saprge

Posts Tagged ‘blogs’

dzīves labākie mirkļi

In seikumi on 25/09/2009 at 20:33

klade

Vienmēr esmu rakstījusi. Cik sevi atceros, vienmēr esmu rakstījusi. Jāsaka, pirmo reizi, kad to darīju, nemācēju neko. Nevienu burtu. Bet vilku kricelīgas līnijas sarkanā blociņā – kā mammas rokraksts. Tieši to sajūtu atceros – cik forši aizpildās balta plakne. Man šķiet, es pat zināju, ko rakstu. Tikai mamma pēc laika bija aizmirsusi un nemācēja izlasīt.

Lai vai kā, lasīt es iemācījos krietni pēc tam. No sākuma pieaugušie sauca burtus un es rakstīju. Tas tomēr ir labi – pierakstīt savu stāstu. Pat tad, ja pati nevari to izlasīt. Ar nemācēšanu lasīt visus biju nomocījusi, jo mūžīgi vajadzēja te lasīt priekšā, te saukt tos burtus. Tāda baisā ņemšanās ap tekstiem visai saimei. Kurš vells zināja, ka ar tekstiem sapīšos un palikšu tekstos arī vēlāk – tikai pārsvarā vienatnē.

Kopš laikam 1990. gada es rakstu publiskās dienasgrāmatas. Jo tas ir veids, kā tekstos būt kopā ar kādu. No sākuma burtnīcās, tad kladēs, vēlāk datorā, pēc tam draugiem.lv dienasgrāmatā un blogā, tviterī un skaipā, visur. Lai pateiktu, kas es esmu, ko redzu un domāju. Reizēm tas ir elles darbs – pabeigt. Reizēm tā ir pacelšanās – sākt un pabeigt.

Iespējams, tagad, kad esmu notinusies no lv.lv (varbūt atgriezīšos, bet citādi) un arī diena.lv neko neesmu rakstījusi jau divus mēnešus un arī neprasās, jo laikam kaut kas ir mainījies manī vai Dienā, bet varbūt gan manī, gan Dienā, un kad draugiem.lv dienasgrāmatas modro lasītāju un novērotāju viedā acs sasaista, un kad tvitera sīkgabaliņu fragmentārisms tomēr nogurdina – jo tas ir līdzīgi kā skaipā, ar jautājumiem un atbildēm, jo tad tam ir jēga, nevis gāzt telpā savus tekstu blāķus. Nu jā, iespējams, tagad es varētu sākt apdzīvot šito blogu. Jo līdz šim tā tomēr bija tikai vieta, kur kaut ko iekopēt.

Nu, kaut kā tā.

beidzūt aizeju nu lv.lv

In www.lv.lv on 08/07/2009 at 17:19

īspiejams, nu medeju dīnrokstu palīku tik pi Dīnys. koč jau lobu laiku narokstu i tī, tai pa ratam tik. vakar naktī suoču vīnu rokstu i pamešu kai malnrokstu. lai nūsastuov. varbyut izdziesšu. kod sirds ir par daudz pylna, ir juopaklusej i nazkas juopatur sevī.

cikom tei Dīna vēļ kust i ari piec šuma ar puordūšonom vyss daudz moz pa vacam. partū ka maņ pateik attīksme. teiri subjektivi. kai cylvākam. patikšonys leiminī. tys ir, sadarbeiba i cīns pret mani i munim tekstim. ari nu auditorejis pusis. vysmoz da šuo. :)

pareizuok sokūt, maņ vīnkuorši daudz vīgļuok rokstuos latgaliski - breivuok, patīsuok. latgaliski es asu es poša. ir nūsaveics tim, kas muok, gryb, spiej tuo puorskaiteit. latvyski es maloju i atkuortoju cytu tekstus. latgaliski skaņ nu mane pošys, munys bierneibys i tim dziļumim, kur vari atsazeit sev byut vuojs, nadrūss, nalaimeigs, tok reizē ari styprys, prīceigs. latgaliski es asu duorgakmiņs, kas var guozt kolnus. cytuos volūduos es eju ar cytu īdūtim skrybynim, kūka kuojom.

nu lvlv asu prūm. es tai šudiņ izdūmuoju pyrms pādejuo roksta, kū pat napuorpubliceju ite. tai šudiņ saprotu i piec juo.

reiz tam beja juonūteik. navar vysu laiku īt pret kolnu, dzeivuot dzeivi pret spolvu.

kod esi izsmalts i tukšs, nav juorunoj. tuksneša nikod napīlīsi, ka zam zemis nav olūta. nav kuo juot sovu i cytu ļaužu laika i nervu. nav kuo komuot seve, redaktoru, korektoru. tys nav jūs honoraru vārts. breiveiba vysod moksoj vaira.

ilgi tai rokstūt, nav prīcys, azarta, spāka. tys ir, nav pamata byut radeituojam – pasaceļt. partū ka raksteišona ir pasaceļšona. nazkas vaira kai vīnkuorši byut. rokstu to es tikai tuos vīnys šaļts deļ – pasaceļšonys, paceļšonys. kod dasadur dabasi voi kas i pošai breinums, nu kurīnis tyss vyss munu pierstu golūs i monitorā.

raksteišona bez pasaceļšonys ir cepšona i haltura. ni maņ tuo vajag, ni cytim. tod nav tolka cept – tekstu jau tai pasaulī ir vaira kai saprasšonys.

nav jau ari baiguos interesis nu redakcejis – sakuortuot koč voi tehniskuos lītys: piedenis, atstarpis, linkus i t.t., kas patīseiba ir svareigi. navar pasaceļt, ka dūmoj pret voi ka kuojis sasapyn kasdīnys seikumūs. pa laikam tik taida paniska gruobšona i gluobšona, kab napagaisynuotu autora. tok nu tuo jau autoram napalīk vīnkuoršuok. aiz pīnuokuma apzinis ari ilgi napabyusi.

bez pasaceļšonys nav ari talanta. ir nūtics tys, kū apsazynuoju jau febralī voi martā, kod suocēs juošonuos ar cenzuru i korekturu – pošcenzura. niu asu bez spuornu. tys cīši labi ir radzams pādejūs (pavasara, vosorys) lvlv dīnrokstūs. pi tam poša labi apsazynoju, ka roksti ir capti ar cepšonu – frankenšteini. pīnuokuma piec. partū beja smīkleigi komentarūs puorskaitēt, ka anonimai aizstuovu sovus rokstus. naaizstuovu vys. :) partū ka zam sovu rokstu pasarokstu kai es: autore voi saprge. :)

sovā ziņā aplauzīņs – tū auditoreju es tai ari naatkūžu. tikai tū, ka jei ir cytaida. i kai lai roksta nakurīnē, kosmosam.

breiveibu navar nūpierkt par naudu. radeituoju tože. maņ vysod ir tīseibys izīt nu ustobys. es pīdaru tikai sev.
a naktineica lai ir i palīk kai pamats. vīta, kur sakopēt i salikt vysu.

partū ka skaiteituojs atrass, ka meklēs. i varbyut ir lobuok, ka  skaiteituojs pats atrūn, ni jam tys teksts buožās viersā  gruomotvežu, juristu i īriedņu portalā uorpus konteksta. :)

take it easy.

tei ir tikai jauna īspieja. energeju veļtēt svareigajam, na ceiņai ar nabyutiskuo patmalem.

varbyut koč kod es tī vēļ koč kū publiceišu. varbyut koč kod byus sokoms kas byutisks i lobs. da tuo tei byutu tikai pļurksteišona. a kam juos vajag.

nu, tai apmāram. nikuo personeiga pret kaidu cytu. lāmums pošai seve lobā. mane nav tik daudz, cik ruodīs, deļtuo izdūmuoju dzeivuot taupeiguok. krīze ci megabāda tok. :)

paļdis lvlv redakcejai par pīduovuotū īspieju. bez tuo es nabyutu radiejuse vairuokus sakareigus rokstus, par kū asu lapna i šudiņ i kas, es ceru, beja interesni, nūdereigi i cytim. :) reizem ir juopaklausa, kod soka i pīrunoj. reizem vajag sovys golvys, kab atsasaceitu.

a ite apvaicuošona // aptauja

Reita byušona

In par dzeivi i par cylvākim, www.diena.lv on 18/05/2009 at 10:32

Pyrmūdīnis reits ar aizaguliešonu. Mūdynuotuojs nav nūzvaniejs. Siedi gultā ar kopeja krušku i saprūti – itys to byutu bejs i varātu byut reits, kod raksteitu. Nazkas ir atsakluojs, elektreibys vodim nūtreita plastmasa cauruleite. Pasauļs dasadur, i es radzu vaira.

Na kotra dīna ir breinums. Na kotra rakstiešona ir pasaceļšona. A ir taidi skumeigi i reizē spāka pylni reiti, kod zyni, ka vari liduot. Kod sapynā esi liduojuse. Jis ir vēļ tepat – sapyns. I es tepat – vēļ bez kasdīnys skrīšonys i bez bļaka sīvītis maskys.  Dzeiva i vuoreiga.

