dorbi, dorbi

atguoju pyrms kaidys pusstuņdis iz sātu, piec puors stuņžu juosaceļ. a kod lai dzeivoj. a maņ vēļ vaicoj par nazkaidim blogim. nu nav, nav mane bezgaleigi daudz.

vārdnīcas

nerunāju lietuviski, bet pa laikam patīk pārsteigt draugus, atbildot viņiem ar kādu teikumu lietuviski, ko spēju uzrakstīt, precizējot dažu vārdu nozīmes.

patīkami, ka ir dažas vārdnīcas, pēc kurām nav jāiet uz grāmatplauktu.

lai ko par to teiktu visādi ērmi, bet cilvēks ir slinks un visilgāk dzīvos ctrl+F un copy-paste lietas, nevis iesējums cietos vākos.

Krilovs un rudens

laikam būs lietus

Aļfona tīkls norasojis.
pag. reizē pēc tam sekoja grēku plūdi ar pārplūdušām ielām.

ceiņa ar drozofilom

vakar beidzūt sasajiemu i pasaroku pa teiklu. problema beja nūbrīduse pamateiga – drozofilys kiezej iz svaigi kruosuotūs sīnu, a vakar vīna īliduoja dagunā. jemūt vārā, ka maņ ir īsnys i vyss rībās, ar tū pošu juos izapeļnēja naidu iz myužu. pat najemūt vārā Aļfonu, kam piec drozofilu smierts sasamazynuos bareibys kruojumi.

lobuokī padūmi ceiņa pret flinstonim, kū atrodu teiklā, beja naļaut jom sasavairuot, naturūt ustobā pyvušys augļus ci duorzeņus i iudini. a gadīnī, ka juos jau sasavairuojušys, pi padūmu dominēja syukšona ar putekļu syucieju.

vysā bez augļu i bez iudiņa navaru iztikt, partū ka naba jau kasreizis sīsi cīši atkrytumu maisu i naba jau puču vāzē natureisi.

atlīk putekļu syuciejs. niu stuov kuknis vydā. kai īeimu, tai ratynoju lidojūšūs parazitu ryndys.

pagaidom izaver cereigi. šur tur pa kaidai vēļ ir, tok tys laika vaicuojums. Aļfons gon nalein i uorā. sēd sovā izlītnis caurumā. dabuošu jam vairuot drozofilys muoksleigai kaidā burkā. :D

nešķīstība

visu rudeni virtuvē perinās drozofilas. sauktas arī par flinstoniem.

Aļfons, protams, ķer. bet cik 1 zirneklim vajag. drozofilas uzvar un vairojas.

tad nu domājam – sist nevar, jo nesen nokrāsojām sienas. izķert nevar, jo nav jau normālās mušas. indēt? vai varbūt ķeras uz mušpapīra?

ko tādai drozofilai vajag? kā izmantot viņas vājības?

saindēt augļu sulu?

Islandīši Islandē ci terminologejis Sisifi

Paļdis Dīvam, latgaliski vuordā “Islande” ir eisais “i” naatkareigi nu vysa – svešvuordūs vysod ir eisī patskani. Naprosit, deļkuo tys tai, tok tai ir. Izjemūt latvīšu ciļmis aizgivumus, kas saīt kai pošu latgalīšu vuordi, tik fonetiskuos puormainis – Īva i Pīters, Andryvs Nīdra.

Beidzūt Dens pīrakstēja par Terminologejis komiseju i “Īslandis” breinumu.

Es tik vysod breinojūs, parkū terminologi nikod nadūmoj terminus laiceigi jaunom realejom, a jemās ap jau pīrostom i maina jom nūsaukumus. Taids sovā ziņā bezjiedzeigs dorbs – vysu laiku puormaineit tradiceju, neavys likt pamatus tradicejai.

Ka eira byutu īguojuse volūdā pyrms eiro, nabyutu nikaidu vaicuojumu. A tai saīt puorsavuiceit. Kai vysod soka – lobuok naprast nikai, ni prast na tai, partū ka izavuiceit nu jauna vysod vīgļuok nakai īsavuiceit cytaiž.

Tai i ruopalej tī volūdnīku Sisifi pa sovu terminu čupu i breinojās.

Nu ūtrys pusis, varbyut labi, ka latgalīšu volūdai nav itaidu komiseju. Kab bejušys komisejis, nabyutu ni radejis, ni kinys, ni kopejis, a radio, kino, kofeja.

Par laimi i par skrīšonu

Piec garys jimšonuos ap serveri i nasaprasšonys, parkū nastruodoj ftp, koč pyrms nedelis struoduoja, sova blonduma genu atzeišonys, laikam Dīnā byus ar vysu klipu.

Grybu pasadaleit ar sovu prīcu. Nu latgalīšu muzykys teiruma. Grupai “Bez PVN” (sātyslopa ite) ir izguojs klips dzīsmei “Screen”.

Grupai “Dabasu Durovys” izguojs jauns muzykys skrytuļs “Ļepetņīks” (latgaliski – tauriņs). Jī ar sovu muzykys prīcu byus i spēlēs Upītē, latgalīšu meilys dzīsmu i aiļu festivalā „Upītes Uobeļduorzs” (vaira informacejis ite), jī ir atsasaukuši ari Daugovpiļa studentu aicynuojumam i 25. septembrī byus Reigā, Muzykys akademejis Studentu klubā. Koncerti jau ir bejuši Daugovpilī i Reigā.

A vyspuor maņ ir bais. Maņ ir bais nu ļaužu ļaunuma. Nu ļaunūs ocu, mieļu i pruota. Nu ļaunūs dorbu, vuordu, komentaru i vysu vaira – nu ļaunūs dūmu.

Ceļš iz eļni ir brugeits vysu vaira ar lobim dorbim i vuordim (i tik pa šaļtei ar ļaunim). Leluokuos pasauļa cyuceibys ir saguojušys, grybūt kū nabejs lobu. Tys ir, vīnu lobums ir ūtrūs ļaunums. I tī vīni izlem ūtrūs vītā.

Tok dūmys ir pats stypruokais cylvāka īrūcs. Juos navar byut najaušys.

Kas byutu totalitarī režimi bez totalitarūs sabīdreibu, kas jūs roda i atbolsta – aiz sovys ceņteibys, pīdereibys mekliejumu, bailis dzeivuot švaki voi bailis nūmiert, aiz cereibu dzeivuot lobuok. Kas byutu maniaki voi slapkavnīki bez jūs uperu voi ubogi iz zagli bez tūs, kas jim dūd voi nu kuo var atjimt.

Voi esit īsavāruši, cik pādejā laikā ir daudz ļaunuma publiskajā telpā? Cik vyss ir švaki? Kai teik zogts tovs i muns mīrs. Kai tev i maņ atjem spāku, laiku i sirdsmīru, prīcu par dzeivi.

Kū vaira ļaunūs ziņu, tū augstuoki ziņu devieju reitingi. Nui. Ļaunums pīvalk cylvākus – apsavērt, kai cytim naīt. Dūmuot, nu tuo pošam ītu lobuok.

Kū vaira ļaunūs ziņu, tū cylvāki natic lobajom ziņom. Naredz jūs.

