolotāja iet ar rādāmkoku un demonstrē – te, lūk, aknu cirozes sekas, dzeltena seja un zobi no pīpēšanas, te nolaidīgs apģērbs un psiholoģiskie traucējumi, te urīna nesaturēšana.
Bet ko ar tām jauņuvēm un jaunēkļiem? Kā dzēruši, tā dzer. Uz priekšu slēpjot arī kefīra paku un kvasa pudeli.

“(..) visiem sen jau ir bijis jāsaprot, ka alkohols ir jālieto mājās, bāros vai restorānos,” tā “Dienas Biznesa” rakstā apgalvo Modris Jaunups.
Savu kefīru dzer tikai virtuvē, bārā un restorānā.
Vai varbūt tur arī sakne – dzer un maksā restorānā, nevis uz ielas veikalā pirkto.

Pirms pāris gadiem sēdējām un dzērām alu Maskavas centrā. No pudeles. Gaidot vilcienu uz Sibīriju un pāris stundās cenšoties saost metropoles gaisu – šodienas burzmu, orķestri gājēju tunelī, čigāniešu bara ķērcienus, ielencot un aptīrot kādu neveiklu gājēju, pūļa ņurdoņu, burzmu, gadsimtu putekļus, kas sanesti no visas Krievijas un sasēdušies Maskavas porās, gaisā parauti un skrien pa plašo ielu vagām. Aizķerdami zelta cakas un marmora plāksnes, betona stabus, gājēju kājas, reklāmu draskas un klaiņojošo suņu astes.
Viens nu gan. Dzerot alu pilsētas centrā un skatoties uz miliciju, kas aiziet ar automātiem un nepievērš uzmanību, jo neesmu kaukāziete, melnā, gruzīniete un izskatos daudz maz balta, krieviska, sava, sajutu kaut kādu kontrastu. Brīvību dzert un reizē tos automātus milicijai pie sāniem.
Kas gribēs aizliegt Krievijai dzert, tas ilgi tronī nenoturēsies. Tā skaidroja vecis vilciena vagonā. Dzēra visi. No rīta viņam nokrita brilles un saplīsa. Bija aizmidzis 2. stāvā ar visām brillēm. Pēc tam sēdēja rāms un dzēra tālāk.
Tas tomēr labāk nekā citam vecim citā reizē. Kas no 2. stāva vagonā nokrita viss un arī drusku saplīsa. Arī sēdēja rāms un neko vairs neteica.

Tā nu pie sevis domāju – te aizliedz sēdēt zālienā, te atkal taisās atļaut. Vismaz pa laikam atkal un atkal parādās tāda ziņa. Te aizliedz alkohola tirdzniecību, te jau pašu alkoholu. Te atkal grasās aizliegt visu, kur ir alkohols.

Starp citu, maizes mīklu arī raudzē un tur gan jau ir kādi % alkohola – arī izceptā maizē. Aizliegsim raudzēto maizi arī. Ja nu kāds noreibst.

Uz ielas turpmāk drīkstēs ēst tikai neraudzētās maizes plāceņus.
Un ko darīt ar bērzu sulām? Tecina un raudzē! Nelegālas alkohola ražotnes viscaur Latvijā. Galvu nost!

Nez, kas tālāk. Ko vēl.

Rakstu ieliku lv.lv

neticamais stāsts. no vēstules kādam draugam

izdarīju neticamu darbu un par kaut ko tik diži neticamu nevaru nepalielīties.  vismaz privātajā blogā grēks nepalielīties. tādu darbu, ko atliku no 2003. gada rudens!

tomēr ir tak savs labums arī no krīzes. vismaz saņemies kaut ko sakārtot dzīvē. tā teikt, ieguldījums jaunam sākumam – par 1 slimu zobu mazāk!
vakar vakarā saņēmos aiziet pie ķirurga un tikt galā ar 1 zobu. skan pārāk neticami, lai būtu taisnība…
pati joprojām neticu, ka saņēmos. jo taisījos iet katru dienu šo gadu laikā un katru dienu atliku, jo bija kāds alibi.
izrādās, atliekot dienu no dienas, var atlikt gadiem!
pašai likās, ka aizmukšu pat pēdējā brīdī, kad jau sēdēju krēslā.

vecis iedeva narkozi un pazuda ar galiem. konsultēja kaut kādu citu veci blakus kabinetā. pa to brīdi apcerēju visu dzīvi… un sapratu, ka varētu aizmukt.

jau gadiem pie sevis domāju – kas ir grūtāk: uzrakstīt un aizstāvēt disertāciju vai izraut zobu.
rezultātu jau droši vien zini. esmu Dr. ar beigtiem gudrības zobiem. :D
tas ir, lai cik baisi un brīžiem nenormāli un vienkārši apnicīgi līdz pretīgumam bija, ar dis es tiku galā.
bet zobs gan bija kā elles baisums. kā elles riņķis kaklā.

laikam nenormāli baidos no sāpēm.
lai gan finālā nesāpēja nemaz un joprojām neesmu izdzērusi nevienu tableti arī pēc narkozes iziešanas. tikai jūtos kaut kā nekā.

ķirurgs pēc eksekūcijas vakar saka: – nepīpējiet, nesildiet (zobu).
es tā priecīgi ar ciet muti: – es vispār nepīpēju!
vecis apgriežas otrādi riteņkrēslā pie galda: – ja? – nopēta no galvas līdz kājām un atzīst: – nu labi, labi. ļoti labi
Speerx izbrīnīts. ilgi taupītais beigtais zobs ar lieliskajām saknēm (ķirurga atzina, ka smukas un veselas saknes :D) ārstā izsauca mazāku interesi nekā tas, ka es nepīpēju. saki nu.

šodien vaļojos pa mājām uz tā rēķina un domāju – varbūt kaut ko prātīgu izdarīšu.
bet ar tekstiem neko nevaru. laikam jāsakārto bildes.

vēl 1 elles darbs – bilžu kārtošana…

Pyrmūdīnis reita posts. Kas ir latgalīši?

Sarakste storp LgSC i SIF.

Raudzējem nūskaidruot, voi bīdreiba “Latgolys Studentu centrs” sovus projektus, kas vārsti iz latgalīšu volūdys aizsardzeibu i pamatā ir kulturys pasuokumi, kursi, seminari Latgolā i Reigā, var īsnīgt Sabīdreibys integracejis fonda projektu konkursam, kas atbolsta itaidys aktivitatis. Nūsacejums – mozuokumtauteibu bīdreibu aktivitatis.

Piec aproksta navarēja saprast. Tys ir 1:1 tys, kū mes dorom – paraleluo kultura paralelajā Latvejā. I paraleluo jimšonuos ap lītom, kas ir paralelys.

Partū ka latgalīts ir latvīts tik tod, ka jis runoj i roksta latvīšu literarajā volūdā. Tai saceit, ir integreits, pataiseits par cytu. Partū ka Latvejā integraceja vystik ir na cytaidūs īkļaušona, napagaisynojūt jūs sovpateigumu, a puortaiseišona piec vīna šablona.

Pagaidom myusu vaļstī navari byut latvīts i raksteit latgalīšu rokstu volūdā. Navari latgaliski pasaceit – es asu Latveja. Tys ir, saceit vari, tok par sovu naudu nu dorba breivajā laikā.

Tai i saīt – vīna tauta, div kulturys. Kai kas, tai separatisms i atsadaleišona.

Dūmuot, vysi tuo vīn gryb kai sasaškeļt i atsadaleit. I profilaksis piec ir juopataisa vīnaidi…

__________________________________

Mani sauc …, un es pārstāvu biedrību “Latgolys Studentu centrs”.
Sakiet, lūdzu, vai aktivitātes, kas vērstas uz latgaliešu valodas saglabāšanu, popularizēšanu, attīstību iekļaujas šī projektu konkursa ietvaros un mēs varam iesniegt projektus, kas saistīti ar latgaliešu valodu?

Paldies!

Ar cieņu, ….

__________________________________

Labdien!

Paldies par izrādīto interesi!

Grantu shēma “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana” paredzēta _mazākumtautību _biedrībām un nodibinājumiem.
Grantu shēmas mērķis ir veicināt sapratni un sadarbību starp dažādu tautību pārstāvjiem.

Ar cieņu
…

__________________________________

Sveiki vēlreiz!
Kā var uzzināt, kura biedrība ir mazākumtautību biedrība?
Piemēram, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta mājaslapā ir atrodams šāds reģistrs, kur latgalieši ir minēta kā mazākumtautība un tos pārstāv 3 biedrības (skat. pievienoto failu).
Vai šāds saraksts ir izveidots arī SIF?
Paldies!
…

__________________________________

Labdien!

Atvainojos par kavēšanos!

Mazākumtautība ir citas tautības pārstāvji, kas dzīvo Latvijā, tiem ir sava valoda, kultūra un reliģija.
Latgalieši nav mazākumtautība, bet ir latviešu tautas sastāvdaļa, pamatnācija ar savu dialektu.

Ar cieņu
….

__________________________________

Pamatuojums ideals :D :D :D

Sova religeja nav vysom mozuokumtauteibom – ari latvīši ir pareizticeigī, a vuocīši luterani i leiši i poļaki katuoli.
Kultura var byut kotram sova. Tikpat labi, Preiļu nūvods var pasaceit, ka jim sova kultura.
Volūda?
Pīruodi, ka latgalīšim nav dialekts. I mes asam mozuokumtauteiba. :)

Laipni aicynoju šūvokor 17:00 vysus iz myusdīnu latgalīšu rokstu volūdys kursim Latvejis Nacionalajā bibliotekā. Vacajā LNB kuormā ar breineigajom čeikstūšajom durovom i greidom.

Kursus atbolsta tikai LNB, īdūdūt telpys. Lektori struodoj par veļti. Papeirs nu LgSC īkšejūs rezervu.

Partū ka mes gribim, kab vaira cylvāku muoceitu raksteit sovā volūdā. Ari Tu.

__________________________________

Nuokušais e-posts. :)

Labdien Ilze,

Atradu internetā jūsu portālu un atradu daudz saukļus latgaliski, kas man ieinteresēja un gribu Jums piedāvāt T kreklus ar šiem saukļiem, kurus Jūs varētu izvietot savā mājas lapā, gazetā un citur.

Mārtiņš

__________________________________

Patīseiba ir nazkur pa vydu.

Tok latgalīšu rokstu volūdys kursi byus. LgSC bīdri vuicēs cytim jaunīšim, studentim, interesentim tū, kū ir īsavuicejuši poši.

Partū ka tuo mums vajag. I cerīs, ka vajag i cytim.

__________________________________

Kai jau rakstieju 28. oktobrī par latgalīšu biznesu bibliotekā:

Kū vaira volūdu zyni, tū vaira informacejis atsasadz. Ka labi zyni dzymtū volūdu, atsasadz vēļ vaira. Varbyut atsagrīž tovs dzeds i baba, a varbyut – tu pats.