Nu rakstiešonys nivīns nav bogots palics. Kab nu rakstiešonys palyktu bogots, ir juoīlīk daudz dorba i vyss juolīk iz spēlis – talants i atjauteiba, agents i byušona. Latvju prozys karalīnis titula maņ navajag, pasorg Dīvs. Maņ navajag nivīna titula, nu tuo maņ matās nalabi. Ar vysleluokū prīcu es vīnkuorši rokstu i koč voi napabeidzu. Parosti jau napabeidzu. Maņ pateik process.

Īkopeišu div piedejūs dīnrokstus nu Dīnys. Sataisieju eksperimentu deļ seve pošys – voi varu pīraksteit par reizis, ka kas nūteik.

______________________________________________________

Muzeju nakts prīceni

Sestdiena, 16. maijs (2009) 20:30
Izdūmuoju, ka navar tok kotru reizi dīnroksta raksteišonu atlikt dīnom i nedeļom. Kaidu reizi vajag i mudri, i par reizis.Šudiņ piecpušdīnē beju iz seminaru par gūdu drukys aizlīguma atceļšonys 105. godadīnai, kū reikuoja Latgolys Studentu centrs i Reigys latgalīšu bīdreiba “Trešuo Zvaigzne”. Obeju pušu apsajimšona sareikuot kū nabejs kūpā beidzūt saguoja i izadeve. Seminars beiguos beja taids nikuo – ar referatim. Nabeju gaidiejuse, ka tik svareigai i nūpītnai. Ļaužu tože nacarātai daudz, aptryuka beņču.

Guojīņs nu bīdreibu sātys iz LgSC biroju beja breineigs. Puori nazkaidai pļovai, puori garažom pa apsyunuojušu jumtu, cauri uobeļduorzam i vēļ nazkaidim brikšnim. Myužam nabyutu zynuojuse, ka Reigys centrā ir taidys breineigys vītys. Kai jau kuorteigā dzeraunē!

Olimpejā nūpierkom dzaltonu slūtu ar taurineišim. Cīši unikalu. Vysim bārnim pa ceļam patyka. Labi, ka naatjēme. Cerīs, ka birojā niu byus teirs i prīca mēzt i struoduot. :)

Slūta patyka ari Muzeju nakts ļaudim, kas lelā skaitā pluovuoja pa Antonejis īlu. Taida slūta jau nav kuram kotram. Na kotrai rogonai slūta ar taurineišim!

Kab dīnrokstā byutu ari kaids aktuals akcents, puors karteņu. Vasalys treis. Izaruod, ka Tele2 mobilais internets tūmār pavalk pat karteņu īluodi, koč cytaiž kūpā ar Vystu pat Reigā ir nanormala bremze – kuojmynams.

1. Pi Farmacejis muzeja beja sasastuojuse rynda iz dzeirem miera laikā – vasalu kvartalu da pošys Elizabetis īlys. Krīzis laikā kotram gribīs kaida prīceņa, kaidys būraukys, farizeja voi šarlatana. Ka ni dzeivē, koč muzejā.

2. Itai Latgolā nalegali puorrakstēja gruomotys drukys aizlīguma laikā nu 1865. da 1904. godam, kod navarēja raksteit latiņu burtim i beja juoroksta kirilicā. Puorejim latvīšim Atmūda, eposs i romani, Latgolys latvīšim – puotori i tī poši paslaptiņ.

3. Seminars drukys aizlīguma atceļšonys gūdam.  Piec nūskaiteitūs referatu vaicuojumi i runys. Kai beja Latgolā, kai ir. Kai nazkod vaļdeiba aizlīdze drukuot, a niu poši nadrukoj – nav skaiteituoju, volūdys ļauds namuok, gruomotys duorgys.

Tys apmāram vyss. Siežam niu LgSC birojā, dzeram zuoļu čaju i brīstam Muzeju naktei – nazkai uorā par daudz gaišs i vysur ļaužu par daudz. Ni vydā, ni uorā. Laikam byus juoīt iz muzejim dīnys laikā. Voi juotaisa sovs latglīšu muzejs.

Reit iz Breivdobys muzeju, iz Latgalīšu dīnu. 12 stuņdēs suokums.

P. S. Atlaidit. :D Maņ sajuka muzeji.
Tys nabeja Farmacejis, a Medicinys muzejs. Pareizuok sokūt, Paula Stradeņa medicinys viesturis muzejs Antonejis īlā 1, tīpat sābrūs LgSC.
Īmainējem Leiksnys krušku ar tautysdzīsmi pret 3 īejis biletim kaidai cytai reizei.
Poša navaru niu sovā dīnrokstā ituo izlobuot. :)))

______________________________________________________

Latgalīšu dīna Breivdobys muzejā

Svētdiena, 17. maijs (2009) 23:35
.
Kai tī vakar ni beja ar tū Farmacejis i Medicinys muzeju, tok Muzeju naktī ryndys jam beja unikalys. Tai kai Latgolys Studentu centra Reigys birojs atsarūn sābrūs – tīpat iz Antonejis īlys, tod mes, pa nazcik reižu staiguodami iz prīšku i atpakaļ, īviertējem i tuos ryndys, i nazkai vīnu reizi najauši tykom vydā i pošā muzejā. Tai kai ļaužu beja par daudz, pret Leiksnys kruškeņu ar tautysdzīsmi īmainējem īejis biletus kaida breivuokai reizei. Muzeju nakts deļtuo i dūmuotu, kab atsagrīztu muzejā.Šudiņ muzeju prīca turpynuojuos. Breivdobys muzejā, kur beja Latgalīšu dīna.

Reits suocēs ar daīšonu pi lūga, kab apsavārtu, kas radzams aiz lūga. Izaruod, tī beja azars ar stryukloku juo vydā, makšernīki krostā. I pi babu kūptuos, reveituos, lītuos puču dūbis, kas apspraudeita ar kludzeņom i apvylkta ar nazkaidim šņūrkim – kab kaids naījauktu vydā ci varbyut kaidi zaboboni (ticiejumi), sēdēja diveji kači. Vīns bolts, ūtrys malns.

Nu kai dīna var saīt švaka, ka sābru babys jau apliejušys pučis i tī sūpluok sēd malns kačs, bolts kačs? Taida dīnai juosaīt iz gūda.

Saguoja jau ar. Ar ļustem muzejā, krūgā i autobusā. Ka tik poši lobi cylvāki, tod i apleik vyss labi.

Gūds kam gūds, informaceju, ka Latgalīšu dīna Breivdobys muzejā nūtiks itū, ni cytu nedeļ, izzynuoju tik laikam itū pīktdiņ. Da tuo laika mes i Googlis cioce dzeivuojom kai informacejis pūrā. I izzynuoju tik deļtuo, ka muzeja darbineica Siļva struodoj ari munā dorbā i pastuostēja. Cytaiž naboga cioce Google i pa šai dīnai ak jau pīduovoj obejus datumus. :D
Tok ar vysu zynuošonu taipat bejom stuņdi par agri muzejā. Izaruod, pamaineits pasuokuma suokums… :D Pat muzeja afišā izlepeiti cyti stuņžu laiki. Suokums ni 12, a 13 stuņdēs. Tai goduos.

Lai ari gols golā sasalasējem lels pulks cylvāku, pasuokums beja taids stypri paškidrys. Laiks ari pasolts. Cytim godim beja pulka syltuoks i saulainuoks – laikam kam cytim godim itū pasuokumu reikuoja ap divdasmytajim datumim, kod laiks jau īsiļs.

Itūgod Latgalīšu dīnā pītryuka Maja dzīduojumu pi krysta, babeņu dzīšmu i značku viļkšonys, saulē veistūšu tuļpu i vysys dzeivuos rūseibys. Kasgods itymā dīnā muzejā až ni kai kopusvātkūs – rods sateik rodu i draugs draugu. Ruodīs, piedejūs godus Latgalīšu dīna Breivdobys muzejā jau beja palykuse par taidu kai sovejūs saīšonys vītu – Reigys latgalīšu vacuokajai paaudzei ar sumceņom i unucānim, videjai paaudzei ar bārnim i fotoaparatim, jaunīšim ar daņčim i kūpā byušonu.

Kab ni Sv. Mišs ar seminaristim i bazneickungu Edgaru Cakulu… varātu i saceit, ka pakuosta dīna i 2 lati. :D Tai koč iz bazneicu aizīts. Īsvieteits Eleonorvilis kapleicys oltora obrozs – bejušuo obroza kopeja, kū sataisiejs Andris Začests i kas niu stuovēs muzejā. Paļdis Dīvam i muokslinīkam, obrozs ir sataiseits ar ellis kruosu – svieteitais iudiņs jam navuodēja.