Kū vaira ļaunuma publiskā telpā, tū acīs vaira bolku i skoborgu – vaira naredz pasauļa breinumu, skaistuma, lobuma, dīviškeiguma, ļūbisteibys, atdevis, mīra i prīcys.

Nui, naīt tik labi. Inflaceja, apkuris sezona, mozys olgys i leli nūdūkli.

Tok voi dzeive paliks skaistuoka, vīgluoka, ar pierstu valkūt pa napadareitūs dorbu i naizmoksuotūs naudu sarokstim. Voi dzeive nu tuo pasastīps garuoka, ka šudiņ i šudiņ, i šudiņ vysam pasauļam nūsažāluosi, cik dzeive ir eisa i kai tev naīt.

Kū vaira rokstu par sovu baili, tū vaira nūsabeistu.

Publiskai raksteit ir taipat kai plykai izīt uorā nu pierts – voi nu krist, voi nakrist snīgā. Byus solts, tok byus ari labi.

Dorba kai eļnis. Kū vaira padori, tū jauni kolni otkon gaida. Voi nu namuoku izalaseit prioritatis, voi ari apsajemu par daudz, voi ari taids laiks i taidys praseibys. Līkī atbierst poši, puorejī skrīn pakaļ nazyn kam.

Nav laika dzeivuot. Kur ta vēļ dzeivuot skaisti i byut. Mīrā ar sevi i ar apleicejim.

Pirmeņ es saprotu, ka ir divejis realitatis. Eistuo i tei, kuru es izdūmoju. Vysi napadareitī dorbi ir tamā ūtrejā. Kod pasaveic i es daboju kū nabejs, pīmāram, sarokstu publikaceju voi maņ īdūd naudu, tod tamā realajā pasaulī īsalauž tei narealuo. I tod tam vaira navar nūticēt, tik jūceigi tys ir.

A vyspuor vaira ir tuos narealuos. I ir cīši juosaver, kab jamā napalyktu, naīsadzeivuotu i napadareitūs dorbus napadūmuotu par padareitim.

22. septembrī Baltu vīneibys dīna. Ar latgalīšim? Bez latgalīšu?

Varbyut latgalīšu kulturys, literaturys i volūdys atbaļsteišona i par vierteibu atzeišona ari jau skaituos padareita.  Izgleiteibys i zynuotnis ministrejā sataiseituo dorba grupa, kas sprīde i ziņuoja ministru prezidentam, kur i kas vaļstī ir dareits latgalīšu rokstu volūdys saglobuošonai, atteisteišonai i atteisteibai i kas tiks dareits iz prīšku, dorbu jau veikuse.Atskaite nūdūta.

Niu da cytys dorba grupys, kas otkon dūmuos, kas taids varātu byut dareits. Kū taidu pīraksteit atskaitē.

Tik dareišona kai i da ituo – entuziastu i trokūs rūkuos.

Šūvokor piec puors stuņžu braukšu iz Pīterburgu. Tī nūtiks pyrmuo latgalistikys konference, kas veļteita Ontona Skrindys gramatikai, kas izguoja tuolejā 1908. godā, kod latgalīšim otkon beja juosavuica raksteit latgaliski.

Pīterburga pyrms symta godu beja Latgolys i latgalīšu gaismys piļsāta. Kur niu ir latgalīšu gaismys piļsātys?

Gribīs ticēt, ka atbiļde ir jaunajā grupys “Bez PVN” dzīsmis “Screen” klipā. Skrīņ, kur gribi. Laime ir niu i ite. Itepat, kur esi tu i es.

Sūpluok. Blokus. Ite. Niu. Ar tevi.

nu soki nu

ar mani otkon runoj Jezus ci humora šovs “Latgalīši i Jezus” Lakugā.

ar trokim pa lobam…

naradzamais cylvāks

Latvejā ir vīna “kartupeļu speciāliste”, kas atbiļd par vaļsts volūdys atteisteibu.
kai es pasaruodu iedneicā, verās vysur, tik na iz cylvāka.
sok, kaidys interesnys buļbys myusim šudiņ te īdūtys…. i mērce kaida interesna…..
tīsa gon, ir gryuts nasavērt iz ūtra, ka ar ūtru sasaskrīn durovuos aci pret aci. tok vysmoz nasveicynuot ir izeja ari itaiduos situacejuos.

oi, cylvāki, cylvāki…

vokora atrodumi

atrodu dzejūļu gruomateņu par veļti. kikōne. 2005. gods.

izaruod, jam tī 1 dzejūļs ir latgaliski. 44. i 45. puslopā.

divskani uo jis roksta ar ō. voi varbyut juo vuords izarunoj [kikuone]?

dzejnīks

najauši īsavieru nazkaidu sātyslopu, kas ir pylna ar pabaisim tekstim. ir že cylvākim pacīteiba.

vīns ari par latgalīšu volūdu. volūda kai volūda, a ortografeja – paraugs.

soki nu, kuo tik naatrassi.

.

a tod atrodu vēļ vīnu lopu. dzīsminīks.

cylvākam pateik džezs, Ingys Gailis dzeja i ir atseviški dorbi dizaina jūmā.

.

bet poša lobuokuo karteņa, kū atrodu, meklejūt pavysam kū cytu, beja itei – Kārlis Vierdeņš doncoj ar Rutu Veidemani. sirsneigai.

.

koč itei tože loba. Ontons Slišāns ar Anneli i unucānu.

5×5

a tu mani neuzmini

piec reiz pieci

ko tu zini

5×5 vēlreiz mini

atkal mani neuzmini

5×5 točna zinu

a tu mani sadedzini

5×5 sareizini

tu līdz mielēm mani zini

i vienalga neuzmini

Reiga

es teve, Reiga, naaizmiersšu

iz teve, Reiga, pasauļs turīs

iz tovu sapyvušūs īlu

es tikai garom guojiejs byušu

.

tūs dīnu gaistūšūs es napīmiņu

kod saulē izkusušūs īlu korstums

maņ dasagryude prūjom ejūt

.

tovs zeimūgs, Reiga, munā mīsā īcapts

tovs korstums, Reiga, munuos īkšuos gailej

tuos vīnys vosorys es napīmiņu

kod otkon jauna, nūkruosuota beji

.

tovs zaļums, Reiga, augši zorūs turīs

tovs zylums, Reiga, augši padebešūs

es ļauna napīmiņu, Reiga

kod īluos gaistūšuos es prūjom eju

radība

mums tualetē dzīvo Aļfons. izlietnē. ķer drozofilas.
tagad viņu sauc arī par Elvisu, jo viņš ir mūžam dzīvs.
par spīti tam, ka dzīvo izlietnes caurumā.
un vēl viņu, ja tā gadījumā ir sieviete (drausmīgi neatlaidīgs un dzīvelīgs radījums), sauc par Venēru. par Venēru, kas dzimst no putām.
bija doma nosaukt par Feniksu, jo mūžam atdzimst, lai cik reizes lietu uz galvas ūdeni. bet bail, ka nenodedzina māju.

ak jā. tas ir zirneklis. viņam ir balta emaljēta māja ar balkonu un baseinu.