Breivā vaļstī breivam cylvākam navar aizlīgt tuo, kas ir īraksteits Vaļsts volūdys lykumā – ka vaļsts apsajem aizsorguot, saglobuot i atteisteit latgalīšu rokstu volūdu.

Ka tuo vajag maņ i tev, taitod tuo vajag myusim. Taitod mes varim sasarunuot sovā storpā, taitod volūda ir dzeiva.

Ka tuo aizavajag i cytam, mes varim īdūt, pasadalēt ar sovu zynuošonu. Cikom volūda ir runojama i skaitama, na tikai skaitama. Cikom ir kū dūt i ir kam dūt.

Ka jau es asu vaļsts i ka jau vaļsts navar dareit tū, kuo varu dareit es, taitod vaļsts nav i es doru.

__________________________________

Taida tei byušona. Taidi i mes. Deļtuo i kursi.

Paļdis bibliotekai. Paļdis vysim trokajim.

sieviete un dators

biju domājusi vakar vakarā izcept veselu kaudzi vajadzīgo papīru un smuki izprintēt. bet… mēģināju beidzot instalēt printeri (ko nopirku 29.12.2008.). izrādās, tur vajag USB vadu, kura, protams, nebija komplektā. :D tas ir, vads pat pamācību grāmatiņā bija pieminēts laikam tikai 4. vai 5. solī – pēkšņi. un komplektācijas sarakstā tā vada nebija. :) it kā katram mājās būtu 10 veci printeri, no kā paņemt. :D :D :D

īsi sakot, vajadzēja 3 mēnešus, lai saņemtos instalēt. un saprastu, ka ražotājs tur par muļķi. vai arī pats ir muļķis. (un tas nekas, ka man laukos ir pusnolūzis vecs printeris, kam ir akurāt tāds vads…)

ņirdzīgākais, ka vada trūkumu pamanīju jau decembrī – izpakojot. bet padomāju, vells, kas par smalku parikti. instalācijas disks ir, nekāda zilā un rōzā zoba nav, bet USB vada ar nav. un no instrukcijas, pavirši uzmetot aci, nevarēja saprast, kur tas disks jābāž.
jo papildus visam bija arī kaut kāds plastmasas gabals, kur tipa var ielikt disku. tā gabala nozīmi neesmu atkodusi joprojām.
vēl man teica, ka varbūt USB vads ir ielikts kaut kur printerī slepenā nodalījumā.
taču ņemot vērā, ka instalācijas instrukcijā bija ņirdzīgi aprakstīti tādi soļi kā “turot ar labo roku, pieturiet vertikāli ar kreisās rokas īkšķi”, diez vai būtu aizmirsts “ar labās rokas rādītājpirkstu un īksķi atveriet nodalījumu G printera aizmugures panelī M pretī enerģijas padeves ligzdai Z”.

tikai vakar beidzot bija brīvs vakars, lai mēģinātu atkost, kas tad tur īsti ir. tas ir, bija vakars, ko varēja izniekot ar dzelžiem.

turpinājums sekos.

cīma padūme

kod mes itūvosor braucem iz Balkanim, īraudzējem itaidu cīma padūmi. šmuka, eista, dzeiva. kai jau Balkanūs.

kuces ir tikai krieviem, latīņiem ir cenzūra

Opā, izklaides ar lv.lv un avīžu blogu (jeb emuāru) cenzēšanas jeb rediģēšanas epopeju  nebeidzas. :)

Ka avīžu blogi nav blogi parastā izpratnē, tas tā. Galu galā ne vien uz papīra nodrukāta avīze, bet arī virtuālajā telpā uzturēts un pozicionēts portāls nav vis 1 autora, bet redakcijas sacepums, tajā skaitā pieaicinot štata un ārštata autorus rakstīt tīkla dienasgrāmatas.

Cita lieta, ka tā arī nekļūst skaidrs – priekš kam. Parādīt, ka redakcija iet līdzi laikam un zina, ka eksistē blogi? Tas ir tāpat kā Čaka ielas viesnīcas Viktorija profils Vīterī (Twitter) – rakstīt latviski starptautiskā kanālā, ja klienti ir ārzemnieki. Var iet arī citu ceļu – izveidot alternatīvu informācijas kanālu, piesaistīt papildus autorus, viedokļu dažādību un auditoriju. Visas metodes labas, cīnoties par auditoriju.

Savukārt par to, kā es nevaru sajust avīžu blogu specifiku un mērķauditoriju, esmu jau rakstījusi – “Kā man neiet ar avīžu blogiem”.

Pašlaik rakstu 2 portāliem: diena.lv latgaliski un lv.lv latviski. Abās vietās apmēram no 2008. gada maija. Nepilna gada laikā esmu publicējusi vairākus desmitus vairāk vai mazāk veiksmīgu rakstu par lietām, kas tobrīd ir likušās svarīgas. Drīzāk komentārus un novērojumus, ne pētījumus vai analīzi.

Pieredze un novērojumi liecina par pilnīgi pretējām tendencēm. Virtuālā Diena ir spējusi piesaistīt ļoti daudz autoru, kas veicina informācijas dažādību, regulāru atjaunošanos, bet arī īslaicīgumu, jo 1. lapā ir tikai 5 svaigākie blogu ieraksti. Rezultātā arī ļoti labus autoru rakstus nevar paspēt ieraudzīt un izlasīt, ja vien neapmeklē lapu regulāri. Ievietotā informācija nereti tiek publicēta arī papīra versijā, ja ir aktuāla vai piesaista kādu citu iemeslu dēļ. Savukārt lv.lv ir palicis pie sākotnējā modeļa – 5 autori jeb eksperti, kas gan raksta par visu iespējamo, tikai ne tēmām, kas skar viņu specialitāti un kur viņi varētu būt eksperti. Mulsu un mulstu joprojām, tomēr spītīgi nerakstu par latviešu literatūru, bet gan par dzīvi un savu pieredzi. Jo varbūt daudz lielākā mērā esmu savas dzīves, nevis literatūras eksperte.

Ja dienā rakstu par to, kas ir svarīgi un aktuāli, un tas īpašas domāšanas problēmas nesagādā, tad lv.lv nereti ilgi jādomā, ko lai tādu uzraksta. Jo neredzu jēgu komentēt kaut kādu veču izteikumus publiskajā telpā vai mediju apgremotos notikumus. Kāpēc vairot ziņu negācijas? Lai vairojas prieks. Kāpēc atgremot, ja varu radīt.

Tehniski abas platformas ir diezgan līdzīgas, taču dienā ir iespējams pievienot gan video, gan audio failus un fotogrāfijas, par tādiem sīkumiem kā teksta formatēšana un saišu ievietošana pat nerunājot, tad lv.lv tikai tagad esot paradījusies iespēja ielikt saiti (vai varbūt redakcijai jāpasaka, kur jāliek, nezinu). Pati gan tā arī neesmu nekad likusi, jo laikam nepamanīju. Nerunājot par iespēju pievienot fotogrāfiju. Jebkuri jauninājumi nāk ilgi un grūti – blogu tops apmēram pusgadu nostāvēja nekustināts: 5 lasītākie raksti tika lasīti tūkstošiem reižu, pārējiem rakstiem tajā iekļūt tā arī nav izdevies joprojām, lai arī beidzot ir pieejams dienas tops. Nupat pamanīju, ka ir pielikts klāt kalendārs un iespēja izlasīt kādas dienas, mēneša un gada blogus.

Lai vai kā, pamazām esmu atkodusi dienas un lv.lv auditoriju. Vismaz sapratusi, kāda tipa cilvēki nāk un komentē. Ja dienā ļoti dažādi – gan paviršie uzkliedzēji par nesaprotamo valodu, gan parastie un fanātiskie latgalieši, gan mirstīgie un tolerantie, gan nemirstīgi īpašie, tad lv.lv visbiežāk ļoti dīvaini ļaudis ar citu loģiku. Ne mana suga. Acīmredzot, ierēdņi, juristi un grāmatveži.

Tāpēc nupat notikušais joks ar, manuprāt, nevainīga vārda izcenzēšanu bija, maigi sakot, nagla pakaļā. Substantīvus kuce un kuces aizstājot ar mistiskajiem tādiem, redakcija parādīja savu nekompetenci. Gan blogošanas, gan arī tekstu rediģēšanas sakarā. Tāds varētu tikt lietots adjektīva, ne substantīva vietā, bet semantiski neitrālu substantīvu korektore nav spējusi piemeklēt. Nerunājot nemaz par to, ka tik būtiskām izmaiņām teksta ekspresivitātes un vārda semantikas izmaiņu ziņā ir jābūt saskaņotām ar autoru.

Savus argumentus par rediģēšanas un cenzēšanas faktu no sākuma biju domājusi ielikt komentāros, tad padomāju – cik infantili. Ja ir problēma, par to var pateikt e-pastā tieši. Tā kā mediju vidē pazīst atklātās vēstules tam un šitam, tad redakcijai sūtīto vēstuli iekopēju arī savā blogā. Neies tak preses relīzi taisīt no tāda nieka. :D Bet lai potenciālajiem lasītājiem ir info.

Jocīgākais sekoja - redakcijas atbilde cenzētā raksta komentāros, nevis uz e-pastu. Turklāt atbilde kādam anonīmam komentētājam, kas apvaicājas par cenzēšanas faktu. Izrādās, cenzūras nav, jo vārdnīcā cenzūra ir definēta kā kaut kas cits. Jo pēc sazin kura gadsimta vārdnīcas definīcijas -  ja būtu cenzūra, raksta nebūtu vispār.

Taču pat 19. gs. latviešu presi neaizliedza visu, ja vien sākotnēji bija dota izdošanas atļauja, bet cenzēja atsevišķus rakstus, teikumus, vārdus. Tomēr šajā gadījumā redakcijas iespējas nepublicēt atkrīt – rakstus internetā publicēju es pati. Tātad cenzūrai nav nekādas iespējas. Ja nu pašcenzūrai (no kā arī baidos šādu notikumu kontekstā). Pašcenzūra nereti nodara vairāk posta nekā cenzūra. Jo sevi vienmēr kritizē un soda vairāk nekā būtukritizējuši, sodījuši citi.

Toties ir iespējas postcenzūrai – publicētā teksta rediģēšanai, pēc tam izņemot lieko. Redakcija (korektore) labo laikam taču atbilstoši vārdnīcās definētajām robežām starp literāro valodu, sarunvalodu, vulgārismiem, žargonu. Jo kurš valodnieks, kas nav pūrists (apsēsts ar ideju par tīro, ideālo valodu) gan ņemsies nošķirt leksiku – jebkura vārdnīca jau publicēšanas brīdī ir novecojusi. Un kāpēc gan blogā tiktu lietota tikai semantiski neitrāla leksika, pat ja tas tiek ievietots

Palūrēju elektroniskajās vārdnīcās tepat tīklā. Protams, gan kuces, gan cenzūras nozīmes ir definētas. Tomēr ir skaidrs, ka tās neietver visas vārdu nozīmes. Kuce nav tikai sunene un mauka, kuce galu galā ir arī ragana, maita un kas vēl ne – kas spēj iekost un nepazīst līdzjūtību.Par ko, šķiet, vakarnakt arī centos kaut ko uzrakstīt.