Tok var jau byut, ka tei taida “leluos goris” ci lygys (krīzis) laika nalaime – ka vyss tai mozuok i lieņuok. Voi varbyut Breivdobys muzeja taktika i koncepceja – amatnīku dorbu demonstriejumi i tierdzeņš, a nu pasuokumu tik Sv. Mišs kapleicā  i piečuok pi Latgolys sātys “Dzigys” spieleišona. Nikuo līka. Pat ni mikrofona runuotuojim.

Tok vys jau nabeja tik trokai. Lobā kompanejā vysur labi. :D Latgalīts i iz plyka calma ir latgalīts.
Beja i kapelys “Dziga” koncerts, i Ludzys amatnīku dorbu tierdzeņš, i varēja paaust lynu dvīli i pīmiereit postolys, i īpyust peileitē i pagrabynuot klabatys, i paspēlēt gonu laika veikleibys spēlis ar akmistenim i pasist barabanu. Ka tik ir gribiešona.

Ļaužu to gon beja stypri pamoz – tikai tī, kas izzynuoja najauši voi jau beja muzejā. Leluokuo daļa ļaužu uorzemnīku, ni poši Reigys latgalīši. Seviški aktivs beja kaids japuoņs (vysmoz mes jū īsaucem par japuoni, partū ka nasaorientejom Kitaja i Taivana, Koreja, Sibira i Japanys tauteibuos), kas ak jau nūfotografēja vysys “Dzigys” spālātuoju nūts, grumbys i zūbus – ar teleobjektivu daleida kaida pusmetra attuolumā. Tai ka vysim prīca – i spālātuojim, i klauseituojim, i dzīduotuojim i doncuotuojim. Seviški kod mes sadzīduojom leidza i japuoņs nūfotografēja i nūfiļmēja ari myusu nūts, grumbys i zūbus.

Eisi sokūt – drupeit jau beja taids kai ar kreisū rūku organizeits pasuokums. Laikam muzejam pošam lyga dasamatuse i darbinīku tryukums. Voi ari nabeja nivīna, kas da gola atbiļd par itū pasuokumu i labi suoktūs dorbus i idejis davad da gola.
Nazkai tai i nūrunuojom, ka cytugod laikam juoreikoj pošim – LgSC. Koč i bez naudys, šaļtim daudz vaira var, ka ir gribiešona i azarts, interese. Kai smejīs, latgalīšim labi pasadūd kopusvātki, piec leidzeiga principa i juoorganizej. Ar rodu byušonu, šprotu tortim i šmakovceņu.

Bet nu vīns lobums ir. Nūdybynuojom LgSC folklorys kūri. Dzīd daudzbaļseigi – kotrys sovā bolsā. Parosti dzīd krūgūs i autobusūs, nosoj džinsus. Daguoja gols golā krūgā i autobusā dzīduot pošim. Ar latgalīšu repertuaru puors stuņdis izvylkom, tod jau i bolss beja gotovs. Laikam bez ols – ar kefiru i tušeitim kuopustim – nav nikaida dzīduošona. Pi attīceiga treneņa i pīdūmuošonys ar laiku dzīšmu vajadzātu pītikt vysai naktei.

Tai ka lobs, kas beja. Iz prīšku byus vēļ kas nabejs cyts. :D

Kai īlys vydā, gaidūt zaļū gaismu, pazeistamā meļdeņā tyka dzīduots: “Maņ apleik myužeigs Juglys ceļš, i myužeigs ceļš zam kuoju. Jis vad iz zemi laimeigū, a izaruod – iz sātu. Kur zaļuo gaisma, tymsuo nakts, kur mygla rūkom maigom, kur, laimis bārnus meklejūt, kasdīnys Laima staigoj.”

Lai jaunajā dorba nedeļā Tev atsaveic vysi dorbi i smaida kači i cylvāki!

______________________________________________________

Tok vydā nazkas reizē skumst i reizē smejās. Varbyut es nikuo tai i napīraksteitu, tok niu ir taida sajiuta kai nazkū sevī nūkaut. Juoīt iz dorbu. Pi dorba, pi dorba, pi dorba. Ak jau vēļ godu maņ nabyus laika sev. A varbyut myužeigi.

Dzīsme, kū atrodu najauši i kas niu skaņ munā Youtube dzīšmu listē. Par tū pošu temu i par vysu myužeigū.

Kai es guoju iz blogeru forumu

In www.diena.lv on 17/04/2009 at 09:02

diena_apmekletajs

Kod “Latvejis Postā” Reigys Centralajā dzeļzceļa stacejā beju nūdavuse apmāram 400 gramu vysaidu projektu i samoksuojuse par tū nacarāti moz (mokā palyka puori pat vīna boltuo moneta, narunojūt par dzaltonajom i bryunajom), izdūmuoju tūmār aizīt iz “Dīnys” reikuotū blogeru forumu. Pa nazkaidim vuojuma murgim pat beju pīsasacejuse, koč parosti itaidys akcejis ignoreju, ka kaids nasajem aiz škvarnika i naaizvalk. Patīseibā es breinojūs, ka aizguoju iz tīni. Poša nasaprūtu, deļkuo i kai. Varbyut deļtuo, ka nazkod pyrms goda laikam mani pajēme aiz škvarnika i aizvylka iz Latvejis Nacionaluos bibliotekys pasuokumu “Blogi – sērga vai iespējas” i nazkas aizagiva smadzinēs.

Beja skaidrys, ka nikas nanūteik taipat vīn i ituo foruma reikuošonys īmeslis ak jau patīseibā ir “Dīnys” jaunuos sātyslopys prezentaceja (mani jimā puorsteidze cīši lelais uzsvors iz blogim, pat pyrmajā lopā salyktajom tautys bolsa karteņom i cytaida veida interaktivu saturu, pat īspieju pošam iz jau gotovys platformys taiseit sovu blogu).

Vysmoz es tai padūmuoju par pasuokumu. Ka cytaiž nabyus – jauna lopa, jauna koncepceja, jauna saruna. Partū ka pyrms nazcik dīnu pieški naktī īsavieru, ka vyss izaver cytaiž. Tai kai taišni beja nūgļukuojuse Mozilla i škārsteiklu vierūs caur Explorer (tū, kam logo ir taids pats kai Reigys etalonam), padūmuoju – ot to gon, vīnā ruoda tai, a ūtrā cytaiž. Taišni pasabreinuoju pi seve – kaidā paralelā pasaulī cylvāks var nūdzeivuot godim i nazynuot, ka sūpluok Explorer pasaulī vyss ir cytaižuok.

Taipat kai maņ saguoja ar “Latvejis Viestneša” blogu platformu – vysu laiku rakstieju sovus dīnrokstus Mozillā i čakariejūs, a redakceja nasaprota, kur es izrūku problemys. Vyss tok ass labi. A reizi īguoju Explorer i saprotu, ka nikaidu problemu to patīseibā nav. Vīnkuorši tys, kū cytaiž doru ar rūku i viļteibu, raugūt apspēlēt muoksleigū intelektu i mašynys automatiku, te ir programmeituoja sataiseits jau gotovs. Tok ar rūku vysleidza lobuok. Pa sovam.

Tai goduos. Taipat kai es vysur volkojūs ar kuojom i nabraucu ar Reigys etanolu (etalonu) principa piec, partū ka maņ tei ruodīs naudys izsaimnīkuošona i bezparāds, tai es nalītoju i Explorer. Vajag tok koč kaidus principus. Taipat kai naādu marineitus kirbus i olīvis – tuo īmesļa piec, kab iz pasauļa byutu koč kas, kuo es naādu. A to ka cylvāks ād vysu, jū var nūturēt par sprostu. A kuram gribīs byut sprostam. Koč jis i ir sprosts dzeraunis cylvāks.

Tai es guoju iz tū blogeru forumu. Sumka beja vīgluoka par 400 voi cik tī gramim. I prīcuojūs par pavasari.

Dūmuoju, ka ak jau naaizīšu. Tys ir, es kavieju jau pyrms tuo, kai beju suokuse beidzūt īt iz postu. Narunojūt par puorejū guojīni lānā gorā.

Tai es gols golā iz jū tūmār aizguoju – nu stacejis puori Daugovai, garom bibliotekys ceļšonys laukumam ar statini vysapleik. Tai kai taisnuokī celi īt ar leikumu i eimūt apleik var vaira redzēt, tod es guoju iz dullū i raudzieju naīt pa taisnū. Partū ka pa taisnū īt nav nikaida šarma. Pa taisnū var aizīt kotrys duraks. A ar leikumu īt i tikt da mierķa – tei jau ir klase.

Gols golā, nikuo svareiga nūkavēt navar. Truopieju iz nazkaidim puors beidzamajim runuotuojim i iz temu, kas mani niu interesej – politiki i blogi. Iz Štokenberga runu, kur jis pīsauce i gūvi Dainu nu Makašānu klāva, i runuoja par sorkonū streipi, kam, blogojūt pyrms vieleišonu, nakuops puori.