itei dīna Latgolys viesturē

vysu laiku taisiejūs i nikai navarieju sasataisēt.

ir taids breineigs saroksts par latgalīšu svareigajim datumim i dīnom. ar vysom dzimšonys i mieršonys dīnom. vacs i nazynu, voi kaids jū papyldynoj koč ar mieršonys dīnom. 8)

tok koč kū nu juo var izzynuot. kod kurs mirs i kod kurs pīdzims. koč tik daudz.

byutu interesnai saleidzynuot, cik nu itūs datu ir Salcevičys gruomotuos. tys ir, mani fascinej cylvāku spieja sataisēt enciklopedejis i izziņu literaturu i sarokstus.

es par sovu dzeivi nazynu tik daudz kai cyti zyna par svešom dzeivem. zyna – ite dūmuots, jim ir interese zynuot.

par darbu

tāda ir tā mūsdienu verdzība. pats sevi ieliec krātiņā un gaidi, ka kāds tev par to samaksās.

nu Letys pyura – par laimi i par dzeivi

Ar dzīves kvalitāti apmierināti 49,35% Latvijas iedzīvotāju

Rīga, 13.sept., LETA. Ar dzīves kvalitāti ir apmierināti 49,35% Latvijas iedzīvotāju, liecina pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras pasūtījuma veiktais pētījums “Latvijas pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības tendences”. Dzīves kvalitāti raksturo ekonomika, vide, sociālie resursi, drošība, izglītība, veselība, mājoklis, ērtības, transports un infrastruktūra. Citu reģionu vidū kā augstāks izceļas aptaujāto Vidzemes (53,69%) un Zemgales (53,02%) pilsētu iedzīvotāju apmierinātības līmenis. Lai arī dzīves kvalitātes indeksa aprēķinos līdere ir Pierīga, tomēr ar dzīves kvalitāti apmierinātāko reģionu vidū Pierīga ieņem tikai trešo vietu. Savukārt Rīga ieņem tikai 27.vietu starp 38 pētījumā iekļautajām pilsētām. Salīdzinot pilsētas reģionu ietvaros, Kurzemes pilsētām raksturīgs visviendabīgākais dzīves kvalitātes vērtējums. Kurzemē visvairāk apmierināto cilvēku dzīvo Kuldīgā (51,92%) un Aizputē (50%), bet vismazāk – Liepājā (41,18%) un Talsos (40,54%). Arī Zemgales pilsētu iedzīvotāju skatījumā dzīves kvalitātes līmenis tiek vērtēts samērā vienlīdzīgi. Vairāk apmierināto starp aptaujātajiem sastopami Dobelē (66,67%) un Aizkrauklē (58,96%), bet vismazāk – Jelgavā (47,06%) un Bauskā (43,33%). Izteiktas atšķirības vērtējumā iezīmējas Latgales pilsētās. Piemēram, Krāslavā (67,74%) vērojams augstākais apmierināto vērtējums Latvijā, savukārt Līvānos (19,35%) – zemākais. Preiļos (37,5%), Rēzeknē (36%) un Daugavpilī (44,59%) ar dzīves kvalitāti apmierināto īpatsvars ir zemāks nekā vidēji valstī, taču Balvos (54,84%) un Ludzā (50%) – augstāks. Arī Vidzemē pastāv plaša viedokļu amplitūda, tomēr kopumā reģionam raksturīga augsta apmierinātība ar dzīves kvalitāti. To apliecina arī fakts, ka sešas no desmit aptaujā iekļautajām pilsētām ar augstāko dzīves kvalitāti ir Vidzemē. Aptaujātie Smiltenes (61,29%), Līgatnes (60,71%) un Valmieras (60%) iedzīvotāji pauž augstu apmierinātību ar dzīves kvalitāti. Arī starp pārējām Vidzemes pilsētām vairāk nekā 50% iedzīvotāju pauž apmierinātību. Izņēmums ir vienīgi Alūksne, kur tikai 28,13% aptaujāto ir apmierināti ar dzīves kvalitāti. Pierīgas reģionā visapmierinātākie ar dzīves kvalitāti ir Ogres (61,54%) iedzīvotāji, arī Limbažu (56,25%), Baložu (55,17%) un Tukuma (54,9%) iedzīvotāji lielākoties ir apmierināti ar dzīves kvalitāti, savukārt Staicelē tādu ir tikai 33,33%. Pētījumu veikusi SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”.

pastaiga

šudiņ izguoju uorā izavozuot. beja dūma mož aizbraukt koč kur iz mežu, a suoču īt i pa leiču lūču stygom dabuoju tikai urbanū vidi. grafiti i piedejuo laika monumenti, kuo varbyut dreiži vaira nabyus. ir puors lobys kartenis, tok pa tymsu nasagryb juos iz bui dui likt.

partū tikai itei. nazkaids naivums sazyn kurys īlys sazyn kura antikvariata lūgā. vysod asu saciejuse, ka mes nazynim, cik daudz hlama globojās aiz vysu tūs lūgu, kam ejam garom. vasalom bibliotekom.

antikvariati ir kai lakmusa papeirs, kas vysleidza paruoda tikai tū pagaisušuo pasauļa daļu, kū ir cereiba puordūt.

nūsavieru kinu. cīši jūceiga. saucās the Fall.

izdūmuoju, ka grybātu vēļreiz, koč niu jau zynu sižetu, bet iz leluo ekrana i latvyski, lai var saprast tuos puors vītys, kur naīsaklausieju i naībrauču.

vyss labi, bet tys moments, kur meitineitei suopēja, beja akurāt kai nu kinys Frida par Fridu Kalo. deļtuo na cīši patyka. bet varbyut vīnkuorši nazkai na tai.

atguodynuoja ari Pāna labirintu, kū tože nazkod vierūs. ari puosoka, bet ar cytaidom beigom.

lai voi kai, iz Arsenalu naasu bejuse i nazynu, voi aizīšu. gribīs kaidu koncertu, tik bais īsagruobt.

kū nabejs energisku i dvēselei.

atziņa, kāpjot ārā no trolejbusa

nedod Dievs iemīlēties aklajā un gaidīt klibo.

1. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “Ontona Skrindys latgalīšu gramatikai 100″

KONFEREŅCIS PROGRAMA

19. septembris, pīktdīne

1100    atkluošona i muzykals apsveikums

1115    Romualds Gadzāns (Vabole). Antons Skrinda — ievērojams pirmās latgaliešu atmodas darbinieks

1145    Anna Lazdāne (Vabole). Vaboles pagasta Skrindu dzimtas muzejs: svarīgākās aktivitātes

1215    Līga Bernāne (Rēzekne). 1907. gada ortogrāfijas apspriede un tās lēmumu atspoguļojums O. Skrindas gramatikā

1245    čajs, kopejs

1300    Lideja Leikuma (Reiga). Latgalīšu raksteibys normiešona Padūmu Krīvejā

1330    Laima Pūga (Rīga). Vera Daškeviča — ievērojama latgaliešu valodas metodiķe Padomju Krievijā

1350    Kristīne Zute (Rīga). Veras Daškevičas grāmatas sākumskolai

1410    Marita Papiņa (Rīga). Veras Daškevičas grāmatas nepilnai vidusskolai

1430    dīniškys

1515    Viesturs Vecgrāvis (Rīga). Latgales fenomens K. Skalbes, A. Austriņa, J. Jaunsudrabiņa skatījumā

1545    Жан Бадин (Даугавпилс). Латгалия в творчестве М. Муфина

1615    Ieva Kalniņa (Rīga). Jaunas poētiskās valodas meklējumi latgaliešu literatūras krājumā „Uz pōrzvola“

1645    Ilga Šuplinska (Rēzekne). Komisma elementi Ontona Rupaiņa prozā

1715    čajs, kopejs

1745    Sanita Lazdiņa (Rēzekne). Latgaliešu valodas loma Latvijas izglītībā: Latgales etnolingvistiskās situācijas izpētes dati

1815    Sanita Lazdiņa, Heiko F. Marten, Ilga Šuplinska (Rēzekne). The Latgalian Language in Education

1845    Anita Vecgrāve (Jelgava). Latgalieša mentalitāte psihologa skatījumā

1915    Inese Ločmele (Rēzekne). Latvīša tāls i mentalitatis sovpateibys latgalīšu folklorā

1945    vakarenis

2030    Svineigs dīvakolpuojums Sv. Katris bazneicā (bazneickungs Aļberts Budže)

20. septembris, sastdīne

900    reitiškys

930    Juris Cibuļs (Rīga). Latgaļu ābeces — latgaļu valodas gramatikas un pareizrakstības atspoguļotājas

1000    Ilona Dzene (Rīga). Franča Trasuna gramatikas „Łatwišu wołudas gramatika del łatgališim“ raksturojums

1030    Anna Stafecka (Rīga). M. Bukša un J. Placinska „Latgaļu volūdas gramatika un pareizraksteibas vōrdneica“ latgaliešu rakstu valodas normēšanas kontekstā

1100    Anna Vulāne (Rīga). Vārddarināšanas jautājumi latgaliešu valodas gramatikās

1130    čajs, kopejs

1145    Rolands Naglis (Riebiņi). F. Trasuna fabulas: teksta interpretācija un iestudējuma recepcija

1215    Valentins Lukaševičs (Daugovpiļs). Martys Skujis poezejis salasejums „Naziņā“: formys i satura sovpateibys

1245    Einārs Dervinieks (Rēzekne). Oskara Seiksta dzejas poētika

1315    Antra Kļavinska (Rēzekne). Etnonīmi latgaliešu folklorā

1345    dīniškys

1430    Irita Saukāne (Daugovpiļs). Bārns runoj latgaliski: vāruojumi par volūdys sovpateibom

1500    Nikole Naua (Poznaņa). S. Uļanovskas pasaku nozīme vispārīgajā valodniecībā un baltistikā

1530    Ilze Sperga (Reiga). Latgalīšu rokstu volūda i teksti rūkrokstā (piec Spiergu sātys arhiva materialu)

1600    Анна Дмитриевна Даугавет (Санкт-Петербург). Верхнелатышский сдвиг гласных

1630    čajs, kopejs

1645    Алексей Викторович Андронов (Санкт-Петербург). Латгальский литературный язык в свете глоттохронологии

1715    Никита Викторович Супрунчук (Минск). В тени большого брата… (Асистемность ассимилятивного смягчения в белорусском и латгальском)

1745    Илья Сергеевич Николаев (Санкт-Петербург). Трудно быть маленьким: судьба прибалтийско-финских народностей балтийского побережья

1815    Veronika Dundure, Anita Žogota (Nautrēni), Imants Slišāns (Baltinava). Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas darbība: paveiktais un turpmākie uzdevumi

1845    vakarenis

1915    Īsapazeišona ar Skryndu dzymtys muzeja izstuodis materialim

1940    Opolais golds „Latgalistikys aktualitatis“

21. septembris, svātdīne

1100    Vyborgys kopu i katuoļu bazneicys apmekliejums.

Īsapazeišona ar izstuodi „Katuoļu bazneica Sanktpīterburgā: juos nūzeime viesturē i kulturā“ (Stanislavs Kozlovs-Strutinskis)

kā man šodien gadījās

šodien man uz tā stūra, kur prasīja arī pirms kādiem 10 gadiem, paprasīja latu.
uz Skrundu esot jābrauc, bet pazaudējusi 2 latus, jau 3 stundas ubago, neviens nedod.
melns kepons, pagaiši mati, uz zoba būns pleķis. baiļu grimase.
balsī kaut kas samocīti nekāds. vai nu melo, vai arī stulba situācija.
iedevu. meklēja atbalstu – un kur lai tagad dabū vēl 1 latu.
aizgāju.
neteicu, lai brauc ar stopiem.
tā nebija studentīte.
ja arī bija, tad tādas nedrīkst braukt ar stopiem.
upuri un neveiksminieki nedrīkst riskēt, jo viņi ir upuri.
man kājās bija caurās disertācijas bikses, ko žēl izmest.
savu mūžu kabatā neesmu turējusi naudu. gāju un vēl brīnījos, kāpēc man tas lats tur ir.
nu, kaut kā tā.

Sv. Speerka aforisms par naglām

Labāk būt naglai pakaļā, ne spraukties kādam pakaļā.

ir!

“Bez PVN” i “Screen”.

Par dzejnīkim Juoni i Ontonu

Tai nu sasajiemu koč “Dīnys” blogam.

Šudiņ dzimšonys dīna Juoņam Plīkšānam, dzymušam Dunovys pogosta Tadenavā ci Tadainē, “Varslavānūs”. Jis ir studiejs Pīterburgā i bejs Satversmis Sapuļcis deputats nu Latgolys vieleišonu apgobola (1920 – 1922), 1. Saeimys deputats nu Latgolys vieleišonu apgobola (1922 – 1929) i izglītības ministrs (1926 – 1927).

Tok vaira par Juoni Plīkšānu, kas dzims Jākubpiļa apleicīnē, zyna Raini, kas mirs Majūrūs, Jiurmolā.

Muna jaunu dīnu zeme!
Seņ es tevis naredzēju
Sapynūs tik tu man rōdīs,
Kū tu guli?
Atsamūsti!

Tai Raiņs. Tok voi Latvejai i latvīšu literaturai jis byutu, kab vysu myužu byutu rakstiejs latgaliski i nabyutu rakstiejs latvīšu literarajā volūdā? Voi kaids zynuotu, ka nazkaids nikam nadereigs advokats roksta nazkū latgaliski.

Te ari vaicuojums – voi talanteigs autors paceļ literaturu i paplieš juos rūbežus, atteista volūdu i izasaceišonūs, voi ari literatura izlīk rūbežus autoram.

Latvīšu volūda i literatura bez Raiņa byutu cytaida. Voi Raiņs byutu cytaids bez latvīšu volūdys i literaturys?

Voi Raiņs, kas roksta latgaliski, ir tikpat lels autors kai Raiņs, kas roksta latvyski? I cik lels byutu Raiņs, kab jis sovā laikā byutu rakstiejs vuocyski, krīvyski, angliski?