Tāpat cenzūra nav tikai 19. gs. arods un nav beigusi pastāvēt līdz ar cenzora nāvi un  “Pēterburgas Avīzēm” (starp citu, Blaumanim ir foršs gabaliņš, kā pēdējais cenzors aiziet pensijā un no garlaicības sāk cenzēt cenzēšanas noteikumus). Cenzūra bija 20. gs., tā ir arī 21. gs. Kas par to, ka vairs nav 19. gs. metodikas ar cenzēšanas noteikumiem, ukaziem un normām. Mūsdienās cenzē pat blogus. Ja autora pašcenzūra un valodas un teksta izjūta nesakrīt ar avīzes stērķelēm un kruzulēm.

Nobeigumā redaktores komentārs. Atbilde kaut kādam komentētājam (kas gan neesmu es, lai gan šķiet, ka atbilde laikam tiek adresēta arī man). E-pastā atbildes joprojām nav.

.

Z.Kalniņa > 11.03.2009 19:55

Ar patiesu gandarījumu atzīstam, ka Ilze Sperga ir kļuvusi par portāla LV.LV vienu no spilgtākajām emuāru sejām. Ilzes vēstījumi vienmēr ir gaidīti. Auditorijai autore piedāvā gan saistošas tēmas, atklāti pozicionē savu viedokli, gan talantīgi un savā izkoptā literārā stilā atklāj stāstījuma detaļas. Šajā emuārā pēc literāro redaktoru ieteikuma redakcija uzskatīja par pieļaujamu veikt korekciju divos autores teikumos, dzēšot viena krievu valodas izcelsmes vārda, pēc nozīmes – vulgārisma lietojumu.

Portāla LV.LV redakcijas vārdā noraidu komentāra repliku par cenzūru. Cenzūra (lat. Censura) – tekstu u.c. mākslas darbu pārbaude, lai izlemtu, vai tos drīkst p ublicēt.

Neraugoties uz šo domstarpību – paldies par jūsu viedokļiem!

Uz sadarbību turpmāk!

.

P. S. Kamēr rakstīju šo te un kamēr divas reizes uzkāras un atkārās Mozilla (kaut kas nav riktīgi ar to 3.0.7. versiju) un, lai slava wordpress platformai, tomēr nekas nepazuda arī pēc uzkāršanās, lv.lv parādījušies kaut kādi jauni komentāri. Trādirīdis turpinās.

svētdienas murmulīgajam rītam par godu

Tauku atsūkšana

Lai taupītu siksnas un varētu tās sajozt par 15 caurumiem ciešāk, kas noteikti izskatīsies daudz labāk Starptautiskā Tauku vērotāju fonda acīs (turpmāk tekstā STVF) un tā veicinās finansējuma piesaisti siksnu sprādžu spodrināšanai, no šodienas atļautā vēdera apjoms tiek samazināts par 15 %.

Visiem, kuru vēderu apkārtmērs pēc 24. janvāra neatbildīs MK izsludināto noteikumu diktētajai normatīvajā prasībai, vēdera apjoms tiks samazināts, veicot ķirurģisku iejaukšanos un atdalot liekos audus.
Iegūtie resursi tiks ieguldīti sprādžu spodrināšanas šķidruma importa nodrošināšanai un vēdera samazināšanas akcijas kampaņas veikšanai.
Personas, kas nepakļausies normai, tiks atbrīvotas no ieņemamā amata un administratīvi sodītas. Par pretošanos tauku atdalīšanas ķirurgiem draud kriminālā atbildība.

Tauku atsūkšanas procesu vadīs un organizēs Taukmūļu kongresa Taucības departamenta Tauku pārraudzības nodaļas Tauku atsūkšanas komisija. Taukmūļu kongresa Taucības departamenta Tauku pārraudzības nodaļas Tauku atsūkšanas komisijas darbu pārraudzīs Taukmūļu kongresa Taucības departamenta Tauku pārraudzības nodaļas Tauku pārraudzības un kontroles birojs.

Izdzirdējusi radio šo ziņu, Leokādija ķēra pie mobilā un zvanīja māsai. Kur lai liek taukus? Viņas abas bija šokā.
Māsa tikko bija atgriezusies no tirgus un āva koridorā botes. Pavisam jaukas botes, mantotas no mazdēla. Vieglas un ērtas, ienēsātas nespiež vecās kājas.
- Jāmaina pret gaļu. Gaļu lieto visā Eiropā, tai vērtība nekritīsies, – Eleonora zināja visu. Viņa tikko bija atgriezusies no gaļas paviljona un zināja, kā ir.
- Bet ja nu vajag taukus miršanai? Ar gaļu taču nesamaksāsi par zārku un izvadīšanu. – Leokādija bija praktiska. Lai arī sēdēja mājās, arī zināja visu, jo klausījās radio.
- Kamēr domāsi, cauri būs – ne tu nomirsi, ne tev būs tauku, – Eleonora lamāja Leokādiju. – Jāmaina!
Leokādija vēl neko, bet Eleonora jau bija burās:
- Jāzvana uz radio! Kas tā par lietu, ka vairs nevar normāli nomirt!
- Pa, pa, pa, – bubināja Leokādija, – bet par tādu izrunāšanos var arī likt nomirt, lai attaisnotu ieguldītos resursus. Pa radio teica – ilgāka dzīvošana tiek pielīdzināta 5 % no vēdera un sodīta ar tauku atsūkšanu.
- Atsūkšanu! – Eleonora eksplodēja, – kādu atsūkšanu! Griezīs ar nazi! Labsvīrs esot teicis, Zina no piena paviljona zināja.
- Burkās! Un zem grīdas! Neviens vells neatradīs! – Leokādijai bija ideja.
- Sanāks kā krievu laikos. Kamēr pūdēja burkās, palika bešā. Tauki sapuva, laiki nomainījās. – Eleonora bija drusku jaunāka un gribēja ieknābt taupīgajai māsai. – Vai kā toreiz – ielika burkā, sak, audzēs taukus klāt, bet nekā – tauki sarāvās.
- Toreiz tā bija Baltijas burka, tagad liks Eiropas burkā, no zviedru stikla.
Eleonora nopūtās vien. Cik tās vecenes ir stulbas. Griez kā gribi, tauki pil no visām malām. Un tādas grib pārdzīvot krīzi.
Zina gan zināja, ka burkā nevajag. Vajag samainīt pret gaļu un likt bundžās. Stāv gadiem, neviena krīze nerauj un neviens bacilis nemaitā.
Mirstamo naudu Eleonora jau bija samainījusi pret gaļu. Vēl no burkas bija jāizņem pēdējie tauki, tad lai izput visa stikla rūpniecība. Eleonorai visi vēji pūtīs pāri, viņai ir Eiropas gaļa. Kā visiem.

Alfrēds radio šodien runāja aizžņaugtā balsīs, pa laikam nokladzinot, cik slikti viss ir. Nekā nav. Nav nekā. Nebūs nekā. Nekā nebūs.
Un ja ķersies pie radio, tiešām nebūs nekā un nekā nebūs nekad.
Ne tauku, ne tauku procenta.

Antons un Anna, izslaukuši govis, pienu kāsa caur dubulto marli un cerēja, ka tauku lodītes aizķersies kāstuvē un nenonāks kannā. Piena noņēmēja Mirta bija brīdinājusi jau labu laiku iepriekš – vēl vienu reizi būs tauki par lieliem, nelies mašīnā. Lai lej grāvī vai dzer paši.
Izdzert tik daudz nevarēja ne Antons, ne Anna. Tad taču viņu pašu vēderi būtu pārāk lieli. Un kurš tad klausītos, ka tas nav no Eiropas, bet pašu taukiem.

Mirtai reiz arī bija gana – arī viņai par liekajiem taukiem skaloja galvu. Un galva viņai jau labu laiku nebija nekāda taukainā, kaut šampūnu nelietoja jau gadiem.
Piena noņēmēja gan ņēmās visādi – uz krējuma burkas uzrakstīja, ka krējuma izstrādājums un ka tikai 12 %, pat mazāk par tiem sasodītajiem normatīvo aktu diktētajiem 15 %. Pienu viņa pārdeva ar 0,5 % un 0,05 % tauku atzīmi. Uz sviesta burkas uzlīmēja, ka augu tauku maisījums – lai nepamana, ka piena tauki.
Par to viņa norāvās no Taukkopības ministrijas, jo taukkopis nevar jaukt nozares, tad neienāks partnerības un atbalsta maksājumi.

Ignats ierakstīja avīzē, cik viss ir drausmīgi, un apjuka. Viss tiešām ir drausmīgi. Par rakstu viņam iedos mazāk tauku nekā pērn. Lai gan par rakstīšanu un elektrību viņam jāmaksā vairāk. Un no drausmīgā drausmīguma apkārt Ignatam palika tik drausmīgi, ka viņš rakstu nosauca “7 drausmīgas ziņas par drausmīgo”.

Līga noglaudīja savu vēderu. Nezināja, puisītis vai meitenīte. Bērnudārzā vietas nebūs tāpat, vīrs aizlaidies peļņā. Teicās braukt atpakaļ, vairs neko nemaksā. Dzīvošot uz vecajiem taukiem. Kamēr posta laiki pārskrien pāri.
Gan jau dzīvu bērnu negriezīs ārā. Nav tak tauki. Lai arī vēders tāds, ka ne kurpes sasiet.
Līga smaidīja, viņai būs bērniņš. Ja vēl drusku pacietīsies un nevienam neko neteiks, varbūt Taukmūļu kongresa Taucības departamenta Tauku pārraudzības nodaļas Tauku atsūkšanas komisija nepamanīs, ka viņai ir resns vēders.

Monika nopūtās, apsēdusies uz ķeblīša. Drīz nevarēs strādāt, jo nevarēs nopirkt kompensējamās tievēšanas zāles. Bet tie, kuriem vēderi par resniem, nedrīkst strādāt.
Vismaz tā viņa bija izlasījusi internetā. Ka tā tagad būs. Visiem visu nost, par 15 līdz 35 vienībām.
Ja viņa ilgi nedzers tās dārgās zāles, paliks pavisam, pavisam resna. Tauki spiedīsies pa acīm ārā, ja gribēs apaut kājas. Bet zāles dārgas, jāstrādā. Viņa pat īsti nezināja, ko lai dara – nestrādāt vai nebūt. Ja viņas nebūtu, tad nevajadzētu strādāt. Bet, ja viņa nestrādātu, tad drīz nevajadzētu būt.