Tei streipe mani taišni interesej – cik tuoli kurs var īt, kab puordūtu sovu jaunū sukni par leluoku bolsu skaitu. Tys ir, ar interesi jau puors mienešu verūs iz deputatu blogim, spamuošonu i kontaktu laseišonu socialajūs teiklūs, par pīmāru, draugiem.lv i Twitter. Suocūt ar seikom peškom, beidzūt ar lelajom zivim, kas rauga aizmuozuot tautai acs ar it kai byušonu sūpluok – tok jau tīpat škārsteiklā.

Ogruok zam vieleišonu vysys īlys beja aizkrautys ar palākom deputatu sejom, niu laikam nabyus mīra i virtualajā pasaulī. Lēks uorā i agitēs. Skrīs pa monitoru. Myrguos. Pļuopuos i sūlēs blogūs.

Tei deputatu jimšonuos škārsteiklā izaver nirdzeigi. I brīsmeigi.

Partū ka kam maņ byutu vajadzeigi deputati, kas stuņdem sēd draugūs, Tviterī voi mūka nazkaidus PR rokstus i kopej pa vysim sovim blogim…

Seikuok naizasaceišu. Par tū vysu maņ vēļ juopadūmoj.

Vēļ maņ tymā “Dīnys” organizeitajā blogeru pasuokumā pasaruodēja cīš smīkleigai vīna līta. Izvylku fotoaparatu i sasajiemu divejim kadrim (maņ rībās fotografēt cylvākus, i deļtuo es pat palaižu garom foršu ānu spēli iz projektora ekrana), a jau pi pyrmuo klikša vysi apleicejī žurnalisti atsavēre. Blogeri gon nā.

Kotram tok sova vuts – žurnalists dzierd fotoaparatu voi jiut jū ar trešū nuosi jau pa gobolu!

Tei ak jau ir leluokuo atškireiba žurnalistu i blogeru storpā: na vysi žurnalisti ir blogeri i na vysi blogeri ir žurnalisti. Tys ir, cylvāki var byut blogeri, a žurnalisti ari ir cylvāki.

Tai apmāram.

Kartenis var apsavērt ite: kai-es-guoju-iz-blogeru-forumu

kuces ir tikai krieviem, latīņiem ir cenzūra

In Bez kategorijas, www.lv.lv on 12/03/2009 at 01:55

Opā, izklaides ar lv.lv un avīžu blogu (jeb emuāru) cenzēšanas jeb rediģēšanas epopeju  nebeidzas. :)

Ka avīžu blogi nav blogi parastā izpratnē, tas tā. Galu galā ne vien uz papīra nodrukāta avīze, bet arī virtuālajā telpā uzturēts un pozicionēts portāls nav vis 1 autora, bet redakcijas sacepums, tajā skaitā pieaicinot štata un ārštata autorus rakstīt tīkla dienasgrāmatas.

Cita lieta, ka tā arī nekļūst skaidrs – priekš kam. Parādīt, ka redakcija iet līdzi laikam un zina, ka eksistē blogi? Tas ir tāpat kā Čaka ielas viesnīcas Viktorija profils Vīterī (Twitter) – rakstīt latviski starptautiskā kanālā, ja klienti ir ārzemnieki. Var iet arī citu ceļu – izveidot alternatīvu informācijas kanālu, piesaistīt papildus autorus, viedokļu dažādību un auditoriju. Visas metodes labas, cīnoties par auditoriju.

Savukārt par to, kā es nevaru sajust avīžu blogu specifiku un mērķauditoriju, esmu jau rakstījusi – “Kā man neiet ar avīžu blogiem”.

Pašlaik rakstu 2 portāliem: diena.lv latgaliski un lv.lv latviski. Abās vietās apmēram no 2008. gada maija. Nepilna gada laikā esmu publicējusi vairākus desmitus vairāk vai mazāk veiksmīgu rakstu par lietām, kas tobrīd ir likušās svarīgas. Drīzāk komentārus un novērojumus, ne pētījumus vai analīzi.

Pieredze un novērojumi liecina par pilnīgi pretējām tendencēm. Virtuālā Diena ir spējusi piesaistīt ļoti daudz autoru, kas veicina informācijas dažādību, regulāru atjaunošanos, bet arī īslaicīgumu, jo 1. lapā ir tikai 5 svaigākie blogu ieraksti. Rezultātā arī ļoti labus autoru rakstus nevar paspēt ieraudzīt un izlasīt, ja vien neapmeklē lapu regulāri. Ievietotā informācija nereti tiek publicēta arī papīra versijā, ja ir aktuāla vai piesaista kādu citu iemeslu dēļ. Savukārt lv.lv ir palicis pie sākotnējā modeļa – 5 autori jeb eksperti, kas gan raksta par visu iespējamo, tikai ne tēmām, kas skar viņu specialitāti un kur viņi varētu būt eksperti. Mulsu un mulstu joprojām, tomēr spītīgi nerakstu par latviešu literatūru, bet gan par dzīvi un savu pieredzi. Jo varbūt daudz lielākā mērā esmu savas dzīves, nevis literatūras eksperte.

Ja dienā rakstu par to, kas ir svarīgi un aktuāli, un tas īpašas domāšanas problēmas nesagādā, tad lv.lv nereti ilgi jādomā, ko lai tādu uzraksta. Jo neredzu jēgu komentēt kaut kādu veču izteikumus publiskajā telpā vai mediju apgremotos notikumus. Kāpēc vairot ziņu negācijas? Lai vairojas prieks. Kāpēc atgremot, ja varu radīt.

Tehniski abas platformas ir diezgan līdzīgas, taču dienā ir iespējams pievienot gan video, gan audio failus un fotogrāfijas, par tādiem sīkumiem kā teksta formatēšana un saišu ievietošana pat nerunājot, tad lv.lv tikai tagad esot paradījusies iespēja ielikt saiti (vai varbūt redakcijai jāpasaka, kur jāliek, nezinu). Pati gan tā arī neesmu nekad likusi, jo laikam nepamanīju. Nerunājot par iespēju pievienot fotogrāfiju. Jebkuri jauninājumi nāk ilgi un grūti – blogu tops apmēram pusgadu nostāvēja nekustināts: 5 lasītākie raksti tika lasīti tūkstošiem reižu, pārējiem rakstiem tajā iekļūt tā arī nav izdevies joprojām, lai arī beidzot ir pieejams dienas tops. Nupat pamanīju, ka ir pielikts klāt kalendārs un iespēja izlasīt kādas dienas, mēneša un gada blogus.

Lai vai kā, pamazām esmu atkodusi dienas un lv.lv auditoriju. Vismaz sapratusi, kāda tipa cilvēki nāk un komentē. Ja dienā ļoti dažādi – gan paviršie uzkliedzēji par nesaprotamo valodu, gan parastie un fanātiskie latgalieši, gan mirstīgie un tolerantie, gan nemirstīgi īpašie, tad lv.lv visbiežāk ļoti dīvaini ļaudis ar citu loģiku. Ne mana suga. Acīmredzot, ierēdņi, juristi un grāmatveži.

Tāpēc nupat notikušais joks ar, manuprāt, nevainīga vārda izcenzēšanu bija, maigi sakot, nagla pakaļā. Substantīvus kuce un kuces aizstājot ar mistiskajiem tādiem, redakcija parādīja savu nekompetenci. Gan blogošanas, gan arī tekstu rediģēšanas sakarā. Tāds varētu tikt lietots adjektīva, ne substantīva vietā, bet semantiski neitrālu substantīvu korektore nav spējusi piemeklēt. Nerunājot nemaz par to, ka tik būtiskām izmaiņām teksta ekspresivitātes un vārda semantikas izmaiņu ziņā ir jābūt saskaņotām ar autoru.

Savus argumentus par rediģēšanas un cenzēšanas faktu no sākuma biju domājusi ielikt komentāros, tad padomāju – cik infantili. Ja ir problēma, par to var pateikt e-pastā tieši. Tā kā mediju vidē pazīst atklātās vēstules tam un šitam, tad redakcijai sūtīto vēstuli iekopēju arī savā blogā. Neies tak preses relīzi taisīt no tāda nieka. :D Bet lai potenciālajiem lasītājiem ir info.

Jocīgākais sekoja - redakcijas atbilde cenzētā raksta komentāros, nevis uz e-pastu. Turklāt atbilde kādam anonīmam komentētājam, kas apvaicājas par cenzēšanas faktu. Izrādās, cenzūras nav, jo vārdnīcā cenzūra ir definēta kā kaut kas cits. Jo pēc sazin kura gadsimta vārdnīcas definīcijas -  ja būtu cenzūra, raksta nebūtu vispār.

