
saprge asu es. saprge.
juoroksta ar mozū burtu, partū ka itymā burtu salykumā nav nivīna golvonuo burta.
itys vuords nanūzeimoj nikuo. jis nūzeimoj tikpat daudz kai sevkurs nu itūs sešu burtu, jimts pa vīnam. tei pat nav svātuos gūvs aste Kru ciļts volūdā kai “dada”.




itys burtu salykums nav izalaseits nikaidu dziļuoku nūdūmu piec. es nikuo ar tū nagrybu pasaceit voi demonstrēt. es byutu variejuse lītuot sevkuru cytu burtu kombinaceju, a lītoju itū. taipat kai lītoju gaisu i iudini, kas ir pīejams vītā, kur atsarūnu. voi lītoju greidu, kab tyktu iz prīšku.
partū ka maņ ir pi kuojis, kai pasarokstu. taipat maņ ir pi vīnys vītys, voi kaids zyna, ka saprge asu es. tei nav nūsaglobuošona publiskajā telpā. tys ir tikai vuords, sešu burtu apzeimuojums subjektam, kas pasaroksta ar itim sešim burtim.
tai kai nazkaida paroksta vajag, tod es asu saprge. tys ir, deļtuo ir saprge.




itys ir muns golvonais dīnroksts. ite es rokstu (voi īkopeju koč kū nu cytur raksteituo) tod, ka nav galeigs atrubs, pofigs i slinkums. kai ari tod, ka nasagryb dareit nikuo cyta.




vyspuor es rokstu daudz. maņ jau ruodīs, ka stypri par daudz. tok kotram sova vuts. cyts peipej i dzer, cyts roksta. raksteišona ir atpyuta, raksteišona ir eļnis dorbs, raksteišona ir pasaceļšona.
raksteišona ir vēļ vīns veids, kai puorlaist itū dzeivi. es tū doru, kab nabyutu garlaiceigi i kab vysu laiku nasaruodeitu, ka nikuo nadoru.




koč vyspuor nav nikuo tik svareiga, kas navarātu byut nasvareigs. vyss, kū es ite niu pasacieju, nanūzeimoj nikuo. es tik raudzieju pīraksteit koč kuo taida, kas lyktu dūmuot, ka par mani kū nabejs var puorskaiteit i izzynuot. kab teiklā byutu vīta, kas precizi atbiļd iz vaicuojuma “kas ir saprge?”
a seikuok par mani var pavaicuot cytim. cyti vysod vysu zyna lobuok. jī pat zyna, kas asu es i kas ir saprge.




precizuokū defineceju, kas es asu par putynu, pasacēja vīna buoba, kam napatyka, ka iz sviļpīņa naasu tī, kur jai vajag, kab es byutu. jei sacēja itai: “viņa dara to, ko grib. un tad, kad grib”.
lai tai i byutu.

ka Tev vajag mane satikt, atroksti tviterī.
bez Naktineicys muni dīnroksti atrūnami ari Lakugā, Dīnā i Latvejis Viestnesī.
es doru vysu kū, kas maņ pateik i īt nu rūkys. partū ka dzeive ir tik eisa, eiseņa. vīneigais, kū juos laikā var paspēt, ir dzeivuot.

Loba dīna, Saprge!
Asu Jysu talanta i rokstu patīsa cīneitoja. Lai Jysus vīnmār pavoda veiksme atrast eistūs vordus eistajā vītā un laikā! Kotrā ”Katoļu dzeivis ” numurā pyrmais kū mekleju ir Jysu vords, i tod lai maņ nivīns nazatyvoj… Losu i apbreinoju tū lelū prasmi vysu tik teiši pasceit. Ar cīņu.
heiij!
vasaļi jius mojos! :D
blogs latgalīšu volūdā… vot tis ir kaut kas nabijis. :D