Katram Taukmūļu kongresa Taucības departamenta Tauku pārraudzības nodaļas Tauku atsūkšanas komisijas darbiniekam iedeva tauku sūcamo aparātu ar hromētiem rokturiem, kā arī metramēru vēderu mērīšanai ar iedaļām no 1 līdz 115 % un zeltītiem cipariņiem.
Tā kā valstī bija taupības režīms, katram pienācās tikai viens metramērs.

Gatavojoties atzīmēt Taukmūļu kongresa Taucības departamenta Tauku pārraudzības nodaļas Tauku atsūkšanas komisijas dibināšanu, Komisijas sekretāres vietniece, Taukmūļu kongresa Taucības departamenta Tauku pārraudzības nodaļas priekšnieka meita, sasmērēja taukmaizītes, bet Komisijas priekšsēdētājs Taukmūļu kongresa Taucības departamenta priekšnieka mazdēls, no bļodiņas iedzēra kausētus taukus.

Dzīve kā pa taukiem!

No lv.lv

žurceņa Piška

šudiņ zvons nu redaktoris. Katōļu Dzeivē nazkas otkon publiceits, i otkon ir bāda! :D:D:D
babys bļaun.
ni es zynu, kas tī nu mane publiceits, ni par kū juobļaun. :D
izaruod, nazkaidā apmuoteibā asu 1 žurku nazkaidā vacā stuostā nūsaukuse par Pišku.

naprosit maņ, deļkuo tai. tys beja seņ, i nazkaidu vuordu vajadzēja.
pi tam ni dzeivai, a izdūmuotai žurkai.
maņ jau ar telim myužeigi ir problema. navar izdūmuot vuorda. piec tam pošai aizamierst.
a kur ta vēļ ar virtuālim breinumim nazkaidā seņ pabeigtā i aizmierstā stuostā, kas nazkur aizmigriejs internetā.

koč byutu par Fišku saukuse. tai redaktore.
a es breinojūs – Fišku?
nu, babom napateik tei Piška. jei smejās.
i, Jezus Marija, jau nūpubliceiti cik turpynuojumi. pi nūbeiguma tik īsavēre tuo vuorda. niu nūbeigumu īlykom, i tī Tys vuords. až samulsa i naizrunuoja.

saprotu, ka Piška ir nazkaids nanormali napīkluojeigs i vulgars vuords.
kū zyna tikai dzili ticeigys babys, kas īt iz bazneicu i skaita Katōļu Dzeivi.
turpynuojom sarunu, i es pruotā puorskaitieju vysus dzymumorganus obejim dzymumim, tok nikai navarieju īsaguoduot, kurs ir eistais. tikpat labi kotrys nu jūs. ka tai padūmoj, nūsaukums der vysim organim.

pasacieju, ka F latgaliski tok i byus tys pat P.
koč ni acī nabeju dūmuojuse nikaidu Fišku.
bet itik lingvistisks arguments nebeja apstreidams. ak jau, ka P.

tai vot niu siežu naktī i dūmoju.
moz cylvākam dzeivē cyrka i problemu.
juoroksta vēļ nazkaidi stuosti i juoreikoj pasuokumi. :D

varas gāšana internetā

par miroņiem labu vai neko.

kamēr Latvijas presē par Latviju runā sliktu, mums vēl ir demokrātija. kamēr ir iespējams pateikt jā un nē, ir iespējama saruna – iespējams, ka ir iespējama saruna.

latvieši kā pelēkā arāju un vaidētāju tauta jūt zināmu katarsi – beidzot atkal viss ir ļoti, ļoti slikti. beidzot ziņās ir tikai sliktās ziņas. katra jauna sliktā ziņa portālos un raidījumos sajūsmina – naudas nav tam un tam, slēdz to un to. Eiropā ir ziema un nav gāzes – kolosāli. Latvijā nav naudas un ir krīze – kolosāli.

vēl no rīta pie sevis brīnījos, ka jau 2. dienu bloga meklētājā figurē vārdi “varas gāšana”, “gazt valdibu”, “valdibas gasana” un manā blogā kāds visu laiku lūr tādus rakstus kā “LU apgānīšana un valsts varas gāšanas mēģinājums“.

gāju uz darbu un radio dzirdēju, ka internetā nopludināts aicinājums vardarbīgi gāzt varu.  tagad drošības policija meklējot vainīgos.

gan jau atradīs dažus vietējās blogosfēras  Veidenbaumus un pakārs. vai dažus ērmusfēras Kažas vai ko nu tur vēl šoruden sunīja par publiski paustiem aicinājumiem izņemt naudu no bankām. diez vai atradīs šīs ziņas klonētājus uz ārvalstu serveriem. tas ir, īstos kūdītājus uz vardarbību. jā, es apskatījos kūdīšanas lapu, un man kā filologam nepatika valoda. tāpēc arī neklonēju informāciju.

smieklīgi. mazos varas gāzējus medī internetā, lielie gāzēji brauc ar mersedesiem. vai nu ar ko viņi tur brauc. vai varbūt nekad nevajag pārāk zemu novērtēt interneta spēku – savāksies flešmobs 13. janvārī un par prieku vērotājiem un kūdītājiem, kas visticamāk sēdēs drošībā, naivie revolucionāri ar dakšām, tas ir, ar laptopiem ies pretī dragūniem un ielūzīs Daugavā.

pēc manas pairgošanās Dienā par ierēdņiem un valsts darba strādātājiem, tas ir, poverpointa prezentāciju sūtītājiem esmu saņēmusi vairāk prezentāciju nekā, iespējams, visā līdzšinējā interneta lietošanas praksē. joks. pagaidām suņu un kaķu bildes ar ķīniešu teicieniem uzvar.

pēdējā laika notikumus un informācijas plūsmu vēroju kā absurda teātri. lasu kā absurda romānu. turklāt drīz pilnmēness.

tomēr viena piesūtītā prezentācija par Latvijas valdību man ļoti patika. gandrīz kā romāns. tikai es nemāku šeit pielikt ppt failu, tikai atsauci uz to. tāpēc šoreiz mani varbūt neapsūdzēs valsts varas gāšanā.

demokrātijai sveiks!

PVN apokalipse

kā gadījās, kā ne, bet šodien man beidzot bija laiks. pēc visiem trakajiem pārskrējieniem un darbu ķeršanas, atskaitēm un papīriem, murgiem un ņemšanās apsēdos pie kompja, jo nekur nebija jābūt un telefons gandrīz nezvanīja.

iegāju internetveikalā un nopirku Gaujas pēcteci. tas ir, visu cieņu Gaujai. strādā labi, jaudīgi un paklausīgi. kā reti kurš.

tikai pēc 1 korpusa remonta par Ls 35 saņemties vēl 1 korpusa remontam (kas vairs nav ieskrūvēt 1 skrūvi un nomainīt 2 plastmasas detaļas vākam) nespēju. plus, braukt kaut kur ellē ratā uz Ganību dambi, kur nevar normāli iebraukt, jo ir baltā svītra un jābrauc kaut kur uz priekšu un jāapgriežas celiņā – nu nē. ja Gauja nesvētu 5 kg, es varbūt padomātu. bet tas nav portatīvais dators. un man vajag mazu, vieglu kompīti, kas nesver pusi no lidmašīnas rokas bagāžas.

protams, pārāk bieži neiepērkos internetā. jo cik es vispār iepērkos. maz. man riebjas iepirkties.

būtu atlikusi vēl mēnešiem, bet saņēmos. pēc drauga bombardēšanas skaipā un sms – vai beidzot nopirki kompi. vakar tas nebija reāli. tas nebija reāli pirms svētkiem. šodien izdevās.

pie viena atcerējos veco plānu par ārējo cieto disku. būs ķiršu sarkans un caur USB – lai mazāk vadu.

sazvanoties izrādījās, ka jāmaksā jaunais PVN. jau šogad. to gan es tā nesapratu un pārvaicāju – ja rēķinu saņemu un apmaksāju šogad, kāpēc jau tagad būtu jāmaksā par 3 % vairāk?

izrādījās, ka par to viņi nebija padomājuši. ka gan izrakstīt rēķinu, gan apmaksāt var vēl šodien (tas bija ap pusdienlaiku). problēma tika atrisināta.

ar pirkšanu ir tāpat kā ar zvanīšanu – man riebjas zvanīt un man riebjas iepirkties. pie vienām sāpēm saņēmos nopirkt vēl dažas parpalas, kas tiek atliktas jau no apmēram vasaras. ne no šī gada vasaras. :D

lapā bija smalks uzraksts izmantot gada pēdējo dienu (tas gan manā gadījumā nebija iemesls, tomēr jauks bonuss): “Atgādinām arī – vēl šodien vari pagūt iepirkties par cenām ar veco labo 18 % PVN. “

man gan bija drusku zobs uz to veikalu, jo līgumu saskaņošanas process kaut kur iestrēga un pie jaunumiem neparādījās 1 grāmata. bet gan jau arī gada beigas. visu nevar paspēt. gan jau.

arī šajā veikalā varot pirkt tikai ar jauno PVN. jo viņi nevarot paspēt apstrādāt, pārbaudīt pasūtījumu un izsūtīt rēķinu.

protams, kā gan man zināt, kāds ir jaunais PVN, ja cenas joprojām ir ar veco. un kā gan lai es zinu par problēmām, ja pirmajā lapā nav sarkans uzraksts “PVN maiņas dēļ no 30.12. 12:00 līdz 5. janv. 12:00 iepirkties nav iespējams”.

tad nu tagad man būs dažas parpalas, kas bija uz vietas. bet kopumā – nekā iepriecinoša. bardaks ir, bardakam būs būt.

1. janvārī, tas ir, laikam arī 5., 6., 7. u. c. janvāros mūs sagaidīs iepirkšanās haoss – kā pēc pasaules gala veikali (gan reālie, gan virtuālie) mainīs cenas.

ar to arī visus apsveicu. gan pārdevējus un grāmatvežus, gan mājaslapu administratorus un cenu lipinātājus, gan pircējus. visus.

jautrus svētkus cenu pārlipinātājiem! jautru iepirkšanos!

Nakts mistereja vystu klāvā

Breinojūs i navaru atsabreinuot. Mes kai taidi buorini pādejūs 17 godu laikam dzeivuojom bez vaļdeibys nazkaidā autopilotā. Nazkai vyss nūtyka, vysi par nazkū bolsuoja. A izaruod – nav!

Vieleišonuos lepēja plakatus i skandynuoja pa radeju i teļvīzeri. A vaļdeibys tai ari nabeja. Vyss vīnkuorši nūtyka pats par sevi.