Taču pat 19. gs. latviešu presi neaizliedza visu, ja vien sākotnēji bija dota izdošanas atļauja, bet cenzēja atsevišķus rakstus, teikumus, vārdus. Tomēr šajā gadījumā redakcijas iespējas nepublicēt atkrīt – rakstus internetā publicēju es pati. Tātad cenzūrai nav nekādas iespējas. Ja nu pašcenzūrai (no kā arī baidos šādu notikumu kontekstā). Pašcenzūra nereti nodara vairāk posta nekā cenzūra. Jo sevi vienmēr kritizē un soda vairāk nekā būtukritizējuši, sodījuši citi.

Toties ir iespējas postcenzūrai – publicētā teksta rediģēšanai, pēc tam izņemot lieko. Redakcija (korektore) labo laikam taču atbilstoši vārdnīcās definētajām robežām starp literāro valodu, sarunvalodu, vulgārismiem, žargonu. Jo kurš valodnieks, kas nav pūrists (apsēsts ar ideju par tīro, ideālo valodu) gan ņemsies nošķirt leksiku – jebkura vārdnīca jau publicēšanas brīdī ir novecojusi. Un kāpēc gan blogā tiktu lietota tikai semantiski neitrāla leksika, pat ja tas tiek ievietots

Palūrēju elektroniskajās vārdnīcās tepat tīklā. Protams, gan kuces, gan cenzūras nozīmes ir definētas. Tomēr ir skaidrs, ka tās neietver visas vārdu nozīmes. Kuce nav tikai sunene un mauka, kuce galu galā ir arī ragana, maita un kas vēl ne – kas spēj iekost un nepazīst līdzjūtību.Par ko, šķiet, vakarnakt arī centos kaut ko uzrakstīt.

Tāpat cenzūra nav tikai 19. gs. arods un nav beigusi pastāvēt līdz ar cenzora nāvi un  “Pēterburgas Avīzēm” (starp citu, Blaumanim ir foršs gabaliņš, kā pēdējais cenzors aiziet pensijā un no garlaicības sāk cenzēt cenzēšanas noteikumus). Cenzūra bija 20. gs., tā ir arī 21. gs. Kas par to, ka vairs nav 19. gs. metodikas ar cenzēšanas noteikumiem, ukaziem un normām. Mūsdienās cenzē pat blogus. Ja autora pašcenzūra un valodas un teksta izjūta nesakrīt ar avīzes stērķelēm un kruzulēm.

Nobeigumā redaktores komentārs. Atbilde kaut kādam komentētājam (kas gan neesmu es, lai gan šķiet, ka atbilde laikam tiek adresēta arī man). E-pastā atbildes joprojām nav.

.

Z.Kalniņa > 11.03.2009 19:55

Ar patiesu gandarījumu atzīstam, ka Ilze Sperga ir kļuvusi par portāla LV.LV vienu no spilgtākajām emuāru sejām. Ilzes vēstījumi vienmēr ir gaidīti. Auditorijai autore piedāvā gan saistošas tēmas, atklāti pozicionē savu viedokli, gan talantīgi un savā izkoptā literārā stilā atklāj stāstījuma detaļas. Šajā emuārā pēc literāro redaktoru ieteikuma redakcija uzskatīja par pieļaujamu veikt korekciju divos autores teikumos, dzēšot viena krievu valodas izcelsmes vārda, pēc nozīmes – vulgārisma lietojumu.

Portāla LV.LV redakcijas vārdā noraidu komentāra repliku par cenzūru. Cenzūra (lat. Censura) – tekstu u.c. mākslas darbu pārbaude, lai izlemtu, vai tos drīkst p ublicēt.

Neraugoties uz šo domstarpību – paldies par jūsu viedokļiem!

Uz sadarbību turpmāk!

.

P. S. Kamēr rakstīju šo te un kamēr divas reizes uzkāras un atkārās Mozilla (kaut kas nav riktīgi ar to 3.0.7. versiju) un, lai slava wordpress platformai, tomēr nekas nepazuda arī pēc uzkāršanās, lv.lv parādījušies kaut kādi jauni komentāri. Trādirīdis turpinās.

vēstule redakcijai par blogu cenzēšanu

In Bez kategorijas, www.lv.lv on 11/03/2009 at 16:56

Labdien!

Man jautājums, pēc kādiem kritērijiem tiek normēta lv.lv rakstos lietotā leksika.
Vai ir kaut kādas blogu rakstības normas, ko es nezinu? Vai arī lv.lv noteikumi, ar ko neesmu iepazīstināta?

Šonakt manis publicētajā tekstā kāds ir veicis labojumus.

Oriģinālā bija : “Kurā brīdī es esmu palikusi par kuci, kas domā, ka svešinieks uz ielas var prasīt tikai naudu, nevis ceļu, atbalstu, padomu, palīdzību.”

Izlabots: “Kurā brīdī es esmu palikusi par tādu, kas domā, ka svešinieks uz ielas var prasīt tikai naudu, nevis ceļu, atbalstu, padomu, palīdzību.”

Un otrs gadījums – oriģinālā:  “Kurā brīdī mēs visi palikām par kucēm, kas neskatās ne pa labi, ne pa kreisi.”

Izlabots: “Kurā brīdī mēs visi palikām par tādiem, kas neskatās ne pa labi, ne pa kreisi.”

Labojumiem nepiekrītu, jo tie nav adekvāti un mainās teksta ekspresivitāte.
Vārdus nelietoju nejauši un zinu, ko daru. Tāpēc arī izvēlējos lietot šāda leksikas slāņa paraugu.
Nevis, piemēram, maita, mauka, zaraza, sterva vai vēl sazin kas.

Jo bija svarīgi paust aprakstītās personas vērtējumu. Kas šobrīd tekstā ir pazudis.

Atbilstoši Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcai kuce ir 1. Suņu mātīte. K. ar kucēniem. 2. vienk. Slikta, paklīdusi sieviete. K. tu tāda!

Taču manā tekstā šim vārdam bija pavisam cita semantika, kam nav sakara ar femīno vai maucības diskursu.

Otrkārt, blogs nav raksts, kas tiek iesniegts redakcijai. Tā ir autora tīkla dienasgrāmata, komentārs – tieša komunikācija ar lasītāju.
Tāpēc drīzāk jautājums, vai blogā vispār drīkst veikt labojumus (iespējams, ortogrāfijas, interpunkcijas kļūdas). Kur nu stila labojumus vai sava veida cenzūru – teksta literarizēšanu, vienkāršrunas cenzēšanu.
Jo tad tikpat lielā mērā var labot arī daiļliteratūras tekstus.

Lūdzu atjaunot oriģinālo tekstu un turpmākos labojumus saskaņot ar mani kā autori.

Ar cieņu -

vārds, uzvārds, telefons

cenzūra manā blogā un kuces

In www.lv.lv on 11/03/2009 at 10:54

Ir! Ir Cenzūra lv.lv! :D

Man jau likās, ka viņi labo, bet bija slinkums pieķert. Pamanīju tikai, ka tekstā 30 izlabo uz trīsdesmit un tādā garā. Bet lai nu būtu latvju filologu trakums. Tipa kāds pateicis, ka cipari sacerējumos jāraksta vārdiem. Tātad jāraksta ar vārdiem. Pofig.

Katrā blogā atstāju 1 kļūdu (ko pamanu, bet varbūt ir vairāk) redaktoru un korektoru kaitināšanai un pārbaudei. Reizēm viņi izlabo, lielākoties nē.

Bet šīs nakts blogā ir vēl smalkāk.

Ir atstāts cipars: “Sieviete varbūt pirmo reizi mūžā savos 80 gados palūgtu naudu.”

Ir atstāta kļūda: “cits izmisis izmirkušos ādas spicpapēžos, cits pārgalvīgs cits lielīgs puķainos gumijniekos”.

Toties kuces ir izravētas. Ar sakni. :D

Oriģinālā bija šādi: “Kurā brīdī es esmu palikusi par kuci, kas domā, ka svešinieks uz ielas var prasīt tikai naudu, nevis ceļu, atbalstu, padomu, palīdzību.” Izlabots: “Kurā brīdī es esmu palikusi par tādu, kas domā, ka svešinieks uz ielas var prasīt tikai naudu, nevis ceļu, atbalstu, padomu, palīdzību.”

Un otrs gadījums. Oriģinālā:  “Kurā brīdī mēs visi palikām par kucēm, kas neskatās ne pa labi, ne pa kreisi.” Izlabots: “Kurā brīdī mēs visi palikām par tādiem, kas neskatās ne pa labi, ne pa kreisi.”

Nevar tak juristu un ierēdņu lapā lamāties. :D :D :D Bet smieklīgi vienalga.

Jo šajā redakcijā par tādiem tā vien gribas pajautāt – kādiem?