Mozus autorus straume nas, leli autori poši saceļ straumi. Vaicuojums ir tikai par faktorim, kas nūsoka jūs lelumu – talants, spieja i izvēle runuot i raksteit kaidā volūdā, skaiteituoji i jūs asameiba, atbolsts, kritika.

Aizvakar tyka palaists tautā dzejis disks “Inflatio Poesis”. Nu 15 autoru 8 roksta latvyski: Ingmāra Balode, Uldis Bērziņš, Leons Briedis, Māris Salējs, Sergejs Moreino, Eduards Aivars, Edvīns Raups, Ronalds Briedis, a 7 latgaliski: Ilze Sperga, Raibīs Suņs, Valentins Lukaševičs, Juoņs Ryučāns, Ingrida Tārauda, karonhisake i Oskars Seiksts.

Tod redzēs, voi latgalīšu autorus nazyna partū, ka Latvejis sabīdreiba i lelā vairumā pat inteligence nazyna latgalīšu rokstu volūdu, naskaita latgaliski raksteituo i nasainteresej par latgaliskū kulturu, voi ari ir kaidi uorpus asūši īmesli.

Kab klauseitūs latgaliski raksteitus i īrunuotus dzejūļus, kam muzyku rakstiejuši Kristaps Pētersons i Līga Celma i īskaņuojuse urbanuo folka grupa “Gosti”, navajag muocēt ni runuot, ni skaiteit, ni raksteit latgaliski. Tikai spēt īsaklauseit.

Disks ir dalykts kluot septembra žurnalam “Mūzikas Saule” i izceļuos pa vysu Latveju. Byus radzams, voi byus tikai bolsi voi ari atbolsi.

A šudiņ 18:00 stuņdēs pi Raiņa pīminekļa, iz kurīni nacik seņ vede LgSC organizeituo vokora styga “Latgaliskuo mekliejumi Reigā” i atroda Juoni Plīkšanu, nūtiks Dzejis dīnu pasuokums i ituo goda dzejis i atdzejis gruomotu autoru apbolvuošona.

Pavysam itymā godā bolvai ir pīsaceitys 17 originaldzejis i 5 atdzejis gruomotys, tymā skaitā latgalīšu autora Ontona Slišāna kruojums “Salve Regina” i kūpkruojums “Kotram”. Pi pīminekļa tiks nūsaukti lobuokūs autoru vuordi, kū nūsacejuse žureja.

Tok vīnu bolvu O. Slišāns ir īgivs – tei ir portala “Delfi” skaiteituoju atzineiba.
Kūpā bolsuots 586 reizis, nu jūs 175 par Ontona Slišāna kruojumu “Salve Regina” i 42 reizis par Ontona Slišāna, Aleksandrys Vilnis, Annelis Slišānis, Ilmara Vananurma, Pītera Gleizdāna kruojumu “Kotram”.

Tok jau ir nazkaidi ļauds, kas bolsoj. Kam vajag i kas skaita.

Tai i saīt – kotram sova auditoreja. Sova jaunajim autorim, kas roksta par strutom, asni i meizolim, sova tautys dzejnīkim, kas roksta kuozu, krystobu i bieru dzeju, sova latgalīšu dzejnīkim, kas roksta par Latgolys dvēseli i pamastajom sātom, sova Kūrzemis autorim, kas roksta par jiuru i mežim.

Tai tuos auditorejis i dzeivoj sūpluok. tai nazkū roksta, nazkū skaita. Reši kod puorsakluoj.

Maņ pateik dažuodeiba. Pasaklauseit i pasabreinuot, kaidūs vysaidūs bolsūs runoj pasauļs. Kai jis mūrd, sisinej, ūrkš i bubinej, sviļpoj, tytynoj, cicinej, kicinej i būrkš.

Parkū lai Juoņs naraksteitu latvyski. Parkū lai Ontons naraksteitu latgaliski.

Ka tik ir skaiteituoji.

refresh

taišni tod, ka es dūmoju, cik vyss ir brīsmeigai i kai gribīs emigrēt i sakuortuot cītu disku datoram i meikstū disku smadzinem, kab suoktu ar jaunu elpu, e-postā atīt ziņa:

Меблированная квартира от собственника на берегу Красного моря Иордании, с великолепным видом на море и горы, в курортном городе Акаба. Гараж, охрана, спутникове телевидение, интернет.

Eisi sokūt, bez interneta tu esi nulle. I nav nikaidys nūzeimis emigrēt, ka omnia mea mecum porto – vysus sovus datus, atminis i parolis.

tai

es teve nazynu

pa kaidom ļaužu stygom

nu teve aizīt laiks, kod ļaudīs smejūt

tu nūrej osorys par dzeivi

kas pagaist ejūt

.

es teve napazeistu

par algoto darbaspēku

ir taureņi, kas plīvo, kur labāk un skaistāk – iztraucēti aizlido. bet ir laputis, kas lēnām zīž savu lapu.

Pārkiuņa karte

Izaruod, teiklā var apsavērt, kur sper pārkiuņs.

Morale sekojūša:

Nasabuoz vysuos pakalēs par spryudzini, partū ka na vysom pakalem ir vajadzeigi spryudzini.

I na vysim spryudzinim juoatsarūn pakalē.

kucis

citejūt Iretu: tova kuce ir muna kuce i muna kuce ir tova kuce.

beja juopīzvona vīnai kulturys darbineicai, literaturzynuotneicai.

taida kuce!

vyspuor nasaprūtu, kai var byut kulturys darbinīks, kam nav goreiguos, emocionaluos inteligeņcis – sauc kai gribi. kū taids var globuot voi radeit, kaidys vierteibys?

palākuos sīvys, blin. zynuotneicys.

vysu, vysu Latvejai

Vakar puorskaitieju diskuseju par latgalīšim, kur figurej ari muns vuords. Paļdis Dacei par saiti. Poša ni es maklātu, ni maņ vajag.

Maņ tūmār ruodīs jūceigi tī ļauds, kas Latveju taisa nu kluču.

malnais humors i nūvadnīki

varu īprīcynuot i ari īprīcynoju vysu pasauli, ka maņ šudiņ nabyus mobiluo telepona.
leidz ar tū pasauļs var leist nu bikšu uorā, asu tikai onlainā, kod asu, tok na sazvonoma.

pasuokums Breivdobys muzejā 6. septembrī beja tik genials, ka seņ naasu tai rauduojuse. vīnu reizi beja juopīsatur pi statiņa.

rauduoju div reizis. piedejū reizi itai izaprīcuojuse i puorsasmiejuse beju pyrms nazcik godu, kod ar Ilonu meklējem apsveikuma dzejūli Juoņam Eļkšņam jubilejā. tod skaitieju latgalīšu dzejis antologeju, kū sastatiejs V. Valeiņs. Ilona zyna, jei redzēja i rauduoja leidza!