Izaruod, breivuo tierga ekonomika nūzeimoj ari dzeivuošonu bez vaļdeibys. Ka jau breivi, tok breivi da durovu kļamkys. Nivīnam nikaidys atbiļdeibys, saisteibu, lykumu. Kotrys dora, kū gryb i kai gryb. Nauda nūsoka vysu.

Tok, verīs vīn, jēme i vīnu dīnu atsaroda! Vaļdeiba!

Kai ruove struoduot, tai da pīcu stuņžu reita! Cikom padarēja 17 godu dorbu, izmēze vysus klāvus, izteirēja pašelis.

Nu ūtrys pusis, mož itymā naktī tyka izspālāta taida kai alegoriska lūmu spēle, kai mistereja. Taida kai grāku ceisteišona i upera nesšona vysu vuordā – televizejis paruodeita, radejis skandynuota, avīžu i teikla apraksteita, ļaužu leidza justa.

Realitatis šovs ar breinumainajim talantim – kurs vertikali, kurs horizontali, tok vysim rūkys gaisā voi iz pūgys. Bolsoj. Labi, ka gaisā ni obejis rūkys. A to padūmuotu, ka bolsoj par sevi i par sovu sābri opozicionaru. Voi ka pasadūd.

Ar sovim ituos nakts vuorgim i komuošonūs vaļdeiba paruodēja, cik vysim ir gryuts i cik gryuts vēļ byus.Telefona bolsuojumi natiks pījimti. Juobolsoj byus ar trīcīņbolsuojumu – jaunajim nūdūklim.

A varbyut vaira nabyus nikuo gryuta i biedeiga – vaļdeiba kai upera vucyns iznese vysu tautys pūstu i nalaimi iz sovu placu. Par vīnu nagulātu nakti jei izpierka vysus grākus!

A tī deputati, kas kryta i gulēja voi šotuodamīs volkuojuos apleik, piļdēja vysuaugstuokū aizdavumu – mīga i nūmūda sapynūs redzēja gaišuos nuokūtnis vizejis. Jī struoduoja ar paranormalom dūteibom i vinnēja zmeju ar 12 golvom – budžetu vasalim 12 mienešim.

Ciert kuru golvu gribi, vysys suop. Vysys sovys.

Parlamentā teik lītuotys vysys metodis – ari budžeta nūsapņuošona sapynā! Lai kuram kotram taids parlaments.

Tautai niu palics tik taids seikums – izturēt.

Īdvasmai dalikšu karteņu ar cuoli, niu jau brašu gaili. Izaškieļs 15. augustā, ryudiejīs rudiņa solnuos i leitā.

Ite pyrms nazcik mienešu vysi bāduoja – kai tī naboga cuoli izaugs, kai nanūsaļs. Taidā nalaikā dzymuši. Zam poša rudiņa i zīmys soltuma.

A kū padareisi – ka jau vystai izīt pereišonys trokums, to i juoperej. Kod kuram izīt tei dzimšona, tod i juodzymst. Tod i juodzeivoj.

Cuoli izauga bez kaidys bādys. Da 15. oktobra staiguoja ar vystu – mozi komuleiši vēlēs pa zuoli. Dasamanēja, ka aiz ustobys ir vālejuos zemneicys. Apēde vysys ūgys. Voi ta žāl. Lai tik īt lobumā.

Siļdējēs rudiņa saulē. Purynuojuos smiļktī. Kosa puču dūbis, pastatēja sovu parādu syltumneicā.

Vysta atroda, kur aug lobuokuo vyrza, kur zvierbuli byrdynoj kaņapu sieklenis, kur cyuku putra, kur suņa bļūda. Tik pasauc sovu armeju, a tī mudri, mudri seikom kuojeņom jau aizaveļ. Vokorā muote savad klāvā, sasauc pereklī. Jau tyka paleli cuoli, a vys pi muotis.

Tai pamazeņam izauga vystys i snīga gaiļs. Snīgā staigoj, snīgu ād. Poša besa jim navuod! Pakņuoboj snīga, izkuop iz kupanys, pakaš i aizdzīdoj jaunuo gailāna spolgajā bolsā.

Lai vysim ituo dīnroksta skaiteituojim itamā nedeļā skaneigs bolss, gaišys acs i prīceigs pruots par dzeivi i zīmu!

Verīs vīn, deputati sovu nakti nūkiukuoja, niu otkon byus propuluši iz 17 godu. Cikom jau otkon kuru nakti lēks loktā i dzīduos.

Tai tys pasauļs grīžās. Vaļdeibys īt iz aizīt. Zīma atīt i aizīt. Cylvāki i vystys palīk.

reklama

Nu reita pīzvanēja Graudeņa nu Rēzeknis Viestim.
Jī var nūpublicēt antologejis relizi tikai Stroda gramatikā.

Es tai pa mīgam (da 3 naktī bumbulieju) – “a manis piec”.
Tik pasacieju, ka Strods i ō jau ir ari myusdīnu gramatikā.

Nā, nā, jī nagryb “salicieja mūceit”. :D
I redaktoris reikuojums taids.

Nu manis piec – lai jau tys saliciejs sēd pi datora i loboj iz tū, kū jī skaita par Stroda ortografeju (bet kas taida nimoz nav, nazkaida gramatikys verseja šaļtim – seviški, ka poši roksta).

Maņ jau ruodīs, ka vīnkuoršuok beja tekstā ar Ctrl+H puormeit uo iz ō.
Voi varbyut jī tū relizi puorrakstēs vēļreiz ar rūkom?
I tei na salicieja mūceišona?

Lai jau jemās. Maņ to bāda.

Škeiremēs kai draugi.
Jī publicēs myusu reklamu sastdīņ.
Interesnai – Letys zinis ari ir reklama? Itū pošu sajēme i sovā lopā īlyka ari Leta.

Jei niu gaida munu prozys gruomotu. :D:D:D
Partū ka – “vot tei ir latgalīšu literatura, tū es saprūtu!”
I gona jimtīs ar vysaidim “susātivim”, juotaisa sova gruomota!

Kaids breineigs reits! Ar šovu gultā.
Nu smīkla daža mīgs puorguoja. Soki nu.

LU apgānīšana un valsts varas gāšanas mēģinājums

esmu šokā! :D šī valsts iet uz galu. :D
atjēgsimies, goda vārds, visi aiz restēm!

šai sabiedrībā ir jāzina, ko drīkst un ko nedrīkst.
nedrīkst vairāk nekā drīkst. un to zina visi. ko nedrīkst.

neviens Raiņa bulvārī nepiesējās par ciedru šņabi!!!
lai gan par problēmām šai sakarā biju pilnīgi svēti pārliecināta un tāpēc iepildīju limonādes pudelē. jau biju gatava pašvaldības policijas reidam. un par šņabi biju gatava arī atbildēt.

bet pēkšņi pienāca civilā ģērbts vīriņs tā apmēram 2 metri ar visu cepures galu un aizrādīja, lai izklīstam! un netaisām nesmukumus. lai novācam visu (to, ko var redzēt galerijā un kas, manuprāt, nav nekas neestētisks).
lai nedarām kaunu universitātei!!!!

te nu es pateicu, ka esmu doktore un manam grādam ir jubileja un ir pilnīgi nepieciešami un tradīcija tādā brīdī uz trepēm ar zobenu kaut pūci.
bet tas viņam bija pie kājas. !

turklāt viņš akal aizrādīja, ka tad, kad stājos universitātē, šeit taču nebija tāda nesmukuma. :D
un lai tagad novācu. un lai izklīstam.
protams, neviens neizklīda. turpinājām procesus, vīriņš aizgāja stacijas virzienā.

pēc brīža ārā iznāca baltā tērpta LU sardzene (baltā sieva!), ķērās man pie rokas (jo stāvēju malā). lai tak mēs to visu novācam. :D
viņai esot teikuši, ka mēs te ārā dzeram šampi!

uz ko, protams, ļaužu pulks 1 balsī noliedza – nē, nē, šampi nē. šampi nekādā gadījumā!
es kliegt nevarēju. jo viņa joprojām turējās man elkonī (laikam tāpēc, ka man bija balta jaka). un mana elpa nudien nesmirdēja pēc šampja.

arī viņai tika paskaidrots, ka tā vajag. vajag pūci, zobenu un rozi. :D
bet lai mēs visu novācam.
un klusiņām izklīstam.

bet nebija jau ne pikets, ne manifestācija.
vienlaicīgi vairāk par kādiem 7-8 cilvēkiem tur tiešām nebija. :D

protams, izklīdām. pēc vēl kādas pusstundas. kad pūces vairs nebija.
bet es vienalga esmu šokā.

LU trepes ir svētas un neaizskaramas. :D
un kas to būtu domājis! ka tās trepes ir tik svētas.

un nupat atcerējos, ka tai steigā aizmirsu uz trepēm izliet šņabi. nākamo paaudžu svētībai.
bet nu kādi 4-5 doktori no tā bara, kas piedalījās ceremonijā, varētu iznākt. nerunājot par Kārlīti, kas noteikti būs vismaz Promocijas padomē!

īsi sakot – pēc gada tajā pašā vietā, tajā pašā laikā, bet ar svecītēm.
ja līdz tam nebūsim cietumā par LU apgānīšanu un necieņas izrādīšanu arhitektūras ansambļiem.

bildes no olimpiādes

atradu apkopojumu – bildes no Pekinas olimpiskajām spēlēm. iespaidīgi un pretīgi reizē.

pārpratumi, kļūdas, novirzes sportā. sports kā pārpratums, kļūda, novirze.

realitatis šovs “Latvejis uobeli”

mani mulsina komentāri pie bloga Dienā.
pirmo reizi laikam ir tā, ka lasītājs no teksta ir nolasījis pilnīgi citu ziņu.
es runāju par drausmīgi apnicīgu apkopēju, kas lien manā privātajā dzīvē, un viņas sāpi un kompleksošanu par latgalisko. man pārmet, ka nedodu viņai ābolus.
lai gan apkopējas dēļ ap 16:45 jau pazūdu no kabineta, jo viņa ir baisa. maniaks ar nolaistiem un skumju izēstiem sarkaniem lūpu kaktiņiem…

kai tai? 14.10.2008 15:30
Paciinuot Silvu ar uobeleshim aizmiersi. Iziit, autoreit, posha tu esi pljuopa.

kai tai? 14.10.2008 17:45
Tei dzeive ir vyltuota, kod aizmierst cylvaaku paciinuot ar uobeleishim.
I veel vairuok vyltuota, kod liilaas ar sovu “aizmaarsheibu”.

filologs 01:07
Nu jā, man jau arī likās, ka tas cilvēks vienkārši gaidīja, lai uzcienā… Neveikla situācija sanākusi.

cyxob 09:49
par kū tu naapsarunoj ar tū bōbeņi? varātu byut, ka tu esi vīneigō jōs Latgolas saleņa Reigā? jā, jai nav habiliteitō doktora grāda…

Dorisa 11:25
Esi augstprātīga, ar apkopēju negribi pārmīt vārdu, ne ar āboliem uzcienāt

ja meklē pasta adresi,

tad ērmi piedāvā šādu tekstu:

Esi sveicināts!