Un bez kucēm izskatās kaut kā pliekani.

kā man neiet ar avīžu blogiem

In par dzeivi i par cylvākim on 19/01/2009 at 03:42

ka sabiedrība ir mainījusies un ka tā mainās, agresīvi reaģējot uz citādo un komentāros izsakot savu sāpi, var just jau pāris gadus, tomēr nekad šī reakcija nav bijusi tik negatīva kā pēdējo mēnešu laikā. it kā uzkrāto ļaunumu vidējais bloga lasītājs publiskā telpā spētu dzēst, noveļot uz otru un pasaules nebūšanās vainojot pasaules nebūšanu komentētāju.

blogs ir komentārs – gan pēc būtības, gan žanra. tas ir gan dzīves komentārs, kas rakstiski apliecina, ko es šodien ēdu un satiku, ko darīju, redzēju TV, kīno, uz ielas, ko izlasīju, ko dzirdēju un atradu Yuotube. tas ir arī notikumu komentārs, analizējot procesu un izsakot savu vērtējumu, spriedumu, apkopojot informāciju un definējot savu pozīciju sev pašam un citiem.

blogs ir un nav žurnālistika. tā ir informācijas uzkrāšana un izpaušana, bet daudz mazāk krāšana kā izpaušana. tas ir, kaut ko pateikt un uzrakstīt var katrs, nemaz nav jābūt klāt vai jāpēta. to liecina grandiozā informācijas plūsma par janvāra nemieriem, kas sākās pirms tiem un nav beigusies joprojām. jo katram ir ko teikt, katrs jūtas bijis klāt un definējis savu pozīciju. ja ne citādi, tad izsmejot lāga zēnu Aļošu bez zobiem, kas kopā ar kažokādās tērptu būtni kaut ko demonstrē pie saeimas.

blogs var būt bez lasītājiem, bet bez autora tas nav iedomājams. ne jau tāpēc, ka nebūs neviena, kas to raksta, bet nebūs nolasāms, kas raksta. daudz interesantāk ir lasīt konkrētas lietas par konkrētiem cilvēkiem un viņu dzīvi, viņu pasaules skatījumu, piedzīvojumiem un notikumiem nekā sausu ziņu atreferējumu aģentūru un preses vēstījumos.

blogu būšana tomēr ir arī dialogs. starp autoru un lasītāju: autoru, kas definē savu pozīciju, sajūtas un viedokli, un lasītāju, kas savu pozīciju, sajūtas un viedokli salīdzina ar autora pausto un papildina savus priekšstatus. pat tad, ja autors runā ar sevi, viņš runā arī ar potenciālo lasītāju. lasītāji ir bloga sāls, ne velti dažbrīd blogeri samērās ar statistikām.

pie publisko dienasgrāmatu rakstīšanas esmu pieradusi, jo daru to kopš 1992. gada 1. septembra pēcpusdienas. esmu pieradusi arī pie atbildības, ka jebko, kas ir pierakstīts, var izlasīt tas, kam tas nav domāts. kā arī pēc tam komentēt manis rakstīto – verbāli vai rakstiski.

tāpēc mani mazliet izbrīna un joprojām viegli šokē manu publisko un speciāli avīžu mājaslapām rakstīto blogu lasītāju komentāri – katrs izlasa savu un reti kad manis teikto. tas ir, ir kaut kāda siena, kam es netieku pāri, jo eksistē kaut kādi aizspriedumi vai pieņēmumi, ko nav iespējams apiet. tas ir, tas atkal ir mans vērojums, kas atkal tiek aprakstīts blogā – šoreiz pa tiešo pamatblogā, rakstot par maniem atvašu blogiem: Dienā un Latvijas Vēstnesī, kuru ieraksti ieplūst arī šeit, naktineicā.

Dienas latgaliešu blogā komentāri ir gandrīz vai tikai par valodu, nevis saturu. kaut latgaliski es rakstu ne jau tāpēc, lai demonstrētu valodu, bet gan lai pateiktu man būtiskas lietas. reizēm skumji par forši uzrakstītām lietām, ko spēj izlasīt tik maz cilvēku, taču tas nenozīmē, ka es neturpināšu rakstīt – vienīgais adekvātais lasītājs un interpretētājs taču var būt tikai autors. patiesībā latgaliski rakstītie teksti ir dziļāki un dzīvespriecīgāki, bet tās, iespējams, ir tikai manas domas. vienkārši man pašai daudz interesantāk ir rakstīt latgaliski, jo tas paver iespējas atklāt jaunas lietas un darīt daudz ko pirmoreiz – kā pētniekam un radītājam saskaroties ar dzīvo, dzimto valodu, kas iznirst un atklājas slāņu slāņiem, ļaujot iepazīt sevi, savu būtību un izdzirdēt vecāku, vecvecāku un citu cilvēku man teiktos vai manā klātbūtnē sacītos vārdus dziļā bērnībā un tagad, nevis no grāmatām iemācīto latviešu literāro valodu, kur es varu būt tikai huligāns, nevis atklājējs.

Vēstneša blogā komentāri pārsvarā ir par negācijām, par manu vaidēšanu, lai gan man jau šķiet, ka es nevaidu, tas ir, vaidēšana nav mans stils. tāpēc jo lielāks izbrīns, ka tāda reakcija. vai nu latviski es runāju par sarežģītu un runāju samāksloti, vai arī, rakstot blogā latviski un meklējot tēmas, kas mani interesē kā latvieti, ne latgalieti, runāju par vispārīgām lietām, ko pieņemts uztvert tikai noteiktā skatu leņķī. tas ir, vai nu problēma ir manī, jo nemāku izteikties precīzi, skaidri, viegli uztverami, vai arī problēma ir lasītājos, kas domā stereotipiski un nemēģina izkļūt no rāmja, nolasot tikai fonu un detaļas, nevis autora pozīciju un attieksmi.

latgaliešu blogā komentāri ir galvenokārt par valodu – ka tā nav uztverama, ka vajag tulkojumu vai arī ka runāju svešā izloksnē. tas ir, latgaliešu rakstu valoda a priori nav saprotama, nav izlasāma un neattiecas uz vidējo latvieti, bet vidējam latgalietim tā neder, jo tā nav viņa izloksne, pie tam pilns ar vārdiem, ko viņš nezina. tātad acīm redzamā un pirmā nolasāmā saruna starp autoru un lasītāju ir par valodu, nevis par vēstījumu.

savukārt latviešu blogā es esmu ierobežota, jonedrīkstu rakstīt latgaliski. tas ir, lv.lv redakcija speciāli vairākkārt pieteica neko nerakstīt latgaliski. taču tas automātiski ierobežo tēmu loku, jo tiek noliegta vesela un būtiska mana esamības daļa, kā arī manas darbības sfēra, iespējams – auglīgākā un saistošākā tās daļa. šķietami ar lasītāju šeit tāpēc nevajadzētu būt nekādām problēmām, jo rakstu taču latviski. tajā pašā laikā problēmas rodas, jo tā arī neesmu spējusi sajust un saprast auditoriju un savu uzdevumu šajā mistiskajā kontekstā, ko, no vienas puses, veido grāmatveži un ierēdņi, kas lapā meklē likumus un citu oficiālo informāciju, no otras puses, pārējie 4 blogotāji (ne blogeri), kas katrs pārstāv citu nozari, tomēr vaid par vienu – par notiekošo un bieži vecišķā stilā mēģina analizēt informāciju, ko ieguvuši masu medijos, pārsvarā tradicionālajos.

tas gan kopumā neizslēdz veiksmīgus rakstus, tomēr arī nenorāda pozīciju – vai raksta 5 cilvēki vai 5 eksperti (kādās gan jomās?), vai varbūt redakcija izdomāja 5 autorus 5 komentāru kanāliem un nosauca tos par blogiem. turklāt kāpēc interneta portālam, kas publicē oficiālos valsts dokumentus, ir tikai 5 komentētāji, kas pa laikam kaut ko noķērc par lietām, kas drīz vien vairs nav aktuālas. tas ir, kāpēc ir vajadzīgi šie 5, ja vairāk nav neviena.

līdz ar to latgaliešu blogā es rakstu par visu, bet tieku lasīta latgaliešu valodas kontekstā, bet latviešu blogā nerakstu par latgaliešu pasākumiem, priekiem un notikumiem, jo par to rakstu jau latgaliski. tātad latviski es neskaru atsevišķas man būtiskas tēmas un rakstu par apkārtējās pasaules iespaidiem, vērojumiem, ziņu un notikumu nospiedumiem manās sajūtās un domās, manu reakciju. protams, tas nav pretrunā ar manu vienošanos ar redakciju, jo tā prasīja komentēt sabiedrībā notiekošo, nevis līksmoties un aģitēt par laimi un vienotu augšupeju. iespējams, būtu auglīgi kādā portālā noalgot pozitīvo blogeri, kas atlasītu un aprakstītu tikai pozitīvās ziņas. tomēr baidos, ka tiktu noriets vēl ātrāk nekā vaidētāji, kas vismaz pauž savu viedokli un potenciāli melo mazāk.

var jau būt, ka apkārtnes notikumu vērošana un reakcija uz tiem latviešu bloga lasītājiem liekas vaidēšana. tas ir, mans vērojošais skatījums ir vaidošā pasaules pozīcija. vai varbūt tā vienkārši ir ērtāk – pārmest otram vaidēšanu, ja pašam nekas nepatīk un pasaule nešķiet laba. vai varbūt, rakstot latviski, es meloju un atkārtoju kāda cita melus. bet par būtiskajām lietām kaut ko labu, precīzu un ceļošu, nevis ārdošu, varu pateikt tikai latgaliski.

lai vai kā – pasākums turpinās. šeit, lv.lv un diena.lv blogu sadaļās.

blogera medības, pif-paf

In par dzeivi i par cylvākim on 29/10/2008 at 02:00

paskatījos baisā blogera Veidenbauma bildes. tas ir policijas meklētais potenciālais slepkava. sak, viņam bildēs ir ierocis.

