.
visas Rīgas smakas 11. tramvajā laižas uz centru
vēmekļi, netīras apakšiņas, pohas, malkas apkure
pasažierei priekšā uz pleca pat baloža kaka
visas Rīgas smakas sasēstas tramvajā un kratās uz centru
pasažierei ar kaku ir sarkana jaka, un viņa runā par suņa dzīvi
visi pilsētas kaķi šonakt izgāja ielās
visas pilsētas krāsas laižas uz Daugavu ziemot
pilsēta iztek kā tukša un caura kanna – Easy to go, hard to leave
tikai līviem pie kājas, Līvu laukumā zvaniņi zvana
tingeļtangeļu maršs: viens, divi, trīs, nu tu esi brīvs
latvietis vai krīvu krīvs, krievvalodīgais vai svaigi izcepts līvs
easy to go, paņem koku, uzkūko, neņem koku, nekūko
ceptai nāvei šonakt ķiršu garša, paņem kūku, pagaršo
mobīlim nosēdās baterija, abonements aizņemts vai citā zōnā
uz debesu balkōna pareizo avīzi lasa pareizā krāsā
apkārt rozes un begōnijas, debesu rasa, zīlītes prōsu prasa
zvani un nesazvani, visiem pilsētas kaķiem šonakt ir labi
visi pilsētas kaķi šonakt maršē pa torņiem
hard to leave – līvu līvam šonakt dzeltenas lapas krīt
un Daugavā aiztek uz jūru visi liekie un nesaprastie
zaļi takši instruē kaķus dzīvot un neizsamist
lēkāt no torņa uz torni un nepakrist
vien, divi un trīs
šonakt tu esi līvs
mazliet zaļš un mazliet arī dzīvs
09. nov. 2009.
.
ja nu visas tās dienas
monotoni darbīgā ikdienas steigā, steidzot un arhivējot, kārtojot, pielāgojot
ja visas dienas, kad neesi ne brālis, ne rads un monitorā, mazliet un tomēr salst
un ikdiena velkas, lodā un liecas, bet prātā tikai tas sals
ja visas tās dienas saliks gurķu burkās un noliks, lai skābst
ja nu visas tās dienas ierakstīs mākoņu biogrāfi un noliks, lai skumst
ja nu dienas, kas bija, visas būs arī aiz stikla sienas
visām savas upeņu lapām un savi ķiploki, un mazliet sāls
ja visas tās dienas zināsi paņemt, kad auksts
ja viss būs, kā bijis, un nākotnes potenciāls tikai mazliet sačervelējies un bāls
ja viss tā būs bijis un atkal būs bijis, tad laikam vēl drusku būs
09. nov. 2009.
.
visi esam mēs mirstīgi
citi pavisam un citi tik reizēm
nāve atnāk
pieklauvē, klusē
visi mēs esam cilvēki
citi visi un citi pa pusei
atnāk dzīve
un pārplēš uz pusēm
dzīve murmulē pluskainām stērbelēm
pumpainā kleitā rozā
formīgos gurnus groza
mēs visi
steberējām un gājām
citam nebija māju
citam tikai pa pusei
08. nov. 2009.
.
vīgli aizmaun saulē
kai piec zīdiešonys
laižās saulē bolti ušņu sāklu parašuti
plyki vuordu desantnīki
izkuop muorka krostā
kuopurkiežu rokstūs
ceiruļs vītu taisa
iz tuo vuorda gola
nasoki nui, nasoki nā
vuordi vardalāni
vuorgu laika bārni
kuoju storpā aste
vēļ na tai, vēļ na tai
soki maņ nu gola
kas tu beji, kas tu beji
maņ ir amnezeja
tovi vuordi vardalāni
īlāc muorkā vydā
desantnīki aizmaun
vot i invazeja
2. jun. 2009.
.
tovūs duorzūs īt lads
sasarauš lada skaudzēs iz statiņa mītu i kreit
dzeļža druotim aizastīp lada skaudzis
pasaulī lada laikmats
kai damat, kai sīn – pasaulī ladi īt
dzeļža druotīs pasakar laiks, stīpās i valk
valk kai kači aiz astis
a kača to nav
aiztrypastuoja da sābru
tī kačine gaida pi klāva
snīgā atsalaiž solmi, smaržoj piec pavasara
latakys izsyt ladā opolus rūbus, tak, tak i tak
pi myura sasylst saulē i kiust
kačinei ruņču laiks
a apliek vyss bolts
cik redzi – lada i lada laiks
a upislejā stuov lada skaudzis
lieneņom izarīž, apsarauš, īt
tu sacieji, puorīs
puorīs kai puorguoja dzeive
puorīs kai pubertāte, vacums i prīca
puorīs kai kaču laiks – padzīduosi i gona
tik lads lelom skaudzem gulstās iz statiņa mītu
tovūs duorzūs īt lads
vysa upisleja juo pylna
20. mar. 2009.