īsadūmoj – vaca perduna (lai maņ atlaiž vysus grākus pret vacim perdunim i profesorim, bet ite nadūmoju nikuo ļauna, tikai faktus) sastateita izlase, kur dominej pyrmssmierts izjiutys. i nu taidys izlasis juoatrūn teksts apmāram 70 godu jubilejā… da osoru!

vysumā pasuokumam nabeja ni vainis. maisēja tik tys, ka beja juoskaita nazkaidi dzejūli. ar trejim ruodējēs par moz, ar četrim nasaruodēja opols cipars, a pīktū nūskaitieju iz dullū – kurs pasatruopēja. vēļ maisēja, ka beja juobrauc iz sātu sienīs i nasaguoja ītusēt.

bet lai voi kai, šikaladu i limanadu nu 1 kuozinīku dabuojom. sataisējem vuortus i pikantai safotografējem, lykom zeimēt. eisi sokūt, ka tik loba kompaneja. tod ari izvadeišonys, kuozu i krystobu dzeja ir loba dzeja.

vīneigais, kū izdūmuoju, braukdama viļcīnī ar cītumnīku, iz prīšku byutu labi nūškiert – dzeja tautai i trokūs dzeja. tod tautys dzejnīki varātu sovā storpā apsamaineit ar kruojumenim i komplimentim, a trokī ītusēt pa sovam ar sovim tekstim.

partū ka tei nabeja nīvodu dzeja. tei beja tautys dzeja, kas stuov puori nūvodu rūbežim.

Latgalīšu rokstu volūdys kursi

Latgalīšu rokstu volūdys kursi byus. Ka nikas nanūjuks, septembra 3. nedeļā. Suoksīs ar Dr. philol. Annys Stafeckys informativū lekceju par myusudīnu latgalīšu rokstu volūdu. Sekuos praktiskuos volūdys nūdarbeibys kotru 2. nedeļu Mg. philol. Muorys Mortuzānis vadeibā. Pa vydu varbyut byus vēļ kaida lekceja par latgalīšu rokstu volūdys viesturi i atteisteibys prognozem.

Pasnīdziejis sarunuotys, papeira ir vasalys 3 pakys, printeram apmainēsim kārtridžu. :D

Pagaidom informaceja gon nateik izplateita, partū ka SIF ir problemys ar atskaitem, deļtuo jim Vaļsts kase napuorskaita naudu. Norvegejis i Briselis nauda naīīt SIF kontā, a nu tīnis NVO kontūs. Vaļsts kai vysod myusim ir unikala! Kur vēļ ūtru taidu rast.

Leidza ar tū LgSC nazyna, kai samoksuos par biroja ustobys īri, narunojūt par telpu īri lekcejom i leluokim pasuokumim.

Bet gon vyss tiks atrysynuots. Telpys pagaidom meklejam par veļti, a mož da tuo laika i SIF atrysynuos sovys bādys.

Gols golā, LgSC vysu laiku ir iztics ar bīdru podsvīstim zīduojumim papeira pakys voi capumu izskotā i sovus projektus realiziejs ceļojūšajā birojā – pi kaida sātā, dorbā voi mašynā. Naudys nivīnam nav bejs ni deļ kuo. Narunojūt par izsaimnīkuošonu.

Gryuteibys nūryudej. Tai ka iz naudys tryukumu LgSC verās ar zynomom bažom pret nūslāgtajim leigumim, tok cytaiž najem cīši golvā.

Kai viestej vaca LgSC gudreiba: “Naudys taipat nabyus nikod.” :O)

Utopejis i cereibys

Īlyku Dīnā biļdis nu vokora stygys i pīrakstieju par atbiļdeibu.

Pasaulī nav brīsmeiguoku gruomotu par utopejom.

Sasalasiejuši jūs, cylvāki taidys taisa i iz zemis, apkaun vīns ūtra ideju vuordā i pasludynoj jaunu pasauli. Sok, “mes jaunu pasauli sev ceļsim, kur vaļdēs taisneiba i prīca”. Kur vysi byus vīnaidi i nivīnam natryuks nikuo taida, kas ir ūtram. Kur vysim bārnim byus vysys cackys. Kur vysim lelajim byus vyss – mašyna, dzeivūklis i displejs ar interesnom gruomotom, kinom i čatu.

Tik kotru reizi jī apsalauž, ka piec revoļuceju kaidam vysleidza īt lobuok nakai cytim i tim cytim naīt nicik labi. Partejis cylvāki vysod dzeivoj lobuok kai partejis sekuotuoji – lai tys byutu dzeraunē, lelā piļsātā voi iz tuksneša vyds. Sektā voi sabīdreibā.

Vīnu lobums lelā vairumā ir cytu nalaime. Nabogu, naprašku i slymūs. Līkūs, uorpus sistemys asūšūs.

Žydu, čyguonu, latvīšu, latgalīšu, sazyn kaidu jau myrušu voi mierstūšu tautu, kuo es nimoz nazynu. Sīvīšu ar bārnim voi sīvīšu bez dālu, bārnu invalidu voi bārnu bez tāva ar muoti, veirīšu bez sīvys voi veirīšu ar veiru.

A vēļ brīsmeiguokys ir antiutopejis. Juos skaidrai pasoka, kas nūtiks ar progresu. Kai byus, ka vyss vysu laiku byus tai, kab myusim byutu lobuok. Bezgaleiga laime nav īspiejam, jei nūteik iz cytu laimis riekina.

Muns dators ak jau moksoj tikpat cik nedelis puortykys norma vīnai dzeraunei kur nabejs nūst nu centra, a es rokstu nazkaidus tekstus. Munā sātā varātu dzeivuot nazyn cik bomžu, a šaļtim tī nadzeivoju i es poša. Ar munu mašynu varātu vest humanū paleidzeibu kaidom nabadzeigom saimem, a jei stuov pi pakša.

I tod rikteigi nūsalaiž rūkys. Pasauļa naizgluobsi. A pasauļam nūsaspļaut par mani.

Cik brīsmeigam juobyut cylvākam voi cik brīsmeigam ryugtumam jam juobyut pret dzeivi, kab raksteitu antiutopeju.

Nu ūtrys pusis, par munim dorbim i vuordim nav atbiļdeigs nivīns cyts. Taipat kai es navaru izmaineit pasauļa iņdis, žuļts, vīnaļdzeibys i izsmīkla.

Es varu byut i raksteit, kū dūmoju, a komentari, replikys i izsaucīni ir reakceja iz munu tekstu, na muna teksta daļa voi daļa nu mane.

Tys ir kai īt i īkustynuot gaisu, kas sasavej i sasamutulej. Voi pamest pādus smiļktīs – pastuovēs i pagaiss, viejs aizpyuss i vyss byus otkon leidzons. Tik tū vīnu šaļti tu esi tī guojuse.

Kod eju pušdīnēs, nareši sateiku cylvāku, kas guodoj par vaļsts volūdu myusu vaļsts izgleiteibys sistemā. Myusim pateik vīna i tei poša kukne. Myusim ak jau ir cīši daudz kuo kūpeiga.

Ir jūceigi apsazynuot, ka nikuo ļauna naasu dariejuse, a mane nasveicynoj. Pat nūsavierš, kab maņ nabyutu īmasla sveicynuot. Tai nazkai napīkluojeigi.

Koč kaida maņ tī bāda. Nivīna naasu ni nūkuovuse, ni, dūmuot, nūlomuojuse i pazamynuojuse. Tik acīs i publiskā telpā pasaciejuse, kū dūmoju par vaļsts volūdys politiku.