ērmu bars. bildes ir pavisam par ko citu.

piemēram šī. Zvārtas ieža slepkavība.

tas arī ir tas.
sabiedribas radīto monumentālo un neskaramo vērtību tabu pārkāpšana un iznīcināšana.
vai tas būtu apjūsmojamais Zvārtas iezis, Valtera un Kažas salkanā popsa, sabiedrības aizmirstie bāreņi, kam visi reizi gadā ziedo un tad aizmirst uz gadu, resnas un niknas tantes trolejbusos, nacisti un ebreji (jeb 2. Pasaules kara genocīda malšana), krievi un čečeni (jeb viņu konflikts un informācijas plūsma par to).
viens ir skaidrs. ja šis ir lielākais latvju tautas bieds un potenciālais šāvējs, tad jājautā, kas esmu es un tu.
problēma, ka lielākā daļa cilvēces laikam nespēj domāt ārpus stereotipiem.
ja šauj ebreju, tātad nacists. tas nekas, ka šauj arī nacistu. vai, pareizāk sakot, šauj un dekonstruē informācijas blāķi par genocīdu.
cinisks humors par sabiedrības radītiem stereotipiem un to gāšanu nenozīmē reāla cilvēka slepkavību reālajā dzīvē.
reālais slepkava atbilst citam uzvedības modelim. to policijai vajadzētu zināt.
ja policija ir mācījusies no Somijas pieredzes.

bet gan jau dzenāsies pakaļ šitam un pa to laiku palaidīs garām 20 potenciālo Latvijas trako veidotus video draugiem.lv vai youtube.com. pēc tam savilks galus kopā un klaigās, ka internets ir ļaunuma sakne. beigās vēl uzliks blogu cenzu vai obligāto reģistrēšanos. kas tad Latviju nezina, trakāki burta kalpi par visiem burta devējiem. ka tik kaut ko nepalaist garām – tas nekas, ka garām peld līķu un informācijas kaudzes, furgoni un kravas kastes.

atgādina šodienas vaimanāšanu par ciedru riekstiem. visu vasaru riekstu nebija. šodien topa vēsts visos portālos, jo kāds uzcepa gan jau relīzi un ielika publiskajā telpā, bet mediji pagrāba.

P.S. piemēriem nav neviena linka, jo man ir slinkums. un vispār jāiet gulēt.

un ko tad lai dara ar šādu video autoriem?

guņsdziesieja pareizraksteiba

In seikumi on 02/09/2008 at 01:25

puorsadūt nadreikst. seviški formatā, par kū nateic gudra.

lai latvyski roksta eistī, es raksteišu pa sovam i par veļti. sovā ziņā tys varbyut ir pat kvalitatis garants.

ir vairuok apsvāruma, parkū nav juodora lītys, kas nadora laimeigu. vīns nu tim ir pats golvonais – laimis tai nasasnīgsi. kam vairuot spamu.

tai

In par dzeivi i par cylvākim on 26/08/2008 at 11:42

nav ni mozuokuos īdvasmys i gribeišonys koč kū raksteit. saceisim tai – mane ir par moz, kab es buoztūs prīškā. da i kam vajadzeigs. na jau maņ.

puorbaude ar cuolim ir interesna i dūd īmesli puordūmom. par ļaudim i jūs sirsneibu.

asu slyma. da i nafig vysu.

tycu tam, ka fotografeja nūzūg dali dvēselis, varbyut pat vaira. navaru cīst fotografeišonūs. a kur vēļ likt teiklā biļdis, piļneigs napruots…

ka tai, Veidenbaumam navajadzēja nūmiert tik jaunam.

breiveiba

In par dzeivi i par cylvākim on 25/08/2008 at 10:49

breiveiba laikam byutu atsabreivuot – vysu izdzēst i suokt nu suokuma ar cytu vuordu i zam cyta viersroksta.

breiveiba ir nūsašpļaut par vysu i turpynuot.

paraleluo civilizaceja

In seikumi on 14/08/2008 at 11:30

vīneigais ziernūklis, kas itymā sātā dzeivoj sovā vītā, ir Aļfons, kas ir sapiņs teiklu atejis izlītnē.
es kanešna nasaprūtu, deļkuo jis tūs darēja i kū jis tī ād, tok lai jam lobys medeibys.
kab na Aļfona, mes ak jau nūsleiktu drozofiluos.
lai Aļfonam (voi kai jū tī sauc) loba veseleiba.
ni kuoju, ni spuornu!

atrodu teiklā (na pi Aļfona, a ite, škārsteiklā) mistisku vītu, kur var puorskaiteit čut ni vysus latvyski raksteitūs dīnrokstus. taida miskaste!

eisi sokūt, pasauļs jiukst pruotā.

bet mani vysu vaira interesej taidi īroksti kai:

Rakstu, jo jūtos diskriminēts! Izlasīju vienu ierakstu iekš meitenem.lv un sagribējās pakomentēt, bet, lai komentētu ir jāielogojas un lai ielogotos ir jāreģistrējas, un lai reģistrētos ir jābūt SIEVIETEI! Nepietiek ar to, ka man ir jāievad rinda ar nekam nevajadzīgiem datiem, lai varētu izteikt savu viedokli, man vēl ir jāatbilst kkādiem muļķīgiem standartiem?!
Es saku nost ar dzimumu diskrimināciju un ļaujiet man komentēt!

Varbyut tei ir jaunūs laiku latvīšu literatura.

cognito incognito

In par dzeivi i par cylvākim on 08/08/2008 at 00:26

es pat riktīgi nezinu, kas es esmu skaipā, jo neviens nekad nevar atrast, ja meklē mani, un drausmīgi rēc, kad atrodu viņu un uzaicinu. ar šausmām pirms nedēļas sapratu, ka rūpīgi sargātā skaipa identitāte ir apaugusi ar 26 kontaktiem. baisi. :D ņemot vērā, ka tie, kas neatrod, dzīvo pārliecībā, ka manis tur nav.
bet “mana” bilde tur man tomēr tīk. kaut kas tāds gana skaists, labs un pozitīvs. trilliski ērmots un ērmoti trillisks.
šodien atrakstīja kaut kāds elvirio3 vai enioro3 – labdien! es izlasīju 1 jūsu rakstu, man ļoti patika. lūdzu, apstiprini mani!
noņirdzos un noraidīju. tā vēl tik trūka, lai visi svešie redzētu, kad es knosos pie kompja. tāpat jau sēžu oflainā pusi dzīves un izliekos par beigtu zivi.
kārtējo reizi apsveru domu par virtuālo tēlu.
ka reti kurš vairs atceras, kas es esmu patiesībā un kāds alus vai saldējums man garšo, bet visi zina, ko rakstu blogā. drausmas.

šodien piezvanīja viena apm. 50 gadus veca sieviete un stāstīja man par maniem blogiem. jopcik. nav taču pilnmēness. vēlāk uzzināju, ka vienu no tiem ir pārpublicējuši vienā žurnālā. kaut kad devu atļauju. lai liekas mierā. tas ir, es negribu būt ļauna, bet labāk lai nepārjautā katru reizi. ja jau es to daru par velti, lai daru.

šausmas. varbūt kāds pat gaida. šitai informācijas ārprātā.

Reits nu reita

In par dzeivi i par cylvākim on 07/08/2008 at 11:57

Itymā nedeļā dūmoju, voi vyspuor maņ vajag publiskūs blogus. Krīze. Zajebalo vysi. Vysi komentari i gudrinīki, kas nasās iz lela. Kas piec tam pa teiklu rūk par mani datus i syuta viestulis (eu, juopasaver ari ūtrā kastē, tei ir dūmuota speciali teikla spamam, partū ka ir publiceita jau seņ teiklā).

Tai i nasaprūtu, kam maņ blogi. Na jau itys, kuru atrūn tikai tī, kas meklej i kam pasagoda najauši, a avīzēs.