.
bet ja nu es vienkārši esmu
zemes sāli laizot no rētām
bet ja nu es vienkārši eju
pa zemes ūdeņu izgrauztiem ceļiem
neej, nesauc un negaidi mājās
es vienkārši esmu
jau sen ne tā, ko tu gaidi
23.jan.2009.
.
tukšuos mīsta ūļneicuos kleistu
laika skoborgys īsacierš acīs –
pogolma osuo smiļkts
es beju
pi bazneicys duorza stuov zyrgs
jis aizlyudz par žiguļu dzeivem
īguodoj seve
bolti kačeiši saulē loksta pi magazina
i Vybornūs Zina otkon aizīt kai dzeiva
izlīt aiz pakša sūmozgu spani
juos muosa ir puordevieja
sābru Ani aizvad ar zyrgu
lai vīgla bejušuo laika smiļkts
es lyudzu par sovu i tovu dzeivi
01. dec. 2008.
.
es nāktu ar lēniem un bailīgiem soļiem,
ja tik tu pagaidītu.
maigumā lēnā un mierīgā mūžības spēkā
slīpējot krasta klintis un bedres apejot, appludinot,
pagaist laiks, un es ticu.
nakts miglas bezdibeņos, vatētās segās,
mašīnu ugunīs ceļmalā parādās, pagaist pasaules gals –
aiz krūmiem ir sveša dzīve, manis tur nebūs.
tīkli, kas pazudina, piesieti katram ceļam, kur eju.
ceļmalas krūmos aizķeras dzīve.
zirnekļa tīklā āda izsūktām iekšām,
hitīna pārvalkā glabājas cietais disks – viss, ko es zinu par dzīvi.
liekās informācijas nezūdamības likums:
viss, ko tu zini, ir tava dzīve.
labāk, ja nezinātu.
viss, ko tu zini, ir blefs.
es zinu –
tava maiguma balss pazuda e-pastā,
rakstot starp rindām “atbrauc un paliec. šoziem ir auksti kalni.”
laikam es nāktu. es nāktu, ja aicinātu.
cerību kontrolpunkti manās smadzenēs smeldz.
13. okt. 2008.
.
mes vysi bez seita
myusim acīs nav guņs
myusu mama bej ceista
kod nūtyka pasauļa gols
es nazynuošu. es byušu
itam pasauļam jūceigs fons
dabasu dabasu zylais
augšā ni gaismys, ni guņs
02. okt. 2008
.
a tu mani neuzmini
piec reiz pieci
ko tu zini
5×5 vēlreiz mini
atkal mani neuzmini
5×5 točna zinu
a tu mani sadedzini
5×5 sareizini
tu līdz mielēm mani zini
i vienalga neuzmini
16. sept. 2008.
.
es teve, Reiga, naaizmiersšu
iz teve, Reiga, pasauļs turīs
iz tovu sapyvušūs īlu
es tikai garom guojiejs byušu
tūs dīnu gaistūšūs es napīmiņu
kod saulē izkusušūs īlu korstums
maņ dasagryude prūjom ejūt
tovs zeimūgs, Reiga, munā mīsā īcapts
tovs korstums, Reiga, munuos īkšuos gailej
tuos vīnys vosorys es napīmiņu
kod otkon jauna, nūkruosuota beji
tovs zaļums, Reiga, augši zorūs turīs
tovs zylums, Reiga, augši padebešūs
es ļauna napīmiņu, Reiga
kod īluos gaistūšuos es prūjom eju
16. sept. 2008.
.
es teve nazynu
pa kaidom ļaužu stygom
nu teve aizīt laiks, kod ļaudīs smejūt
tu nūrej osorys par dzeivi
kas pagaist ejūt
es teve napazeistu
11. sept. 2008.
.
laimis volūdā runoj laiks
i laikam jam škeiba mute
gribēja nazkū saceit
čut nalaimis napīsauce
muna pasauļa kuormūs īt remonts
špaktelej dzeivis jāgu
es zynu – maņ navajadzēja
es nazynuoju kur liktīs
šaļtim dzeivei nav jāgys
par daudz iz špakteļa ceri
16. aug. 2008.
.
muokūni aizguoja nazkur iz cytu pusi
voi tik vīn tu ļūbiejuse
cereibys apmuove palākus spuornus
myglā aizpluovuoja vosorys vokorūs lānūs
cereibys pagaisa vokora palākā gaisā
grīze puorgrīze laiku iz cytu pusi
voi tik vīn tu ļūbiejuse
lānā gaismā nu dabasu veļās nakts
voi tik vīn tu ļūbiejuse
myglys palākūs skustūs sasatyn nakts
rudzu teirumā atspied lāna vokora bluozme
juļa nakts i grīze veilej vosoru pušu
07. apr. 2008.
.
kur tu beji, kur tu beji
kur tu beji, naej.
tymā vītā dzeļža kuojom staigoj kuopurkēdis
tymā vītā smiļšu kolni kuop nu zemis vyda
tymā vītā nabyus mīra.
kur tu beji, nalein
tymā vītā cyti laiki.