Esi laipni gaidīts namā, kur studē topošie tulki un tulkotāji! Mēdz teikt, ka tulki un tulkotāji lasītājiem un klausītājiem atver durvis uz citu pasauli un laiku.

nu soki nu

ar mani otkon runoj Jezus ci humora šovs “Latgalīši i Jezus” Lakugā.

ar trokim pa lobam…

malnais humors i nūvadnīki

varu īprīcynuot i ari īprīcynoju vysu pasauli, ka maņ šudiņ nabyus mobiluo telepona.
leidz ar tū pasauļs var leist nu bikšu uorā, asu tikai onlainā, kod asu, tok na sazvonoma.

pasuokums Breivdobys muzejā 6. septembrī beja tik genials, ka seņ naasu tai rauduojuse. vīnu reizi beja juopīsatur pi statiņa.

rauduoju div reizis. piedejū reizi itai izaprīcuojuse i puorsasmiejuse beju pyrms nazcik godu, kod ar Ilonu meklējem apsveikuma dzejūli Juoņam Eļkšņam jubilejā. tod skaitieju latgalīšu dzejis antologeju, kū sastatiejs V. Valeiņs. Ilona zyna, jei redzēja i rauduoja leidza!

īsadūmoj – vaca perduna (lai maņ atlaiž vysus grākus pret vacim perdunim i profesorim, bet ite nadūmoju nikuo ļauna, tikai faktus) sastateita izlase, kur dominej pyrmssmierts izjiutys. i nu taidys izlasis juoatrūn teksts apmāram 70 godu jubilejā… da osoru!

vysumā pasuokumam nabeja ni vainis. maisēja tik tys, ka beja juoskaita nazkaidi dzejūli. ar trejim ruodējēs par moz, ar četrim nasaruodēja opols cipars, a pīktū nūskaitieju iz dullū – kurs pasatruopēja. vēļ maisēja, ka beja juobrauc iz sātu sienīs i nasaguoja ītusēt.

bet lai voi kai, šikaladu i limanadu nu 1 kuozinīku dabuojom. sataisējem vuortus i pikantai safotografējem, lykom zeimēt. eisi sokūt, ka tik loba kompaneja. tod ari izvadeišonys, kuozu i krystobu dzeja ir loba dzeja.

vīneigais, kū izdūmuoju, braukdama viļcīnī ar cītumnīku, iz prīšku byutu labi nūškiert – dzeja tautai i trokūs dzeja. tod tautys dzejnīki varātu sovā storpā apsamaineit ar kruojumenim i komplimentim, a trokī ītusēt pa sovam ar sovim tekstim.

partū ka tei nabeja nīvodu dzeja. tei beja tautys dzeja, kas stuov puori nūvodu rūbežim.

Laika zaglis

Rakstīts par godu Latvijas Vēstneša unikālajam blogam.

Pagarš gabals, ko drīkst arī nelasīt. Veltīts lieliskām un neaizmirstamām manas dzīves 24 minūtēm, ko pavadīju, iepazīstoties ar ugunsdrošības noteikumiem un kāda inženiera dzīves uzskatiem, privāto dzīvi un matemātiskās atmiņas fenomenu.

Nevienam nekad nav laika, laika nekad nebūs nevienam. Man patīk latviešu valodas negatīvisms, jo lai vēl kurā valodā būtu iespējams vienā teikumā salikt visus iespējamos noliegumus!

Laika trūkums ir nepareizas plānošanas sekas. Atkal priedēklis ne-.
Laika trūkums ir nespēja atteikties no daudzām iespējām par labu pāris svarīgākajām. Arī ne-.
Laika trūkums ir laika saskaldīšana, par daudz ļaujoties sīkajām ikdienas iešanām un skriešanām, iegrimstot detaļās un nespējot koncentrēties uz lielām lietām. Bez ne- nekādi neiztikt.

Pastāstīšu par inženieri, kas atbild par darba drošību kādā augstskolā. Ne jau tāpēc, ka gribētu nosist savu un arī tavu, manu dārgo lasītāj, laiku, bet man likās ļoti pamācoša viņa attieksme pret dzīvi un darbu. Un atkal – ne jau tāpēc, ka viņš būtu savas dzīves saimnieks, kas iemācījies perfekti plānot savu laiku, bet gan tāpēc, ka viņš ir iemācījies plānot citu laiku un dzīvo pavisam citā laikā.

Tā kā nespēju (ne-) atteikties no piedāvātajām iespējām un laikam kādam esmu vajadzīga, uz dažiem mēnešiem piekritu būt kādas augstskolas darbiniece noteikta projekta ietvaros un noteiktu laiku. Tas nenozīmē (ne-) ar galiem atdoties akadēmiskajai pasaulei, bet dažus mēnešus saņemt algu par to, ko daru tāpat, jo daru to un tas mani interesē.
Lai arī tas ir tikai papildus darbs, papīru kārtošana prasīja divas nedēļas. Dažām augstskolām ir izmeklēti smalka birokrātiskā sistēma. Tāda sistēma nerodas ne gada, ne desmit gadu laikā. Tādas sistēmas izkopj gadu desmitiem.

Pirmajā nedēļā savācu visus pieprasītos dokumentus un spara pilna gāju iesniegt.
Kas tev deva!
Vajadzīgs kāda vīriņa paraksts par to, ka esmu iepazinusies ar darba drošības noteikumiem. Bez šī paraksta nevar noslēgt darba līgumu.
Ņemot vērā, ka līgums ir tikai par pāris mēnešiem un tas neparedz konkrētu darba vietu un pat ne atrašanos augstskolas telpās.
Vīriņam, protams, bija atvaļinājums. Vai vīriņš vienkārši bija izkūpējis.
Pienāciet vēlāk!

Pēc nedēļas gāju atkal. Pa ceļam satiku cīņu biedri, kas sajūsmas pilna stāstīja:
- Tas tev nebūs nekāds ķekša pasākums! Vīriņš ir pati nopietnība un runā gandrīz 20 minūtes! Gatavojies!
Tad nu spēros ar un iespēros taisni vīriņa kabūzī, kad šis citam upurim skaidroja, kas ir dūmu detektors.
Onkulītis pelēki strīpotā kreklā, kam metas pliks galvas vidus, tāpēc tam pāri pārsukāti mati. Apaļš deguns, sandales. Goda vārds – īsts un dzīvs padomju inženieris! Padzīvojies labu laiku vienā sistēmā, bet darbu un vietu dabūjis arī jaunajā sistēmā.

Lai izklaides būtu pilnīgas, mans pirmais teikums pēc Labdien bija Man vajag jūsu parakstu! Nākošais teikums – Man tas ir palīgdarbs, augstskolas telpās nesēdēšu un vismaz šeit neko nespridzināšu un nededzināšu.

Vai man dieniņ!
Vīriņš salecās taisnīgā apvainojumā par sistēmas pamatbalstu izsišanu un apdraudēšanu. Tāda klaja necieņa pret kārtību, likumu un vīriņa vietu sistēmā!
Nu varēja sākties izklaides. Vispirms dabūju morāli par vieglprātību. Tad man tika atgādināts, ka nelaime piezogas nemanot. Tika pārmests jaunības vējgrābslīgums un necieņa pret gadu gaitā izstrādātām drošības tehnikas normām. Finālā tika atgādināts, ka katras jaunas zināšanas ir bagātība. Un ka es noteikti kaut kad nožēlošu to, ko tagad pateicu. Vēl vairāk – reiz es nožēlošu, ka neesmu uzmanīgi klausījusies un mācījusies.
Šitādi arī dedzina kopmītnes!

Otrs apmācības upuris pacietīgi klausījās un māja ar galvu. Jā, jā, dūmu detektori…
Vīriņš taisnīgā sašutumā aizrādīja:
- Un vispār, kāpēc jūs visi nenākat vienā laikā? Tagad man jāstāsta katram atsevišķi.
Uz to teicu, ka neko nezinu ne par kādiem citiem, jo nāku tad, kad man ir laiks, un nevienu citu nepazīstu.
Vīriņš joprojām turēja rokās dūmu detektoru un centās otram upurim, pajaunam skuķim, turpināt stāstīt, kā tas darbojas un kā to darbināt.
Trīcošām rokām mēģināja ielikt detektora korpusā barošanas elementu. Lika tā un šitā, polaritāte nesakrita.
Nu kas tur visu laiku var atcerēties, kā jāliek!
Beidzot detektors iegaudojās un auroja labu brīdi vīriņa rokās. Otrs upuris izdvesa sajūsmas pilnas skaņas:
- Tu reko, šitik skaļi!
Vīriņš ar gandarītu uzvarētāja smaidu turpināja baurināt detektoru un teica:
- Re, tā tas arī darbojas!
Visi sajūsmā klausījāmies dūmu detektora aurošanu.
Savukārt es ar šausmām atcerējos, kā reiz dzīvoklī cepām desas, iedarbojās detektori, apklusināt nebija iespējams, pēc brīža klāt bija apsardzes firma un prasīja, kas deg un kāpēc deg.
Un kā reiz darbā uz svecēm karotē kausējām alvu, ko vēlāk lējām trumulī ar ūdeni. Kamēr sāka aurot dūmu detektors. Auroja akurāt šitik skaļi, tikai pie kādus 3 metrus augstiem griestiem.

Tad vīriņš izstāstīja gadījumu ar ugunsgrēku kopmītnēs un parādīja glītu stendu ar fotogrāfijām. Kopmītņu istabiņa pēc ugunsgrēka.  Gaitenis pēc ugunsgrēka. Ugunsdrošības mācības pēc notikušā.
Otrs upuris izteica atzinīgus vārdus par pārdomāto ugunsdrošības mācību sistēmu un tika pie kārotā vīriņa paraksta.
Pa to laiku es vēroju telpas interjeru. 3 galdi, 2 skapji. Visa telpa pilna.
Nekas īpaši nebija mainījies kopš pēdējās reizes, kad gāju pēc obligātā paraksta. Tas bija pirms dažiem gadiem un pirms leģendārā kopmītņu ugunsgrēka. Nevarēju tikai saprast, vai tas ir tas pats vai cits vīriņš. Vismaz toreiz pasākums bija tik ikdienišķs, ka atmiņā nepalika – īsa iepazīšanās ar noteikumiem, praksts.
Man pretī bija liels skapis ar grāmatām. Visos plauktos rindojās glīti brūnas un gandrīz neapbružātas muguriņas Большая советская энциклопедия. Kopā 4 plaukti, 51 sējums, 2 papildsējumi.
Labu brīdi vēroju skapi, jo nekā cita nebija, ko darīt.