Dīnā nazkaids apseikums, partū ka nav auditorejis – ir glaimuotuoji i čiuli (tīšā nūzeimē, augstpruoteigī vīnvierzīņa latvīši). Tī namoksoj, bet atbolsta, gaida. Nu ūtrys pusis, varu raksteit par vysu i latgaliski. Tū to gon asu saprotuse, ka latgaliski es rokstu mudruok, vīgļuok i vaira par temu, nakai latvyski. Nazkai pošai azarts meklēt vuordus i konstrukcejis. Ar draugu runuoju par itū. Jis ir tulkuotuojs. Jam taipat ir ar latvīšu volūdu. Rakt vacvuordus, dūmuot jaunus vuordus. Dzymtuo volūda palīk dzymtuo volūda.

Viestnesī vyspuor navar saprast, voi vajag – tik tys, ka jī prosa i ari moksoj. Komentaru nav, skaiteituoju navaru īraudzeit – mož juo tī i eistyn nav. Partū asu pastatiejuse aukiunis i rokstu par tū, par kū rokstu. Ari teikumus latgaliski (ar laiku mož i vysu latgaliski, ka naapniks).

Draugūs apnics personeigums. Ka vysi zyna tikai tū, kas ir draugūs. Vajadzātu vyspuor vysu izdzēst, nu vīnys pusis. Nu ūtrys pusis, žāl. Mož juoizdzieš līkī draugi, kas nav draugi. Kaidi 20 mož paliks. Ha.

Blogspotā ir hohmys blogs, tys nav pa nūpītnam. Tikai vīna identitatis daļa. Taipat kai ite. Partū otkon tī ir drausmeigs raibums, bet lopa ir gryuta i juos navar apsavērt i raksteit ar mobilū internetu.

Deļtuo izdūmuoju, ka nav kuo jimtīs. Ka jau itys beja pyrmais blogs, kū sataisieju, kod izdūmuoju, ka maņ tože vajag blogu, partū ka vysu myužu (apzynuotū, nu padsmit godu vacuma, kod beju guojuse pi samanis) asu rakstiejuse i tymā skaitā publiskuos dīnysgruomotys.

Lai jis i ir pyrmais. Na tikai latgaliskajim tekstim, a muns. Ar hohmom i nūpītneibu. Nu, pyrmais, bet laikam izjemūt draugus, kur munam blogam byus rudinī treis godi (jopcik). Koč publiskū dīnysgruomotu rokstu nu 1993. goda laikam (otkon jopcik). Lai jimā īt vydā vyss. Nūsaspļaut par auditoreju. Koč nabyus vysu tūs glyuņu, kas nasaprūt, par kū ir runa, a kam par vysu ir sovs vīdūklis. Asu nūguruse nu publikys vajadzeibu.

Drupeit naārts jau ir, sovā ziņā blogspots izaver ārtuok lītojams, cik jau juo lītoju. Bet kū var gribēt. Nav jau klade, kam iz vuoka var saleimēt sazyn kū. Es laikam namuoku atrast dizaina prikolus. Nazkai nasaīt sataiseit personeigu, sovu.

Niu juoskrīn iz dorbu. Vīnu nu dorbim. Dag. :D

P.S. Vakar atkluoju iTunes, niu raugu saprast, kas luoceišam vādarā. A to izbesiejs i Mediapleijers i Vinamps. Linuxa datorā ir lobys multimedeju programys, tok pošam datoram janvarī byus 6 gadi, pavacs i lieneigs. Nūpierku par Ls 400 i nazkaidu rodu draugu atlaidi. :D Bešanuo nauda tod beja. Nu ūtrys pusis, pagaidom vys tik normals dators. Nikas jam navuod, pat papyldus atmiņa dalykta. Tik tys, ka vīnlaiceigi nav tolka lītuot nazcik datoru, tys rezervei i datim.

Dīnrokstu breinumi

In par dzeivi i par cylvākim on 29/06/2008 at 23:33

Mīgainais nedeļgols. A nav nikuo svareiga iz pasauļa.

Beju ceriejuse beidzūt izgulēt mīga bodu i varbyut sakuortuot kaidys ciparu kartenis, a to datorā tikai kaidi padsmit gigabaiti atminis. Nu, lobi guodi na vysod pīsapylda. Kartenis drusku sakuortuoju, bet dabuoju kluot kaidus 4 gigabaitus – pošys taiseitī i kopeitī nu sibirīšu fotoaparatu.

Tuo vītā sutku juoju pa pasauli. Nakšņuoju iz greidys i izasmieju da seita. Kartenis i guleišona nikur napropuļs, a draugi i dzeive var paīt garom.

Nazkuo buksej itys dīnroksts, bet asu ari nūsakomuojuse. Vīnā juošonā. Deļtuo ari cerieju pajimt kaidu breivu šaļti i kluseņom pasabaksteit pa Gauju. Cik var. Dorbs aiz dorba.

Naasu pat puorpubliciejuse ite Dīnys gļukus, par cytim breinumim nimoz nadūmojūt.

Nav ari nikaidys puorlīceibys, voi itū kaids skaita. Lītoju kai arhivu informacejis salaseišonai. Pat ni kai klasisku dīnrokstu (blogu).

Da i kas vyspuor ir klaisisks dīnroksts.

Tī pseidobreinumi, kas niu ir vysuos avīzēs? Ka kaidai avīzei nav dīnrokstu sadalis, juos vaira nav. :D :D :D Beja laikam nu suoku Dīnai, tod jau paspruka: Latvejis Viestness, Naatkareiguo. Ak jau ir ari Latvejis Avīzei voi kai jū tī sauc. Tai kai jai nabeja RSS pādu, tod taidys avīzis nav. :D Asu par slinku, kab leistu adresūs.

Koč, nu ūtrys pusis, tī nav nikaidi dīnroksti, a nūpierkti autori. Cyts par naudu, cyts par vītu.

Viestness sūlēja maņ naudu. Tai kai namoksuoja, mīreigu sirdi izalyku par beigtu. Maņ jūs navajag. Ka jim navajag mane, vēļ lobuok.

A kam maņ īkšu guoztu. Da i vēļ nazkaidi mistiski īrūbežuojumi – nadreikst raksteit garai, nadreikst raksteit latgaliski. Tai i nasaprotu, kuo jim vajag. Nūsatynu aiz laika. Niu verūs, kai cyti autori roksta nazkaidu svīkstu. Labi, ka mane tī nav. :o)

Kaida auditoreja, taidi i autori. Kai jim sajuka E-viestness ar parostū Viestnesi, tai nikaida parāda. Čorts golvu lauž. Da i kam jim tī nīroksti. Eksperti. Juosasmej. Salaseiti nazkaidi pseidobreinumi i pasaukti par ekspertim. Zigurda Mežavylka vīn tik trykst i snīgbalteitis ar septenim rūkeišim.

Voi nu vysi autori ar vuordu jau roksta kam nabejs, voi ari nav svareigi. Roksta jī tī garai i tik gudrai, ka lobuok nabyutu mūciejušīs i par reizis saceitu, ka tī ir roksti, navys bloguošona. Pādejais tūmār nūzeimej ari provatumu, breiveibu i sova redzīņa i personeibys asameibu.

Da nūsašpļaut. Pi kuojis. Pa šaļtei maņ pateik pasarakt pa dīnrokstim. Taidi svešu dzeivu kaleidoskopi. Asu aboniejuse puors, interesnai. Jaunumus ar labi var redzēt – par kū capās bloguotuoji, tys i jaunums.

Poša īrācu, kai baiguo bloguotuoja. Da smīkls. Niu vēļ tei Dīna. Da cikom jei maņ namaisa dzeivuot, es varu likt ari tī. Vysmoz koč kaida motivaceja sasavuokt i kū nabejs pīraksteit. A to dzeivoj kai taida amorfa ameba.

Asu izlykuse kvotu – 1 dīnroksts nedeļā. Nu, ka galeigi nūbryukst, to mož div. Tai kai itymā nedeļā saguoja, kod pagaisa teksts i mīrynuojumam īlyku biļdi.

Tai es tī pluovoju i rokstu par vysaidim breinumim. Taišni mistika. Par saturu puors cylvāki roksta. Koč vyspuor komentari nav cīši indeigi. Voi nu jūs izdzieš. Koč it kai naizaver, ka pi munejūs dīnrokstu dzāstu. Vysmoz na taidā apmārā kai cytur portalā.

Es tik smejūs, ka kas mani tī var nūcenzēt voi saprast, ka puse ak jau nav puorskaitiejuse vaira par 1 teikumu. Da i vysleidza. Varu runuot par kū grybu, vaicuojumi byus par volūdu. Plus, vysaidi trokī.

Tod jau sakareiga diskuseja par tim pošim rokstim saīt Lakugā, kur Jureits (paļdis jam) puorpublicej. Koč puorskaiteit ļauds muok.

Nu ūtrys pusis – tei ir muna breiveiba. Cikom nivīns nadresej, es varu raksteit i tī, i te, i nazyn kur. Ka tikai muni teksti, puorlīceiba i ir vīta.

Kurs gribēs, tys atrass.

Ka kaidam vajag.