01. apr. 2008.
.
dzeive ir izprīca myusu saimē
laime ir nalaimis muosa
laimis muote ir okla
jai iz kokla ir vysa saime
dzedam ir sorkonys ūsys
nu kauna nazynuoja, kur liktīs
izkuope stabā.
myusu saimē vysi ir elektriki
paraugi, napīsadūrsi
mes namuokam runuot vīnaidā bolsā
myusim pruotā tik statistika
statiskuo elektreiba īsyt pa pruotu
a kod nabejs mes vēļ bejom.
kur īsi, tuo nazynuosi
vodi kai tuorpi staipuos pa zuoli
dasadūrsi i krissi
myusu saimē vysi ir dzeivi
dzeds struodoj par elektriki
jis ir slīka i savolkoj zemē vodus.
01. apr. 2008.
.
mes taidūs kai pynaklūs
pynomēs, pynomēs, gaisom
dūmuodami par tāvu i muoti
par laimi i bruoli, par maizi i suoli.
nazkaida sirds
pagaisa, pagaisa, nūzīdēja
senejūs laiku gaismā.
nazkai aizadūmuoju
par laiku i nalaiku beigom
beja i pagaisa
tys, kuo nabeja, napagaisa
tik aizguoja senejūs laiku celim.
pasauļa bolsūs aizaklīdze pats laiks
nazkaidūs pynaklūs
sasaveja i veja, i veja
myuža piedejais vuords.
tū gaismu, tū gaismu
es nazkai īraudzieju
tei vaira nabeju es.
01. apr. 2008.
.
kod nabejs bejušūs pasauļu gaismā
kur laime byus nalaimei muosa
i smierts byus jūs obeju tāvs
es aizrunuošu par dzeivi
i laime byus betona kruosā
tai nikod nabeja bejs
tai nabyus pa eistam
boltom pučeitem sazīdēs pamastuos fermys
seikom plitkeņom izlykti aizgoldi
i suņubūrkšūs sēdēs kaids cyts.
betona stalažu gindini dabasūs kuops
stuovēs par tovu i munu myužu
teļu dvēselis kircinēs grīstūs vasalom čečem
aizagivušys betona kūka betona ligzduos
junī pasauļam augsti grīsti.
es nabeju, nabeju, napagaisu
tik pamastuos fermuos bejušuo laika gols.
laiks sviļpuos ap betona kuormim
seiku dvieseļu zīdeni
izaugs par myusu myužim.
pasaulī vaira laimis kai dreikst.
01. apr. 2008.
.
lai kaidūs rudiņa bolsūs runuos tovs pruots
es tova rudiņa nasabeistu.
lai kaidūs pasauļa ceļūs pagaiss tovs pruots
es tova pasauļa nasabeistu.
munā duorzā rūzeitis boltrūzeitis
seikom lapeņom turīs pi pavasara
seikim dzeļksneišym dalypušys
seikom sakneitem malnā zemē.
gaisdama napagaisšu
munā duorzā septenis rūzis
runoj ar tovim bolsim
munā duorzā septenis rūzis
gaida iz atvosoru
munā duorzā septenis rūzis
izzīd ar rudiņa spāku.
lai kaidā pasaulī pagaiss tovs pruots
lai kaidūs bolsūs jis teve aizrunuos
es tova pasauļa nasabeistu.
munā duorzā seikim zīdenim boltrūzeitis
seņtebrī sazīd kai majā
i gaida iz atīšonu.
01. apr. 2008.
Jumprova svāta
kienigšte tova
propula poļaku zvīdru karūs
Jumprova svāta
jī guoja i kuove
nu laiku tūs ļaužu mīsa
iz ašņa oltora dzysa
nu laiku tūs munai mīsai
ir kara i daguma smuords
a tova Pūlejis plastmasa seja
a tova dabasu vīnaldzeiba
Pūlejis bļakys zeļteituo pelerina
dabasu vīntuleiba
cik tyukstūšom tovu muosu
aizlyudz par myusu mīsu
cik tyukstūšom pasauļam kruosu
i dabasu zyluo tik vīna
Jumprova svāta
cik dīvu, cik kardinalu
tu puordzeivuojuse klusom
cik mīsu gryma i dzysa
cik dīnu paguoja cereibā lyudzūt
cik sīnu atbolsus globoj
Jumprova svāta
aizlyudz tu Dīvu
i vyss kai pret sīnu
10. nov. 2007.
.
lai kur ari ītu
tu atrassi munu bolsu
munys acs
byus jau izdūrtys
izrautys īkšys
muna sirds byus ar zūbynim
muna dvēsele kauks
lai kur ari ītu
muoksleigūs puču myužeigumā
byus muna sirds
muna sirds byus iz krysta
dzeraunis krystceļūs
nūskaiti Sveicynuotu
lai kur ari ītu
tev nabyus vairs mīra
tu byusi bez krostu
sept. 2007.