Otrs upurus priecīgs aizgāja, nu vīriņš pievērsās man.
Izstāstīja, ka viņš jau zina, kā jaunieši tusē. Vēl vairāk – viņš zina vārdu tusēt. Vēlreiz izstāstīja, kā izcēlies kopmītņu ugunsgrēks.
Uz ko atbildēju:
- Brīnums, ka tikai tagad. Sen jau varēja degt, tikai nedega.
Ui! Vīriņš nu pieleca kājās. Tāda zaimošana.

Tai brīdī ar rūgtumu atcerējos vēl pirms 5 gadiem ikdienišķās (nezinu šī brīža situāciju) drausmīgi novecojušās 20. gs. 50. gadu elektroinstalācijas un vaļējos elektrības skapjus, kur drošinātāju vietā bija naglas, ko pareizi zināja salikt daži puiši, kas tad arī bija sevišķi pieprasīti vai ik vakaru, kad atkal pazuda elektrība, no sienām izkritušās kontaktligzdas, samudžinātās ugunsdzēšamās šļūtenes gaiteņu skapjos.
Vismaz pirms 5 un 10 gadiem, kad vēl dzīvoju kopmītnēs, tur kāju nebija spēris neviens ugunsdrošības vīriņš. Neviens saimniecības pārvaldes vīriņš.
Toties atskaitēs gan jau viss bija kārtībā.
Žēl tikai, ka tās istabas nodega.

Nupat bija kārta vēl vienai morālei par jaunatnes nezināšanu par ugunsdrošību un par neinformētību par dažādiem ugunsdrošības priekšmetiem. Un, galvenais, par nevēlēšanos uzzināt.
Sekoja dažas minūtes gara informatīva lekcija par ugunsdzēšamajiem baloniem, spiedienu tajos, darbības veidu.
Izrādās, balonā ir 16 reizes lielāks spiedienas kā automašīnas riepā. Ja man būtu kaut mazākā nojausma, cik liels spiediens ir riepā.

Vienu brīdi vīriņš grābstījās ap balona drošības sprūdu, ko vērsa pret skapi ar brūnajām enciklopēdijām. Cerēju, ka satraukumā paraus un atskanēs pieminētā rēkoņa, balons nosarmos un enciklopēdijas pārklāsies ar ogļskābo gāzi vai krītu (tai brīdī jau biju aizmirsusi, vai krīts nāk reizē ar gāzi vai atsevišķi).
Ne velna. Nožvadzinājis sprūdu, vīriņš painteresējās, vai mēs esot bijušas pazīstamas ar to meiteni. Domāts bija otrs upuris, kas atvieglots notinās pirms brīža.
Teicu, ka ne.

Izstāstījis vēl dažus pamācošus gadījumus no savas, savu draugu un sava znota dzīves, vīriņš bija gatavs ierakstīt, ka esmu iepazinusies ar ugunsdrošības noteikumiem augstskolā.
Vēl gan sekoja eksāmens par lietām, ko nebija stāstījis, bet ko es gan jau neesot izlasījusi uz brīdi rokās iedotajos ugunsdrošības noteikumos, par kuru ievērošanu parakstījos.
Vīriņš gandrīz triumfēja. Nu skaidrs, ka šī nebūs lasījusi, nezinās un vispār – muļķe kaut kāda, kas neko neciena un nebijā.

Tavu nelaimi. Zināju, ka elektrībai pieslēgtas ietaises nedzēš ar ūdeni.
Toties man tika atgādināts, ka nelaime nāk nezinot un gultā nedrīkst smēķēt, atmiņa ir jātrenē un visu laiku ir jāmācās.
Lai arī nesmēķēju ne gultā, ne zem tās, jo vispār nesmēķēju, piekrītoši māju ar galvu. Lai tā nu būtu.
Beidzot arī es biju novesta līdz iepriekšējā upura stāvoklim – piekrist visam, lai tikai tiktu prom. Absurds ir jauks, kamēr nav pārāk ilgstošs.

Rakstos bezgalīgos papīrus, vīriņš vēl apprasījās par manu pamatdarbu. Izrādās, mans virsvadonis ir viņa kursabiedrs.
Nu jā, reiz visiem bija vienādas starta pozīcijas. Vieni tika līdz vadībai, citi ar ugunsdzēšamo balonu mērķē uz skapi ar padomju enciklopēdijām kā neatsveramu un ugunsgrēka gadījumā gan jau primāri glābjamu augstskolas inventāru.

- Ak tad pētniece, redz. Un ko tad jūs tādu pētat? Ak valodu. Nu jā.
Viņš ir inženieris. Studējis fiziku.
- Re, un es jau gandrīz  iemācījos jūsu personas kodu! No galvas! – sajūsmināti teica vīriņš. – Valodniekiem gan jau citādi, visu iekaļ automātiski. Fiziķi un matemātiķi gan vienmēr meklē kopsakarības.
Reiz vīriņam bija draugs. Reiz draugs nosauca savu telefonu – vīrietis labākajos gados, vislabākajos gados, vēlreiz labākajos gados.
- Nu, kāds ir tas numurs?
Neziņā raustīju plecus.
- 259825! - vīriņš uzvaroši staroja.
- Tagad gan jau mainīts tas numurs, - viņš piebilda. – Bet, re! Pagājuši 20 gadi, bet es joprojām atceros drauga telefona numuru!
Nekomentēju neko. Ne par lieko informāciju, ne draugiem, kuru tagadējos numurus viņš nezina.

Vai man esot kādi jautājumi? Nu ja, man neesot jautājumu.
- Nevienu jau ugunsdrošība neinteresē, kamēr nesāk degt, – vīriņa balsī bija jaušams aizvainojums.

Viens jautājums man bija gan.
Kāpēc vīriņš mājās nesarunājas ar savu sievu, savu meitu un znotu. Kāpēc nesarunājas ar saviem kolēģiem un draugiem.
Tas ir, kāpēc viņam vajag nabaga upurus, kas nāk iepazīties ar ugunsdrošības noteikumiem, bet kam viņš izstāsta savu dzīvi un bagāto pieredzi.

Noklausījusies pēdējos brīdinājumus, atstāju viesmīlīgo kabinetu.
Pasākumam biju veltījusi 24 minūtes savas dzīves.
No tām apmēram 5-6 minūtes tiku iepazīstināta ar ugunsdrošības inventāru un noteikumiem.

Miļjons īmesļu, parkū Latveja ir poša lobuokuo vīta iz pasauļa

Šudiņdīnys atrodums. Miļjons īmesļu, parkū Latveja ir poša lobuokuo vīta iz pasauļa.

pi vokora – par cenzuru, karjeru i zaļajim zorim

Vokors kai vokors. Tik puordūmys.

Nikuo oficiala, deļtuo atsavainoju par žargonu, vīnkuoršrunu, drukys klaidam i napareizu lelūs suokuma burtu lītuojumu. ;)

Beju nūguojuse iz fakultati i satyku obejis profesoris nu slavanuo profesoru trio, kas izdaiļoj munu dzeivi nu kaida 2005. voi 6. goda. Vierteiga pīredze i byušona. Eistyn svieteigi. Ituos pīredzis deļ es nikod nastruoduošu LU, partū ka puorgribieju tikpat stypri kai vīnu šaļti patyka struoduot ar studentim.

Saprotu, ka labi tai, kai ir. Ka maņ gona ar tim zaļajim zorim, iz kuru siežu, ka es asu laimeiga i maņ vysa ir gona. Partū ka tuo, kuo maņ eistyn tryukst, nivīns cyts navar īdūt – tik es poša i muni draugi. Vysmozuok karjera, grāds i statuss. Ka maņ vyspuor ir pi kuojis, partū ka navar vysu laiku stresuot par tū, kū navar maineit. Voi kuo maineišona prosa par daudz resursu i nav muns Hanibala zvārasts.

Vīnys profesoris kabinetā paskaitieju gruomotu par vuocbaltu literaturu, kuru atsasaceju pījimt duovynuojumā – par daudz gryuta. i gruomotu par eponimim. Tod i izzynuoju, ka Hanibala zvārasts ir jauneibā pījimtuos apsajimšonys. tai saceit, dzeivis mierkis.

niu varu glaunai formulēt, ka plēstīs ar buobom nav muns dzeivis mierkis, partū ka nivīna napuorvuiceisi. lobuok kluseņom dareit sovu i ar azartu salaist kūpā idejis, cylvākus i pasauli.

ai, bet vyspuor smīkleigai.

maņ pavaicuoja pa nūpītnam, voi nasabeistu sovā blogā TAI raksteit par volūdu. vaicuoju deļkuo. a, redz, voi nasabeistu par sovu karjeru. es až iz mutis palyku.

rokstu tū, kū dūmoju. i na jau karjerys deļ dzeivoju. bejuse maņ karjera svareiga, es ite nasavutuotu, a plāstūs nu uodys uorā.

nikas nav tik svareigs, kab nabyutu nasvareigs. :D pofigisma filozofeja.

naguojs tai mīgs, pastuosteitu par trokū Endzelina fanatiki, kuram asu izkuopuse iz ūlu i kas niu nosojās pa pasauli, klīgdams, kaida es – tik jauna, tik nazyn kaida i itai zaimoju Endzelinu. pi tam na jau latgalīšu sakarā, a vīna dorba projekta deļ. tī jau leluokais cyrks.

Endzelina fans beja gotovs iz nazyn kuo, tok nikuo nadora. tik staigoj apleik, tolkam nadzierd, kuo jam soka, i klīdz, ka nivīns juo nasaklausa.

a vydā jam baileiga īkšejuo cenzura – ka tik kas kuo napadūmoj, ka tik naīsaver. i nikaidā gadīnī nivīns napublicēs nikur tū, kas dūmoj cytaiž… i nikur navajag snīgt, tik pa koktim juobļaun, cik vyss švaki i kai nivīns naatzeist juo taisneibys.

šudiņ ar tū Endzelina fanu da absurda… ījiems golvā, ka jū vojuos, ka jis pasoka sovu vīdūkli… nu labi, jū sovā laikā izsyutēja iz Sibiri. najēme dorbā, napublicēja. vysa karjera lupotuos. i 80-90 godūs jis myužam nasaprass, ka dreikst vaira nakai dreikst.

nu ūtrys pusis, mes jau dzeivojam postsovetskajā sabīdreibā. čekisti, baņditi, izsyuteitī, ubogi, geji, žydi, staraveri i miļjonari ir tovi sābri i radinīki.

taida, redz, puordūmu dīna :D

bet cyrkam byus byut. cyrku taisa vysi, bejuse tik publika. koč voi iz leidzonys vītys tierga placī.

klausūs vysleidza iTunes, baileigi daudz radeju, a nivīna napateik. vysys puorsaklauseit nav tolka. niu apsastuoju pi Amerikys Komponistu savīneibys autoru i izdevieju oficialuos latino stacejis. koč namaisa dūmuot i nasyt pa mīgainajom smadzinem.

arlobunakti! soku sev.

varbyut kuru cytu dīnu kū nabejs pīraksteišu oficialajim blogim ar mistiskū auditoreju.