Pasauļa napuormaineisi.

Pasauli var gon puormaineit, pasauļs izamaina lieneņom i namonomai, kab piec šaļts juo vairs napazeitu. Pasauļam ir vīna taida breineiga līta – jis ir vysaids, kruosains i izamaina. Jis vysod ir taids pats, tok nikod nav taids, kai beja.

Kaleidoskopa stikleni sakreit cytaiž, vaira nikuo nav pa vacam – jauni breinumi.

Es asu atbiļdeiga par sovim vuordim i dorbim. Ari par itū vaļsti i juos volūdys politiku, kas veicynoj naīcīteibu i sabīdreibys sasaškeļšonu, aizvainuojomu, atstumteibu. Seviški, kod runoju latgalīšu jaunīšu auditorejā i manī klausuos.

Varu tikai īsadūmuot, kai sasajiut školuotuojs, runuodams par ituos vaļsts tīsiskumu, demokratiskajom vierteibom, izgleiteibys nūzeimi dzeivē. Voi kai sasajiut policists, savuokdams iz īlys 14 godus vacu dzāruoju. Voi uorsts, saluopeidams ar pirotehniskū raketi sašautu bārna rūku. Voi socialais darbinīks, nu sātys iz bārnunomu aizvazdams vutainu bārnu.

Kod runoju ar jaunīšim, juodūmoj i juobyut gudrai vaļsts vītā – kab tukšums izgleiteibys sistemā, informacejis vakuums par latgaliskū Latveju i aizvainuojums sabīdreibā napuorsavārstu oklā naidā. Jaunīši ir korsta tauta.

Tys ir kai ar guni – kab jei syļdeitu, a nasadadzynuotu vysa sev apleik. Kab dagtu gaiši, a napuorītu guņsgrākā. Kab atguoduotu, ka ir latgalīši, a nasuoktu cytus taiseit par latgalīšim.

Ksenofobeja nagluobs pasauli. Īcīteiba i byušona sūpluok ir kas vaira par sovys taisneibys paceļšonu puori cytu taisneibom.

Latgalīši nav lobuoki par cytim. Latgalīši ir taidi poši kai cyti.

Laime iz cytu riekina nav ilga.

Es tik vys dūmoju, cik bezgaleiga ir pacīteiba. Cik bezgaleiga dreikst byut pacīteiba.

Voi tys latgalīšu kulturys tradiceju ūgļu korstums, kas sylda tautysdzīsmēs, gruomotuos, tekstūs, saziņā, bez jaunīšu korstuma i atkluotuos līsmis i, kas nav mozsvareigi, vaļsts guoduotys molkys izgleiteibā, vaļsts naudys i īriedņu lobvieleibys latgaliskuos kulturys atteisteibai var byut ilgstūšs.

Pasaulī nav brīsmeiguoku gruomotu par utopejom.

Vēļ brīsmeiguok ir dzeivuot bez cereibu.

“Latgalis Laiks” ari latgaliski

Breinumainajā avīzē “Latgales Laiks” ar dzili poetiskajim viersrokstim šudiņ “Latgalīšu Gazeta”.

koments nu Lakugys, veļteits Jezum

nā, maņ nav šizifreneja i es nasasarunoju ar Jezu. es tikai atbiļdieju nikam “Jezus”, kas beja nasapratnē par latgalīšu rokstu volūdys jāgu. es gon nazynu daudzu lītu jāgu, tok ir lītys, kas mani vīnkuorši mulsynoj – seviški pošnuoveibys, pošslapkaveibys i kopa rakšona pošim deļ seve.

a kas ta cyts ir latgalīšu nazynuošona par sovu raksteibu i speiteiga nagribeišona zynuot. izlūksnis ir volūdys sakne, suoļs i pundaments. rokstu volūda juos unificej, bet bez rokstu volūdys juos pagaist, partū ka tīk lītuotys tikai sātā i saimē. ka mamai, bārnam, sīvai, veiram navari latgaliski pīraksteit, cikūs byusi sātā, to kam tev taida volūda. ka draugim navari pīraksteit, kur juosasateik, kam tev tei volūda.

_______________________________________________________

nui, kotram latgalīšam ir sova raksteiba i rezultatā latgalīšim ir analfabetu volūda, kuru var nasavuiceit i nalītuot.
voi tuo Tu gribi dabuot?

tod nav juosavuica školā, navajag ortografejis, kotrs drukoj pa sovam kai nabejs – kai kuru šaļti izaklausa i kai kurā dzeraunē runoj.
kai jau dīnrokstā rakstieju – taipat kai latvyski byutu raksteit “pac zveinieks ackārta ka ir auksc lajks”.
deļkuo nazkaidys konvencionalys normys? eistyn taipat kai angļu volūdā: juozyna, ka izskaņa -ts rokstuos -ts, navys -c.

latgalīšim, paļdis Dīvam, ir dzeivys izlūksnis, kū runoj sātā, iz īlys i radejā, i latgalīšim ir rokstu volūda, viersizlūkšņu forma.
a sevkura rokstu volūda ir konvenceja – angļu, krīvu, latvīšu volūduos.
ka volūdai nav konvencionalys rokstu formys, vysdreižuok nav ari volūdys. ;)

voi ari – nūst ar autoritatem. pupuos Skrindu, pupuos Strodu, pupuos Leikumu, pupuos Stafecku. kotrs pats ir volūdnīks
taipat kai kotrs pats sev zūbuorsts i kotrs pats sev skrūders. :D

ka ir tradicejis i konvencejis, nu jūs nav juoatsasoka tikai deļtuo, ka šūgod maņ ruodīs tai, a cytu godu cytaižuok.
šudiņ soku aAaA, a reit jau aAAa, partū ka apprecieju cylvāku, kas soka aAAa i vysi juo rodi i sābri soka aAAa.
Sperga soka AAaa, Stafecka soka AaAa, Leikuma soka AaaA. i kū niu? kotram pogostam (ci parapejai) sovu ortografeju?

Tovā pusē soka “kači”, cytā pusē – “kaki”.
ir daudz vysaidu izlūkšņu.
vīni soka meikstuoku, cyti cītuoku l, n, k, g pyrms e, i, ie, ei, iu.
vīni soka “kai”, cyti “kei”, vēļ cytim “kuo”.

myusu dīnu ortografeja pīļaun variantus – ka Tu runoj [saZAtikt], tod ari dreiksti tai raksteit – “sazatikt”, a cytam byus “sasatikt”.
ortografeja ir daguojuse tiuļuok tautys volūdai, tymā skaitā jei pīļaun paralelus variantus, tok pamatlītys ir palykušys vacu vacuos – itei poša leidzskaņu nameikstynuošona.

nui, es beju ortografejis komisejā i 4 godus tam veļtieju sovu laiku, teleponu, papeiru i energeju. poša ari beiguos rakstieju projekta pīsacejumu, kab beiguos izdūtu ortografejis nūsacejumus, partū ka vaļstei ir nūsaspļaut i vaļsts taidu latgalīšu ortografeju ar vysu juos tradiceju (Skrindu, Strodu i Stafecku) pastota pupuos.

darieju tū deļtuo, kab latgalīšu volūdnīki struoduotu pi ortografejis i kab jī vīnuotūs par konvencejom, kū var lītuot rokstūs Jezus, Marija i vysi jūs radinīki.
kab latgalīšim beidzūt ir īspieja pabeigt sovu bezgaleigū ortografejis reformu i īsavuiceit sovu raksteibu.
partū ka vaļstei tik ilgi byus nūsašpļaut par myusu ortografeju, cikom myusim pošim byus par jū nūsašpļaut.

nui, maņ pošai pyrmajā šaļtī ruodējēs, ka “ļe” ir “ļe”. cikom naīsaklausieju, ka tys ļ nimoz nav tys ļ, kas vuordūs “ļukade” voi “ļovs”, a jis ir meiksts e deļ.
leidzeigi kai e prīškā meiksts palīk t – teikleņš, s – seipuleņš.

tok es cīneju latgalīšu volūdnīkus (20. g. s. suoku i 21. g. s. suoku) i pasaļaunu iz jūs taipat kai pasaļaunu iz sova zūbuorsta i volkoju cytu šyutys drēbis. jūs vīnuošonuos par raksteibu atsatīc iz mani.

kai es zynu, ka [ze] angļu volūdā rokstuos “the”, ka [vienc pac] latvīšu volūdā rokstuos “viens pats”, tai ari zynu, ka latgalīšu volūdā [zjamja] rokstuos “zeme”, kur e juoizrunoj plots i meiksts.

tai ka pi tuo ari palīku, par kū rakstieju sovā dīnrokstā – par moz sist pi kryušu i bļaut, ka esi latgalīts, i šmuki dzīduot, a raksteit popraksteibā, kai izaklausa kuru šaļti.

tys ir, vysu cīnu dzīsmem i dzīduotuojim (bez jiusu pasauļs nabyutu tik lobs).
tok taipat kai melodejis pīrokstā nūts kotrs naroksta taidys, kai jam ruodīs – ar taidim voi itaidim kuoseišim i linejom, tai ari volūdys pīrokstā eksistej normys, nūsacejumi, lykumi, kas ir juoīvāroj.

trokim zuoļu nav, tik sylts čajs

Tīsa gon, čaja ari nabeja. Beja tikai boltmaize, siļče i iudiņs.

Beja Verners, piec mieginuojuma atguoja “Bez PVN”. Gols golā pi Raiņa pīminekļa saguoja daža koncerts. Policejis nabeja. Tik div reizis pi Breiveibys pīminekļa. Bet organizatori apsasūlēja byut lobi i načuruot. Jim tyka atlaisti vysi grāki, tik īsaceits nasēdēt iz svātūs trepeišu i nagrīzt pi jūs tik tiuli motus i nogus – genetiskuos informacejis nesiejus Latvejis zemei (asfaltam).

Ka gūdeigi, organizātuoji beja nalelā šokā – paradzātūs aiz aušu davylktūs 4 komandu vītā saguoja 7 lelys, spraunys i čaklys komandys, kas beja gotovys apgrīzt Reigu ūtraiž. Organizātuoji beja dūmuojuši pamazeņom i lieneigai, daleibnīki jēme ar guni, sporu i energeju.

Nu nikuo, nu klaidu vuicuos. I izpurynoj sovus dečus, kab tože giutu guni, sporu i energeju i tyktu leidza cytim. :D

Apbolvuošona byus 9. septembra vokorā. Bolvys ir, rezultati tože ir.

Tok byus gūdeiguok pret vysim, ka organizatori sareikuos punktu skaiteišonys tolku i tiks pi skaidreibys, kuri tod beja spraunuokī, glaunuokī, lobuokī, trokuokī, apsvīdeiguokī, mudruokī, gudruokī i c.

Bet Goreiguo seminara puiši malači. I vyspuor vysi malači.

Vajag spēt pajimt iz izbreinu vacūs bukus, kas pasuokumus organizej jau nu 2000. goda.

ka gribi palikt

Dzejis diska “Inflatio Poesis” atkluošona

09.09.2008 15:00 – 17:00, Reiga, SEB banka, Vaļņu īla 11

9. septembrī 15:00 SEB bankys Rīdzenis filialē, Vaļņu īlā 11, nūtiks dzejis diska “Inflatio Poesis” prezentaceja. Tys ir vīns nu centralūs Dzejis dīnu nūtykumu.

Disks izīt jau trešū godu nazkodejuos Dzejis dīnu godagruomotys vītā – audio formatā. Projekta realizeišonā pīsadalēja ari LgSC ar LRAA finansialū atspaidu.

Diskā ir 7 latgalīšu dzejnīku dzejūli.

Bankys darbinīku vītā struoduos dzejnīki i kreditu vītā izsnīgs sovu dzeju.

Vaira dazynuošonys par ituo goda Dzejis dīnom sātyslopā http://www.dzejasdienas.lv

Nūvodu dzejnīki skaita dzeju pasuocīnī „Novadu pant-Toņi”

06.09.2008 12:00 - 16:00, Reiga, Breivdobys muzejs

Sastdīņ, 6. septembrī, nu 12 leiz 16 stuņžu Latvejis Etnografiskajā breivdobys muzejā nūtiks vīns nu ituo goda Dzejis dīnu kruosainuokūs pasuocīņu – nūvodu dzejnīku dzejis skaitiejumi „Novadu pant-Toņi”, kura laikā sasatiks Latgolys, Kūrzemis, Zemgalis, Vidzemis dzejnīki, nūtiks simbolisks guojīņs pa nūvodu sātom, byus rodūšuo darbneica bārnim.

Pasuokuma „Novadu pant-Toņi” aizdavums ir popularizēt nūvodu dzejnīku veikumu, vysu vaira viereibys dagrīžūt kotra kulturviesturiskuo nūvoda – Zemgalis, Kūrzemis, Vidzemis i Latgolys – sovpateigajai kulturys identitatei i bagateibai, kas izapauž tik jam rakstureigā unikalā kulturys montuojumā i vūlūdys sovpateigumā.

Īeja pasuocīnī ir par veļti, tok juo gostim byus juonūpierk Latvejis Etnografiskajā breivdobys muzeja īejis bilets (lelajim Ls 1, studentim i pensionerim Ls 0,75, škoļnīkim Ls 0,50).

Pasuocīni „Novadu pant-Toņi” Latvejis Etnografiskajā breivdobys muzejā organizej Latvejis Rakstnīku savīneiba sadarbeibā ar regionalajom literarajom apvīneibom i bīdreibu “Latgolys Studentu centrs”.

Vaira dazynuošonys par ituo goda Dzejis dīnom sātyslopā http://www.dzejasdienas.lv

guņsdziesieja pareizraksteiba

puorsadūt nadreikst. seviški formatā, par kū nateic gudra.

lai latvyski roksta eistī, es raksteišu pa sovam i par veļti. sovā ziņā tys varbyut ir pat kvalitatis garants.

ir vairuok apsvāruma, parkū nav juodora lītys, kas nadora laimeigu. vīns nu tim ir pats golvonais – laimis tai nasasnīgsi. kam vairuot spamu.