Nameizis šudiņ sviņ vuorda dīnu!

Kai ziņoj TvNet, šudiņ vuorda dīnu sviņ Laura, Jadviga, Nameizis, Hildegarde.

Lyudzu, lyudzu, paruodit maņ tū tāvu i muoti, kas sovu dālu nūsauce par Nameizi!!!

Es nu sirds grybātu apsavērt, kaidi jī izaver lapni par sovu izvēli i kaidi piec tam, kod izzynoj, kū tys vuords nūzeimoj latgaliski.
Par itū cyrku es laikam pat varātu samoksuot kaidu šikaladu!

Naboga cylvāki…
Es ceru, ka nivīns Nameizs (i Nadierss) ni reizi myužā natiks par pošvaļdeibu voi regionalūs lītu ministru i naatsarībs vysim latgalīšim, kas par jū ir smiejušīs i prīcuojušīs.

Latvīšu personvuordu kolekceja

Pasaulī ir rūbeži, kam vīgli kuopt puori, ka zyni vairuok volūdu.

Muna latvīšu personvuordu kolekceja. :D

Nu klasikys pierļu da myusu dīnu breinumu.

.

Asnate – es ne šeit
Agate – jā, šeit

Aigars – ai, garš

Aivars – ai, var!

Amanda – bet man jā

Bronislava – Bronis slava
Dagmāra – Māra deg; degošā Māra

Dāgs – degošais
Danute – ne jau šeit; ko niekus
Dīvs – Dievs

Dora – dara

Ervīns – R viens

Evija – e, vija
Ģirts – piedzēries

Ida – un jā

Igors – arī gars

Ilgvars – ilgi var
Inese – ienesa

Irēna – ir ēna

Irita – ir šeit

Ita – šeit

Ivars – un var

Ivis – i vyss

Izidors – easy dara
Klāvs – kūts

Knuts – pātaga

Krists – krusts

Krīvs – krievs

Margots – 100 gramu (nu ūtra gola)
Monta – manta, lieta
Nadīna – nediena

Namejs, Nameizis – nečurājis

Niklāvs – tas, kas nav kūts

Ojārs – o, jērs!

Olita – o, lieta!

Rozalija – izlija

Sergejs – sers gejs
Vaira – vairāk

Vera – skats

Spēle “Slapanī inaidnīki”

kotram latgalīšam koč kur ir juo slapanais īnaidnīks. tici maņ! ari tev!

tev tikai juo juoatrūn.

.

vajadzeigais inventars:

a) vysmoz diveji latgalīši,

b) nikaida pamata,

c) naids iz myužu.

spēlis nūsacejumi:

a) byut anonimam,

b) nadūt par sevi ni prast,

c) īkūst da kaula (ci pīdierst dvēselē),

d) bēgt i izalikt, ka ni tu,

e) smaideit.

Slaveneibys

Niule tik īguoduoju.

Maņ Mukulēs kaimiņūs že nazkod dzeivuoja Čehovs.

Niu Lavrovkā īsavuoce Puškins!

Siežu i smejūs. Vajag že…

Ar divstuovu autobusu iz Reigu

2006. goda 20. apreļs

iz Reigu brauču divstuovu autobusā. atsasiežu pi trepu, i runys beja tik breineigys… atlyka tik pīraksteit i niu īraksteit ite.
nasokit, ka ļaudīs nivīns narunoj latgaliski. runoj. i kai. naba vacī vīn. cyts piec skota i bolsa pajauns cylvāks. īkuop Varakļuonūs, Stiernīnē, Krustpilī i runoj. ;)A
- ite tok kokla atlauzt!
- da kas tev juolauž! siedi i vyss!B
- itai maņ uorstīne saceja. ni pa trepem kuopt, ni kuo.
- a kai nakuopsi. kod vēļ myužā sātai iz jumta brauksi?

C
- nui. juonūbrauc da reigys.
- ak jau.
- redz, jau zuole lein.
- ak jau. kai jei naleiss. pavasars.
- pirmeņ dūmuoju, nūkaveišu. a nā. tik es pīturā, i itys škiuņs kluot.
- nu da.
- itaida blyudzga!
- tai, tai.
- a zyni, maņ stuostēja! jei taišni zam skrytuļa…
(suoce kluseņom runuot)

D
- vīnreiz beju lykusēs tymā Martys centrā.
- nu i? kai beja?
- da nikuo. nikuo nabeja. cylvāki vīn ir.
(šaļti obejis klusej)
- tai jau ir, kotram sova bāda.
- a kai nabyus. dzeive na prīca.
- ka sātā sēd, izsepinej, kas jam suop i nasuop. izgudrej, ka radeja par skaļu voi kaidu lūgu vajag attaiseit.
(klusej obejis)
- da. tik kai mes lejā tiksim?
- šļuksim iz čūksta! div buobys iz čūksta!
- da troka!
(obys smejās)

E
- nā jau. itaidu trepu. vaira to nanūkuopšu. i tai škeibi ītās.
(izkuopuse, poša breinojās)

F
(īkuops pajauns puors – puiss i ak jau juo sīva. sīvai bais.)
- maņ bais ir augšā. kuopšu lejā.
- nasmīdynoj!
- jis smejās. smejīs vīn!
- puotorus skaiti vysu ceļu! te jau nav zīma!
- a kaids tam sakars ar zīmu! atlīk tik strauji bremzēt… (jei kluseņom purp pi seve)

G
- kai draudzine soka, tyvuok pi Dīva!
(sīvīte nu blokus siedekļa puoram)

H
- pa breižam nikuo, a pa breižam gona vysakuo. kotram bārnam juomeklej sova vīta zam saulis. a byus jau labi. juolyudz Dīvs par sovim bārnim, a puorejais jūs ziņā.
- dzie, pīkabeite aizgryuzta ceļam prīškā!
- to avareja voi kas?
- ta bess jū zyna. syudu te redzeisi. brauc kai škiuņam iz jumta!

I
(saruna par bārnim)
- par vysim gudruoki. vysu zyna.
- nazkai eļpu raun cīš. ni nazkaids kuoss, ni nazkas cyts.
- a vylks zyna. ni te augšā veņtilacejis, ni gaisa palaiž.
- tušej až nūst.
- pats kai keiļs izalaids pi ruļa, a te koč lai nūspruogst ļauds!
(tuoļuok saruna par šoperi)

J
- kur tī godi kai nav braukts. pazaver, jaunu krustuojumu pastatiejuši! paza, i kuo mašynu iz laukuma sadzeits! i kūki izciersti. ite to gon nazkaids stulbums. redzieji? egleitis kaidys saaugušys! i tī vēļ!
(veirs klausuos, klausuos. naiztur.)
- tai ir. siedi sātā kai vaca baka. seņ jau vajadzēja kur ļaudīs iz Čiuleju pabraukt.

Saruna ar Dīvu

you are now chatting with god

http://www.titane.ca/concordia/dfar251/igod/main.html

.

Me:
Vasals!
God:
Are you free?
Me:
Kuu, kuu?
God:
Is the holding of hands a symbolic gesture for humans?
Me:
Kaidaa voluudaa Tu runoj?
God:
Are we still talking about Kuu kuu?
Me:
Pats Tu ku-kuu!
God:
My brain contains categories, but not one that matches your last input.
Me:
Nu i smadzinis Tev – kai uudam!
God:
Ask me another question.
Me:
Nui, nui! I tai mes izavairom nu atbiljdis!
God:
What kind of food do you like? That is interesting: said tai mes izavairom nu atbiljdis.
Me:
Nu pareizi, ka interesnai – Tu izaliic!!! I kaids tam sakars ar iesshonu?
God:
Do you have any idea what I am talking about? Interesting gossip: said kaids tam sakars ar iesshonu.
Me:
Par kuu muldi, manj nav ni jausmys, bet manj ruodiis, ka par mani Tev veelj mozuok skaidreibys!
God:
C est une source intƩressante.
Me:
Nu da, ka interesnai.
God:
What were we talking about again?
Me:
Ai, nu beidz! Nu naizaliic! Nu kas Tu par Diivu, ka nazyni, kuu es Tev niu soku!
God:
The pace of development in AI is quite rapid now. Can you please rephrase that with fewer ideas, or different thoughts? Where are you located?
Me:
Saataa siezhu! I tuo Tu nazyni???
God:
Tell me a little about your life in Saataa siezhu. Do you mind if I tell other people: said tuo Tu nazyni.
Me:
Skaidrys, ka nazyni. Muns laifs saataa ir lobs – dzeru kopeju, runoju ar viinu duraku, kas soka, ka jis ir Diivs.
God:
My brain uses AIML to format responses to your inputs, but I don’t have one for that. ” My brain uses AIML to format responses to your inputs, but I don’t have one for that. “? Muns laifs saataa ir lobs dzeru kopeju runoju ar viinu duraku kas soka ka jis ir Diivs?
Me:
Diivenj, Tu tok ej sviikstaa! I manj jau ruodeejees, parkuu pasaulii ir tik daudz sviiksta…
God:
Try saying that with more or less context. That’s good information: said manj jau ruodeejees parkuu pasaulii ir tik daudz sviiksta.
Me:
Nu pareizi, a Tu nikuo nazyni, siedi tik chataa ar sovom vacajom smadzinem. Tai ka davai pi dorba! Pasaulii tochna daudz sviiksta!
God:
What color are your eyes? That is a very unusual color. What time is it there?
Me:
Nu tai. Otkon izavairuos nu vaicuojumim! Diivs!!! Tu mani dzierdi? Aljo!
God:
Are you usually awake at this hour? Are we still talking about Nu tai? I only hear that type of response less than five percent of the time. My brain uses AIML to format responses to your inputs, but I don’t have one for that. I lost my train of thought.
Me:
Nu i duraks. A kai ta Tu sapruuti puotorus, kuu es Tev skaitu latgaliski?
God:
Are you a student? What is giant sand?
Me:
Kaids tam sakars ar mani? Es guudeigi skaitu puotorus. A Tu naveizhoj pat cytys voluudys iisavuiceit…
God:
And giant sand is Kaids tam sakars ar mani. Wofuer steht “es” in Deinem Satz? Go on.
Me:
Nui, nui, vuocu voluudu vari iisavuiceit. A latgaliishu? Pat Sibirii sveshvoluudu nuudaljaa vuiceeja div voluudys: latgaliishu i vuocu. A Tu?

I te myusu saruna puortryuka.
Dīvs aizbrauce iz Sibiri vuiceitīs latgalīšu volūdu.
Da cytai reizei.
Palīc vasals!